Mūsdienu kultūras manifestācija nakts garumā. Nakts spēj provocēt negaidītas idejas, ļauj attīstīt pārsteidzošus eksperimentus un citādi paraudzīties uz zināmām lietām. Tumsa baro cilvēku fantāziju.

Vakarnakt Cēsīs Vienības laukumā, pateicoties SIA L Tips iniciatīvai un organizatorismam , skanēja 80. un 90.gadu disko mūzika. Nu kā veldzējošs plāksteris 30 – gadnieku dvēselei!

Patiess prieks, ka jaunieši saglabājuši vienkāršību, spējuši talantīgi atspoguļot savas domas, izjūtas, pārdzīvoto gan oriģināldzejā un mūzikā, gan pazīstamas latgaļu tautasdziesmas veiksmīgā apdarē. Cepuri nost!

Izdzirdot Dītrihas vārdu uzreiz rodas asociācijas ar karu, melnbalto foto un kino, cigaretes dūmiem, mazu skatuvīti krogā, elegantu maxi kleitu ar neparasti šmaugu jostasvietu, masīvu kažokādas apkakli, tā laika ikonu.

Vairāk par šo Dieva dāvanām - pievilcīgo izskatu, balsi, harizmu, muzikālo un aktiera talantu - apveltīto vīrieti foto un video stāstā no dažādiem arhīviem hronoloģiski sakārtoto. Un arī Elvisa izpildītie Ziemassvētku gabali.

Mūzikas instruments, kas līdzinās ģitārai, bet skanējumā ir austrumnieciskā kolorīta piesātināts. Vienīgā pieejamā informācija Latvijā par šo apbrīnojamo indiešu instrumentu ir tā, ka ar sitāru rietumu pasauli iepazīstināja Ravi Šankars un Dž.Harisons no „The Beatles”. Anoushka Shankar izpildīto melodiju savaldzināta, nolēmu papētīt šo instrumentu tuvāk.

Flamenko mūzikā un dejā ir ļoti daudz improvizācijas elementu, tāpēc katrs izpildījums ir unikāls un flamenko grūti fiksēt nošu vai horeogrāfijas pierakstā. Parasti flamenko izpildīšanas māksla nododas no skolotāja māceklim treniņu un vērojumu ceļā.

Dziesminiece no Beļģijas, kuras mūzikā, balsī un temperamentā, tāpat kā asinīs saplūst daudzas kultūras.Pazīstama kā arābu un ēģiptiešu dziesmu izpildītāja. Kaut gan nebrīnieties, ja izdzirdat viņu dziedam arī angļu, franču vai citās valodās.

Iesaku noklausīties vienu fantastisku dziesmu par mīlestību. Divi talantīgi dziedātāji itāļu roka blūzmenis Zucchero un arābu dziesminieks Cheb Mami izdzied to paralēli divās valodās. Melodijas un šo divu atšķirīgo valodu kolorīts, kā arī ritmu kombinācija, manuprāt, arī dod to īsto efektu.

Cik daudz zinām par citu Eiropas valstu estrādes mūziķiem, kā, piemēram – serbu, horvātu, čehu, norvēģu, dāņu, poļu, vai pat lietuviešu un igauņu? Kad sāk vairāk skatīties un klausīties apkārt, daža laba dziesma vai dziedātājs ir īsts atklājums. Tā uzgāju dažas smeldzīgas dziesmas no serbu dziedātāja Željko Joksimovića repertuāra. Iesaku noklausīties!

Kad noklausījos DJ Ötzi izpildīto „Ein Stern (...der deinen Namen trägt)“, iemīlējos viņa mūzikā uzreiz un neatgriezeniski. Ja man jāpasaka, kas ir šī izpildītāja straujās popularitātes augšanas pamatā, tad viennozīmīgi tas ir viņa dziesmu „lipīgums” – noklausies un tad dungo pie sevis visu vakaru.

Šī gada 21.marta sestdienas novakarē pabijām Rīgas Mākslas darbinieku namā uz vienīgā Latvijā flamenko ģitārista Andra Kārkliņa solokoncertu. Tā klausoties iedomājos, ka tādai latvieša dvēselei tādā pelēcīgā un drēgnā pavasara vakarā tas ir par daudz piesātināti, ka pat sākotnēji var apjukt no tik blīvas skaņu buķetes. Bet kad ģitāra apklusa, tad atkal gribējās klausīties vēl un vēl. Māksliniekam klausītāju aplausu mudinātām vēl vismaz trīs reizes ... »

Pirmdien, 30.marta vakarā devāmies uz Jauno Rīgas teātri, lai apmeklētu slavenās klavierspēles meistares Jautrītes Putniņas koncertu. Apbrīnojama mūziķes meistarība, pirkstu veiklība un spēja nodot klausītājiem dažādās noskaņas.Neskatoties uz solīdo vecumu – 80 gadi – klavierspēles meistare lieliski patur prātā apjomīgus partitūras gabalus. Jāsaka, ja uzskats par to, ka mūzika var ārstēt ir patiess, tad tiešām izgāju zināmu atveseļošanās kursu.

«Feria de Abril» — tā sauc arī pavasara svētkus, kurus ik gadu svin Spānijas dienvidu provincē Andalūzijā. Šie svētki it īpaši populāri tieši Seviļā, kur notiek flamenko ballītes veselām diennaktīm un kur visi dejo seviljanas. Tāpat tur norisinās tradicionālās vēršu cīņas un tirgošanās. Spāņu kultūra vispazīstamākajās tās izpausmēs - karstasinīga mūzika, flamenko dejas, vaļsirdīgas sarunas.

Visi visapkārt sūkstās, cik ekonomiski grūti laiki pienākuši, un ir jau ar’. Taču katrā apstāklī var atrast kaut ko sev lietderīgu. Iesaku šopavasar atrast savu mantru, ko dungot un neļaut negācijām ienākt apziņā. Mazliet traka doma, bet ... nejauši uzgāju grupas KASTA dziesmu Вокруг шум un tās piedziedājums man pēkšņi likās kā mantra.

Kāds mans paziņa reiz teica, vijole ir instruments, kurš vienlaicīgi var gan būt jautrs, gan skumjš. Katrā ziņā neviennozīmīgs instruments. Vai nav lielāks murgs par gammā, ko spēlē uz vijoles (pie tam „netīri”)? Un vai nav lielākā bauda klausīties Vivaldi vai Ungāru rapsodiju?

Šovakar 16. maijā Latvijas Nacionālajā operā notiks Volfganga Amadeja Mocarta operas „Dons Žuans" („Don Giovanni”) pirmizrāde. Taču man radās izdevība ceturtdien 14.maijā pabūt Operas namā un redzēt operas ģenerālmēģinājumu. Dominējošā sajūta - labi sagatavota un oriģināli pasniegta izrāde.

Aicinu noklausīties vecā labā un jaunā aktuālā sakausējumu – Karel Gott un Bushido „Für immer jung”. Vairākiem pazīstama kā motīvs no vācu popgrupas Alphaville izpildītā hīta (nu jau pagājušā gadsimta 80.gados) angļu valodā „Forever Young”.

Šī gada 11.oktobrī plkst. 17.00 Lielajā Ģildē uzstāsies vislabākais pasaules Nouveau Flamenco pionieris, ģitārists, komponists Otmārs Lieberts (Ottmar Liebert). Latvijā viņš būs ar solo koncertu, kur mūs priecēs ar savām vislabākajām kompozīcijām ar programmu: "Vakars ar Otmāru Liebertu: ģitāra un sarunas". Sava garīgā ceļojuma laikā, pāris gadus atpakaļ viņš ir ordinēts par zen mūku.

Tikko atgriezāmies no Bauskas, kur apmeklējām Ilzes svētku aģentūras rīkotā Kāzu muzikantu festivāla . Tas notika Bauskas pilskalna estrādē, sākās vakar 1. augustā 16:00 un beidzās šodien 2.augustā kaut kur ap 2:00 vai pat vēlāk.Neskatoties uz salīdzinoši mazu apmeklējumu un dalībnieku skaitu, nedz dziesmu , nedz deju, nedz alus, nedz jautra prāta un pozitīva noskaņojuma netrūka.

Riktīgi jautra krogus dziesma īru ritmos krievu mēlē. Braucot mašīnā nejauši uzgriezu radio, uzrunāja lipīgā ritma un folk tonalitātes dēļ. Atgriezusies pie datora, uzmetu meklētājā rindiņas – nu ja, vecais labais Boriss Grebenščikovs.

Stāsts ir par Johann Sebastian Bach skaņdarbu Orķestra svītu Re mažorā, kas tika uzrakstīta laika posmā no 1717.gada līdz 1723.gadam un bija domāta vācu apgabala Köthen firsta Leopold galmam.Komponista dzīves laikā skaņdarbs pelnīto vērību neieguva. Tas atdzima tikai 19.gs., pateicoties kādam vācu vijolniekam. Piedāvāju noklausīties skaņdarbu vijolnieces Sarah Chang izpildījumā, kas, manuprāt, ļoti smalki nodod klausītājiem ģēnija dvēseles pārdzīvojumu vēstīj ... »

Burtiski tikai stundu atpakaļ atgriezāmies no drēgnās, nu jau rudenīgās Jūrmalas, kur Dzintaru koncertzālē notika LNSO pirmās vijoles Raimonda Ozola koncerts „Ienāc manā pasaulē". Tas sapulcināja pilnu zāli ar klausītājiem, ieskaitot prezidentu ar kundzi. Koncerts sastāvēja no divām daļām: pirmā – tāda liriska un mierīga, otra – dinamiska, krāšņa un daudzveidīga.

Baltā nakts Rīgā (12. - 13.septembris) šogad samērā silta (kādi 15 grādi plusā) un pilna ar ziņkārīgiem vērotājiem un laikmetīgās mākslas performancēm. Nu jau rudenīgā nakts tumsa ļauj spēlēties ar krāsainas gaismas radītajām ilūzijām un redzēt mirkšķinot ausis, jo „cilvēki, mirkšķinot acis, zaudē apmēram 23 minūtes vizuālās informācijas katru dienu”.

Sevillanas ir pirmā no flamenko deju stiliem, ko sāku apgūt spāņu deju klubā „Duende”. Protams, sākotnēji jāsāk no elementārākām kustībām, jāmācās stāja, roku kustības, ritma skaitīšana un tad soļi. Nodarbības notiek mazās grupās, šis apstāklis ir pateicīgs tam, ka deju skolotāja Ilvija var katram atsevišķi pievērst uzmanību, koriģēt kļūdas un sekot izpildījumam. Stunda, kas paredzēta katrai nodarbībai, paiet nemanot. Turpmāk mazliet par pašu sevill ... »

Piektdienas vakarā, 6.novembrī, apmeklējām nu jau 10. pasaules mūzikas festivāla koncertu Lielajā Ģildē. Vakars bija dzestrs, kā radīts iztēlē uzburt dienvidu zemju, no kurām nākusi atskaņotā mūzika, ainavas. Kopējā noskaņa – jauks pasākums, kas nelika garlaikoties, bet ļāva iepazīt un izbaudīt kaut ko vairāk no dažādu tautu kultūras un mākslas. Skat. VIDEO no pasākuma.

Šoreiz jauno gadu sagaidījām nevis pie vai zem eglītes mājās, bet gan pasākumā RELIVING LEGENDS NYE PARTY, kas notika Andrejsalas „Peldošajā darbnīcā”. Īstenībā afišu tīmeklī pamanīju tikai 30.decembra pēcpusdienā un pēdējā brīdī izlēmu nopirkt biļetes. Iedvesmojos no domas, ka varēsim vērot pusnakts salūtu no kuģīša klaja un padejot dzīvās mūzikas pavadījumā.

Filma gardēžiem, kur atklājas ārkārtīgi veiksmīgs vizuālo un skaņas gleznu salikums. Tāpēc pievelk nevis jel kāda aizraujoša sižeta dēļ, bet gan mūzikas, ritmu un smalku jūtu attēlojuma ziņā. Stāsts ir ārpus vietas un ārpus laika. Šī māja un šie cilvēki varētu būt jebkur, kur viņiem būtu lemts satuvināties un sajust radniecīgu dvēseli. Vērts redzēt detaļu dēļ ...

Visiem grupas „Rammstein” un industriālā metāla faniem š.g. 4.marts ir liela diena, kad viņu elki kāps uz skatuves tepat Rīgā ar tuvu un tālu izdaudzināto uguņošanu, skandalozo skatuves tēlu un nemazāk provokatīviem dziesmu tekstiem. Seši vīri labākajos gados darīs visu, lai skatītāju pūlim tiktu spēcīgs emocionāls un kāds vēl tik ne pārdzīvojums. Šeit izveidoju tādus improvizētus CV par katru no ramštainiešiem ar iespēju paskatīties mazliet aiz komerciāl ... »

Ķermeņi mijas, steidzīgi soļi iet garām, nemitīgi garām pa peļķēm, nejauši neko nepamanoši skatieni. Vai esmu viens šai pilsētā, šai pasaulē, vai arī ar mani vienmēr ir kāds, kas mani sargā? Kāds iekšējs spēks, kāda gaisma, kas ļauj kūniņai pārdzimt taurenī. To var nosaukt arī par Dievu. Kad esi atradis to sevī, iemīlējis sevi, tad vari pacelt acis uz otru un iemīlēt Dievu otrā cilvēkā. Taureņi tiecas uz gaismu, cilvēki uz mīlestību.

Cilvēki domā, bet Dievs dara. Šovakar, 17.jūnijā, Vērmanes dārzā bija paredzēts koncerts smagi sasirgušā rokgrupas “Līvi” mūziķa Jāņa Groduma atbalstam, bet sanāca piemiņas vakars. Iedegtas svecītes, ziedi, mūziķa portrets prožektoru gaismās, liktenīgie datumi (10.VI.1958. - 15.VI 2010.) un vairāku populāru un mazāk populāru mūziķu uzstāšanās uz skatuves. Daži aizdedzināja šķiltavas liesmiņu un šūpojās mūzikas ritmā, daži dungoja līdz, citi meta k ... »

Der noklausīties Montreal Guitar Trio no Kanādas. Trīs puiši – Glenn Levesque, Marc Morin, Sebastien Dufour, kas no akustiskām ģitārām izvilina fascinējošus ritmus un melodijas. Viņu mūzika ir kā dažādu kultūru sakausējums – melodijas no Indijas, Dienvidamerikas, Spānijas u.c. Trio skaņdarbi kalpo kā backgrounds vairākām Holivudas kinolentēm.

Katalonija – Lloret de Mar - Costa Brava

Šogad izmantojām mazliet citu Muzeju nakts pasākumu apmeklēšanas taktiku nekā iepriekšējos gados. Mēs 17.maija vakarā devāmies uz perifērijām – Pārdaugavu, Sankandaugavu, Hanzas, Lāčplēša ielu, Mežciemu. Rezultātā daudz redzējām, dzirdējām, izmēģinājām un nogurām nosacīti.

Tas ir emocionāls mūzikas stils, pilns kaislību, sāpju, skumju, greizsirdības, bet tai pašā laikā fado atšķiras ar to, ka spēj savienot neciešamas sāpes ar dzirkstošu dzīvesprieku, dzīves nežēlību ar mīlestības spēku.

Tango man asociējas ar diezgan intīmu ķermeņu saspēli. Tieši ķermeņu, nevis dvēselisku. Deju, ko izdejo uz ielas, uz bruģa, blakus kafejnīcai, blakus notekūdeņu renstelei, ziņkārīgo acu priekšā, spītējot sev, partnerim vai kādam, kas noskatās.

Vakar pēc ilga laika ielogojos atkal, lai pačolētu, kas jauns. Instalēju jaunāku versiju, bet secinājums viens un tas pats – tā „elles kaste” (lasi –dators) ar savām virtuālajām pasaulēm ir baigais laika aprijējs. Ne par velti dažs labs ir burtiski pārcēlies Second Life uz dzīvi – atvēris savu veikaliņu, nodibinājis jaunas attiecības, uzbūvējis sev privātmāju.

Šogad tāda pamatīgi vēsa un bez īpašiem pārsteigumiem vai atklājumiem. Pieteiktā pamattēma – Latvija un ceļojums, manuprāt, ļoti vāji tika atrisināta. Muzeji galvenokārt izlīdzējās ar pastāvīgajām ekspozīcijām, nemaz neko papildus nepiedomājot, lai ieinteresētu vai uzrunātu apmeklētājus, vārdu sakot, neiespringa.

Iesaku atrast laiku un līdzekļus, lai apmeklētu ārstniecisko masāžu. Tas ir abu iepriekš minēto mūsdienās deficīta lietu vērts. Jāsaka pilnīgi kā reklāmas bukletā – laikmetā, kad valda steiga un mazkustīgais dzīvesveids, aizvien vairāk cilvēku cieš no pieskārienu trūkuma, kas veicina gan depresiju, gan stājas problēmas, gan darba spēju samazināšanās un pieņemšanos svarā. Pieskārienu trūkumu mēs kompensējam ar jaunu iespaidu meklēšanu virtuālajā vidē u ... »

Šausmu filmas - žanrs, kas pamatīgi kutina nervu galus. Dažbrīd gribas aizvērt acis vai palīst zem segas, bet atkal pēc brīža skatiens piekalts televizora ekrānam. Paradokss - bail, bet skatīties gribas. Kur tad slēpjas šausmu filmu "sāls"? Kāpēc patīk skatīties šausmenes?

Fantasmagorija vairākās epizodēs. Mēs visi esam ceļinieki, neatkarīgi no tā, kāds galapunkts ir norādīts braukšanas biļetē. Kā mēs izvēlamies kurp doties un kā sastapt īsto ceļabiedru? Dažreiz vienkārši atliek tikai noskatīties, kā vilciens aiziet. Varbūt tas nemaz nebija mans vilciens?

Fantasmagorija vairākās epizodēs. „Tu sapņoji būt brīva es tevi turpinu Neko es nevēlos tik tevi mīlēt Spēj negaiss piepildīt ieleju Zivs piepilda upi Es radīju tevi pēc savas vientulības mēra Veselu pasauli kur paslēpties.” Un tad viņš lēnām paliecās mazliet uz priekšu, un viņu lūpas saskārās ilgā un kaislīgā skūpstā, tā kaut kā ...

Šodien noskatījāmies fantastikas filmu "Avatar", kurā planētas Pandora iedzīvotāji runāja savdabīgā valodā. Turklāt šī valoda bija tik dzīva, ka zemāk redzamie subtitri gandrīz nelika šaubīties, ka tāda civilizācija un tāda valoda patiešām pastāv. Izrādās pie šī realitātes efekta lingvisti un kinematogrāfijas mākslinieki strādājuši vairākus gadus. Turklāt tā šobrīd ir reāli apgūstama valoda.

Atrasti 43 ieraksti
© IINUU, 2008    Hostings: www.tuxit.lv
Top Site Statistika - TopSite.lv on-line.lv Blogi/blogs.lv Blogs Latvijas Reitingi