Katalonija – Lloret de Mar - Costa Brava

Gaudi necieta sienas un griestus, noslēgtas arhitektūras formas. Par vislabāko interjeru viņš uzskatīja debesis un jūru un, lai izvairītos no telpas sadalīšanas, izgudroja pats savu bezatbalsta pārklājumu sistēmu. No tā laika inženierdomas viedokļa tā šķita vienkārši neiespējama.

Vācijā rupjās maizes vietā tiek pasniegtas pufīgas bulciņas, Francijā – kruasāni ar / bez pildījumiem, Spānijā – sacepumi, putukrējums, kūciņas, u.c. našķi. Tātad, atļaujos vairāk, jo neesmu sev kārtējo kaloriju porciju sarūpējusi savām rociņām.

Kad Feniķieši (vieni no pirmajiem Spānijas iemītniekiem) ienāca Spānijā, trušu esot bijis tik daudz, ka šo zemi nosaukuši par „Isephanim” (I-shephan-im), kas Feniķiešu valodā nozīmē „Trušu krasts”.

Dalī dzīve līdzinājās teātrim, performancei, bezgalīgai zemapziņas plūsmas citēšanai. Viņam vai pareizāk sakot viņiem – Dalī un viņa mūzai Galai – vajadzēja skandālu.

Tulkojumā no kataloņu valodas Montserrat nozīmē robotais, sazāģētais kalns. Skats tiešām grandiozs. Kalnu virsotnes izskatās kā ūdens nopulētas un vēju nogludinātas. Klosteris, kas atrodas apmēram 50 km no Katalonijas galvaspilsētas Barselonas, patiesi ir robainu kalnu ieskāvumā.

Nazarē pamanījām arī arēnu un biļešu kases vēršu cīņām. Portugālē korida nav tik asiņaina kā Spānijā, jo vērsi nenogalina, bet ar krāsainiem skaustā sadurtiem šķēpiem apdullina un matadors to noliec uz ceļiem. Cīņām vērši tiek speciāli audzēti, lai tie sasniegtu 300kg. Oriģinālo koridu iespējams redzēt tikai Spānijas Andalūzijas reģionā. Tur vērsi nokausē un nogalina iedurot zobenu. Skatītāju pūlis kliedz – Veronika! – pieprasot dzīvnieka nāvi. ... »

Flamenko mūzikā un dejā ir ļoti daudz improvizācijas elementu, tāpēc katrs izpildījums ir unikāls un flamenko grūti fiksēt nošu vai horeogrāfijas pierakstā. Parasti flamenko izpildīšanas māksla nododas no skolotāja māceklim treniņu un vērojumu ceļā.

Pagājušā gada rudenī pabijām Spānijā tikai neilgu brīdi, aptuveni 2-3 dienas, caurbraucot uz Portugāli un atpakaļ. Ceļojām ar tūrisma autobusu no firmas „Fēnikss” (starp citu nevienam neiesaku šo operatoru – pirmo reizi dzīvē tā „ieberzāmies”). Rudenīgais laiks – retie saules stari, ik pa brīdim mirgojošs sīks lietutiņš, migla – nebija īsti tie labākie sabiedrotie.

Šajā dienā atceļā no Portugāles apmeklējām uzreiz vairākas Spānijas pilsētas. Ceļš veda caur Kastīliju, kur izkaltušie lauki mijās ar zemu koku puduriem un tālumā pelēcīgs gulēja kalns. Atklāta un pateicīga vieta saules bateriju dārziem, kas ik pa brīdim bija pamanāmi tālienē.

Sestdienā apmeklējām Spānijas sesto lielāko pilsētu SARAGOSU (Zaragoza). Tieši šajā dienā tur pilnā apjomā noritēja gatavošanās Fiesta del Pilar. Ielas bija pilnas ar vietējiem un pilsētas viesiem.Devāmies paklaiņot pa pilsētu un iejukām ļaužu pūlī. Lūk, daži skati no malas.

Šī gada 21.marta sestdienas novakarē pabijām Rīgas Mākslas darbinieku namā uz vienīgā Latvijā flamenko ģitārista Andra Kārkliņa solokoncertu. Tā klausoties iedomājos, ka tādai latvieša dvēselei tādā pelēcīgā un drēgnā pavasara vakarā tas ir par daudz piesātināti, ka pat sākotnēji var apjukt no tik blīvas skaņu buķetes. Bet kad ģitāra apklusa, tad atkal gribējās klausīties vēl un vēl. Māksliniekam klausītāju aplausu mudinātām vēl vismaz trīs reizes ... »

«Feria de Abril» — tā sauc arī pavasara svētkus, kurus ik gadu svin Spānijas dienvidu provincē Andalūzijā. Šie svētki it īpaši populāri tieši Seviļā, kur notiek flamenko ballītes veselām diennaktīm un kur visi dejo seviljanas. Tāpat tur norisinās tradicionālās vēršu cīņas un tirgošanās. Spāņu kultūra vispazīstamākajās tās izpausmēs - karstasinīga mūzika, flamenko dejas, vaļsirdīgas sarunas.

Ceturtdien, 10.augusta vakarā apmeklēju eksotisko deju centra Alegria atklāto stundu, kas notika E.Birznieka Upīša iela 4, Jauno Tehniķu centra zālē. Centra vadītāja Ilze zariņa iepazīstināja ar četriem deju veidiem, kurus var apgūt pie Alegria pasniedzējām, - vēderdejas, indiešu dejas, flamenko un čigānu dejas. Ilustrējot katru no deju stiliem, bija pasniedzēju priekšnesumi (skat.video).

Meklējot dažādus materiālus par flamenko dejas soļiem un izpildījuma tehniku, uzdūros informācijai par savdabīgu modes skati. Izrādās šī gada sākumā Spānijā jau 14. reizi notika jauno mākslinieku modes festivāls SIMOF 2009, kur viss veltīts flamenko tēmai. Festivāla dalībnieki piedalās skatē ar tērpiem, kas balstās flamenko dejotāju tērpu tradīcijās un papildināti ar novatoriskiem elementiem.Šeit mazs ieskats festivāla dalībnieku radītajās tērpu kolekcijā ... »

Sevillanas ir pirmā no flamenko deju stiliem, ko sāku apgūt spāņu deju klubā „Duende”. Protams, sākotnēji jāsāk no elementārākām kustībām, jāmācās stāja, roku kustības, ritma skaitīšana un tad soļi. Nodarbības notiek mazās grupās, šis apstāklis ir pateicīgs tam, ka deju skolotāja Ilvija var katram atsevišķi pievērst uzmanību, koriģēt kļūdas un sekot izpildījumam. Stunda, kas paredzēta katrai nodarbībai, paiet nemanot. Turpmāk mazliet par pašu sevill ... »

Turpinot interesēties par „dievišķā Dalī” daiļradi un personību, uzgāju un noskatījos Spānijas un Lielbritānijas kopražojuma mākslas filmu „Little Ashes” (2008), kur lieliski atklājas intīmo attiecību duālā daba – garīgais tuvums un seksualitāte. Ne vienmēr divi šie aspekti abām pusēm pieņemami, un tas var fiziski izšķirt tuvos cilvēkus, bet tas noteikti netraucē savstarpēji bagātināties un izbaudīt otra klātbūtni.

Piektdienas vakarā, 6.novembrī, apmeklējām nu jau 10. pasaules mūzikas festivāla koncertu Lielajā Ģildē. Vakars bija dzestrs, kā radīts iztēlē uzburt dienvidu zemju, no kurām nākusi atskaņotā mūzika, ainavas. Kopējā noskaņa – jauks pasākums, kas nelika garlaikoties, bet ļāva iepazīt un izbaudīt kaut ko vairāk no dažādu tautu kultūras un mākslas. Skat. VIDEO no pasākuma.

Tā droši var teikt par sievieti, kas tērpusies dizaineres Mari Cruz kleitā no jaunās 2009. – 2010.gada kolekcijas. Mani fascinēja drošie un košie krāsu salikumi, kas gan izaicina, gan harmonizē viens ar otru, gan nepārprotami uzrunā un pievērš uzmanību. Turklāt tērpi pasniegti noskaņu papildinošā vidē – dabīga tumškoka interjers, senatnīga glezna apzeltītā rāmī, baznīcas priekštelpa ar svecītēm, arābiskas raibas flīzes uz sienas, kas Spānijā un Portugālē ... »

Tikai manas unikālās personības dēļ kādā jaukā dienā ļautiņi būs spiesti interesēties arī par maniem darbiem. Tas ir daudz iedarbīgāk nekā, taustoties cauri mākslinieka daiļradei, meklēt viņa personību. /Salvadors Dali/

Tā kā bija aktuāli meklēt flamenko deju tērpu un kurpes, izložņāju ne mazums tīmekļa vietņu daudz maz pazīstamās valodās. Apskatot dažādus interneta veikalus,sapratu, ka finansiāli izdevīgāks variants ir iegādāties materiālu un meklēt šuvēju tepat Latvijā. Sakarīgas skices vai piegrieznes izrādās arī nemaz nav tik viegli atrast. Rezultātā uzgāju dažas vietnes, kuras gribu ieteikt, ja arī Tev viens no vaļaspriekiem ir spāņu dejas vai dejas tērpu šūšana. ... »

Izrādās par vīnu un sieru var runāt kā par pāri, kurš var izveidot ideālas attiecības vai tieši pretēji – nesaderēt nemaz kopā. Par cilvēkiem saka „tāds tādu atrod” vai „pretējības pievelkas”, tā arī par vīnu un sieru var runāt kā par pāri, kuram ir daudz kas kopējs, sākot no raudzēšanas, izturēšanas procesa līdz uzglabāšanai un servēšanai, pasniegšanai. Kaut gan starp viņiem ir divas būtiskas atšķirības – pelējums un sāls, kas piemīt labam ... »

No 26. līdz 29.augustam Zvejniekciemā notika ikgadējā flamenko deju studijas DUENDE organizētā vasaras nometne, ar iespēju satikties visām studijas dejotājām vienkopus un mācīties no viesmāksliniekiem-flamenko pasniedzējiem no Spānijas. Izmantoju iespēju divas dienas apmeklēt compas nodarbības pie perkusionista Andreja Vujicic, kā arī tangos un alegrias dejas tehnikas pie flamenko dejotājas Francescas Grimm.

Ko tu parasti izdari ar korķi, kas paliek pēc vīna vai šampanieša baudīšanas? Uzreiz izmet, ielidini virtuves atvilktnē, varbūt kādreiz noderēs, bet tā arī paliek tur mētājāmies uz nenosakāmu laika periodu u.tml. Vēl ne tik senos laikos bija redzēts, ka vīna korķus iebāza zem alumīnija katla vāka roktura, lai, neizmantojot dvieli, varētu nocelt sakarsušo vāku no verdošā ūdens grāpja. Kur vēl var izmantot korķi, lai tas kalpotu gan praktiskām, gan estētiskām fu ... »

Nereti ir dzirdēts, ka turkam tirgošanās ir viens populārs nacionāls sporta veids, šovasar pārliecinājāmies par simts punktiem. Pabijām un iepirkāmies Stambulā divos tirgos – Lielajā tirgū jeb Grand Bazaar un Garšvielu jeb ēģiptiešu tirgū.

Atrasti 25 ieraksti
© IINUU, 2008    Hostings: www.tuxit.lv
Top Site Statistika - TopSite.lv on-line.lv Blogi/blogs.lv Blogs Latvijas Reitingi