Pēdējo reiz izvēlējos divas grāmatas – pirmo, izšķirstot un no dažiem teksta fragmentiem saprotot, ka būs gana saistoša, otru – jūtoties ieintriģēta gan no anotācijas uz otras puses vāka, gan no tā, ka grāmatu nevarēja atšķirt, bija iesaiņota celofānā. Tad nu ienāca prātā doma pavērot, kā īsti cilvēki izvēlas grāmatas lasīšanai?
Atskatoties tālākā vēsturē vai pavisam nesenā pagātnē, bija vairāki izdevumi un grāmatas, kuras bija stingri aizliegts lasīt vai citēt. Visi aizliegumi, protams, galvenokārt bija saistīti ar brīvdomības ierobežošanu sabiedrībā. Biju pārsteigta uzzinot, ka Latvijā mūsdienās arī ir aizliegto grāmatu saraksts.
Picture Happy atklāju apmēram pirms pusotra gada, kad meklēju Jaunā gada dāvaniņu vīram. Izvēlējos izveidot foto grāmatu ar mīļām fotogrāfijām no dažādiem kopā būšanas brīžiem, ceļojumiem, svinībām un dabas skatiem.Īstenībā ļoti ērts rīks, kurā vari pats samaketēt grāmatu, turklāt katram attēlam var pievienot paskaidrojošo tekstu, piemēram, ar vietu un gada skaitli. Nu ko, aicinu ieskatīties http://www.picturehappy.lv varbūt kaut kas noder!
Kad uzzināju, ka Zvaigzne ABC ir izdevusi grāmatu „Čaks virtuvē”, biju patīkami pārsteigta. Biogrāfijās tika pieminēts, ka Čaks, netipiski dzejniekam un vīrietim, bijis labs saimniekotājs virtuvē, taču vesels krājums ar receptēm, tas ir kaut kas jauns. Viena recepte tika īstenota arī dzīvē.
Šī grāmata tapusi ESF atklātā konkursa aktivitātes "Izglītības programmu uzlabošana sākotnējā profesionālajā izglītībā ekonomikai svarīgās nozarēs" projekta "Divgadīgās profesionālās vidējās reklāmas servisa komercdarbības izglītības programmas izstrādāšana un īstenošana" ietvaros.
Pusnopietns tests brīvam brīdim. Izpildi un lasi, kam tuvāka ir tava būtība, grāmatai, avīzei vai žurnālam.
Viens no notikumiem, kas, manuprāt, ļoti iederas Eiropas kultūras galvaspilsētas "Rīga 2014" atklāšanas pasākumu programmā, ir šo sestdien, 18.janvārī, ieplānotā Grāmatu draugu ķēde, kad no rokas rokā tiks nodotas grāmatas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas uz Gaismas pili - jauno celtni Daugavas otrā krastā.
Akcija sāksies plkst. 12:00 un norisināsies astoņos posmos (skat. karti zemāk): 1. posms – Vērmanes dārzs; 2. posms – Merķeļa iela; 3. posms – Brīvības bulvāris; 4. posms – Kaļķu iela; 5. posms – Kaļķu iela/Kungu iela; 6. posms – 11. novembra krastmala; 7. posms – Akmens tilts; 8. posms – Akmens tilts pie Gaismas pils.
Šodien ciemojāmies apgāda „Zvaigznes ABC” Biķernieku ielas arhitekta L.Šmita darbnīcas rekonstruētajā koka namā, kā arī pabijām ekskursijā blakus esošajā tipogrāfijā „Poligrāfists”. Bija iespēja ielūkoties gan plašajās noliktavas telpās, kas līdz griestiem pilnas ar grāmatu ķīpām, gan cehos. Turpinājumā sarunas par un ap grāmatām, gan jau izdotajām, gan topošajām, gan ieplānotajām.
Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc daži cilvēki ienāk tavā dzīvē pavisam nejauši, bet atstāj diezgan paliekošus nospiedumus? Kāpēc tavās rokās nejauši nonāk kāda grāmata, kuras vēstījums liek aizskart dziļākās stīgas? Tu teiksi, nekas nav nejaušs, tas ir Dieva, Visuma vai kā tik vēl ne spēks. Vai tieši otrādi, tā ir parasta apstākļu sakritība, jo mēs jau galu galā paši izlemjam, vai kādu un ko ielaist savā dzīvē vai nē.
Grāmatas sižets būvēts uz Medijas atskatīšanos uz nodzīvoto dzīvi, kas bijusi sāpju un vientulības piepildīta. Šķiet viņa pati apzināti izvēlējusies šo nevieglo ceļu, jo citādi dzīve, ko jaunībā bija gatavi nodrošināt vecāki, varēja būt gana sakārtota un rimta. Lasot grāmatu, dominējošā sajūta skumjas ...
Vēl viens iemesls, kāpēc vērts apmeklēt tīklošanas pasākumus, ir iespēja uzdurties jaunām idejām vai avotiem, kur tās idejas vai iedvesmu smelties. Tā notika arī šoreiz – 16.martā apmeklēju Riga500 tīklošanas pasākumu Gaismas pilī. Kā viena no early bird biļešu pircējām saņēmu dāvanā no pasākuma organizētājiem Daniela Pristleja grāmatu „Key Person of Influence. The Five-Step Method to become one of the most highly valued and highly paid people in your industry”.
Kopš 2007.gada, katru gadu veidojam foto gadagrāmatu – tādu kā ģimenes foto CV, kas labs noticis ar mums pa šo gadu, kādus cilvēkus esam sastapuši, kur bijuši, kā esam izmainījušies. Tajā ir kaut kas terapeitisks vai filozofisks pat, jo, pašķirstot šīs gadagrāmatas, saproti, ka viss ir pārejošs, cilvēki mainās ne tikai ārēji, bet arī iekšēji. Šogad nolēmu pamēģināt kaut ko jaunu – Myprint.lv stāstu albumu.
Sākot lasīt OSHO grāmatu „Prieks” ilgi nevarēju sarast ar daudzām tur izteiktām domām. Tā grāmata mani vienkārši kaitināja. Domāju, līdzīga sajūta varētu pārņemt daudzus lasītājus, it īpaši tos, kuri maz zina par budisma filozofiju. Tomēr, ziņkārības vadīts, rūpīgi izstudēju grāmatu, tiesa gan caur tādu kritisku prizmu.
Grāmatas gribas lasīt, kad ir mazliet vientuļi un skumji. Sanāk saruna ar autora radītiem tēliem, saruna ar eņģeli un dēmonu sevī. Otra atziņa, ka mēs īsti neizvēlamies grāmatas, bet tās izvēlas mūs. Īstā grāmata atnāk kā zīme, kā atbilde uz taviem jautājumiem, atnāk īstajā laikā, kad tu vari tai veltīt pietiekami daudz uzmanības.
Grāmatā daudzviet uzsvērts, ka pareizas dikcijas veidošanai jāpievēršas kopš pašas bērnības, gan nesasteidzinot bērna balss attīstības procesu, gan mudinot nepārņemt nepareizas izrunas modeļus. Ar pieaugušajiem ir grūtāk, jo mums nav jāmācās no jauna runāt, bet gan jālauž gadiem izstrādājušos runas paradumus. Un vaiiii, cik tas ir sarežģīti!
Grāmatā apskatītie citāti palīdz vairāk izprast Stīvas Džobsa personību un secināt, ka būdams jauns viņš bija daudz „gaisīgāks” un tendēts uz pasaules mainīšanu, savukārt, tuvojoties dzīves norietam, atskārtis, ka pasaule ir daudz rezistentāka, un pievērsies dzīves pamatvērtībām.
Uzmanība ir enerģija. Kad kāds uzlūko jūs ar mīlestību, viņš dod jums barību – ļoti izsmalcinātu barību. [..] psihoanalītiķi izmanto šo vajadzību pēc uzmanības, jo psihoanalītiķis ir profesionāls uzmanības sniedzējs.
Grāmata viegli lasāma, pārskatāma un galveno atziņu par efektīvas tīmekļa vietnes komercijas nolūkos veidošanu pilna. Prieks, ka par šādām tēmām parādās ne tikai atsevišķi raksti tīmeklī, bet tiek izdotas grāmatas latviešu valodā, pašu vietējo autoru.
Šonedēļ otrdien saņēmu telefona zvanu no Zvaigznes ABC pārstāvja ar apsveikumu, ka esmu piedalījusies konkursā un vinnējusi vairākos interneta medijos izdaudzināto Dž. Kotera un H. Ratgēbera grāmatu „Mūsu aisbergs kūst”.Grāmatā ar alegoriju palīdzību būtībā izstāstīta astoņu soļu programma sekmīgas pārmaiņas ieviešanai uzņēmumā, valstī, ģimenē, attiecībās. Lieliski parādīti dažādi cilvēku, sorry, pingvīnu rakstura tipi un rīkošanās kritiskās situācijās.Tomēr beigās tā ar kritisku aci paskatoties, man radās virkne „bet”.
Piektdienas vakarā sanāca ieklīst J.Rozes grāmatnīcā uz Kr. Barona ielas. Skatiens apstājās pie mazas melnas grāmatiņas, uz kuras vāka attēlotais varonis neļāva paiet vienaldzīgi garām. Izrādās, grāmatās tiek apkopoti ne tikai aforismi, bet arī asprātīgi pingvīnismi. Kā noproti grāmata zibenīgi ieņēma vienu no godpilnajām vietām mūsu mājas bibliotēkā.
Pirms gada, kad iegādājos šo Radislava Gandapasa grāmatu, neienāca pat prātā, ka šogad man būs tā laime pabūt viņa vadītajā treniņnodarbībā Maskavā. Toreiz uzrunāja grāmatas apakšvirsraksts „Desmit nodaļas par to, kā gūt un sagādāt maksimālu prieku un baudu, uzstājoties publiski”, tagad fascinēja autora spēja veselu dienu auditoriju noturēt maksimālās ieinteresētības pakāpē.
Iespējams, šo grāmatu izvēlējos tieši provocējošo nodaļu apakšvirsrakstu dēļ, kas solījās pastāstīt, - kāpēc nekad nevajadzētu ļaut sev izmaksāt dzērienu; kāpēc nav jārespektē autoritātes; kāpēc jāatstāj mājās savas draudzenes fotomodeles; kāpēc labāk patīk izmantot nepareizu karti nekā vispār neizmantot karti; kāpēc saprātīgi cilvēki neapelē pie saprāta. Saistoši, vai ne?
Tā viena no tām grāmatām, kuru lasīju ar zīmulīti rokā, ik pa brīdim pasvītrojot vai lapaspuses malā ievelkot izsaukuma vai jautājuma zīmi. Tā arī viena no tām grāmatām, kuru paņēmu rokā pēc izlasīšanas gadu atpakaļ. Grāmata reklamēta un piedāvāta pārdevējiem, tirgzinības profesionāļiem un ikvienam, kura maizes darbs ir cilvēku pārliecināšana. Manuprāt, tā der gan šajā profesionālajā nozīmē, gan vispār attiecību veidošanā ar citiem un sevi.
Dzīvot ar pilnu atbildību – tas iespējams, ir grūtākais no visiem uzdevumiem šajā dzīvē. Daudz vieglāk ir meklēt jaunus gudrības ceļus vai mēģināt mainīt pasauli, nevis ieskatīties sevī pašā un censties mainīt sevi. Daudz vieglāk kļūt par aktīvistu cīņā pret korupcijas apkarošanu, nevis apkarot savus egocentriskos impulsus.
Uzreiz jāsaka, ka šī grāmata nav viegla vakara lasāmviela, jo zināmā mērā nogurdina katra lappuse ar piesātinātiem eksistenciālisma jautājumi un nemitīgi solītās atklāsmes, kuras var dot tikai Kabala un neviens cits avots.
Šodien Saša svinētu savu simtu astoto dzimšanas dienu. Mēs arī svinētu, bet katrs savu ikdienas rūpju pārņemts esam prom no Rīgas 20. – 30. gadu realitātes, kas vienmēr kļūst tik tuva un jaušama līdzko paņem rokā kādu Čaka dzejas krājumu. Bet ko nu par biogrāfiskiem faktiem, tos katrs var izlasīt literatūras vēstures grāmatā. Parunāsim labāk par mīlestību!
Izlasīju jauno Paulu Koelju grāmatu „Brida” (Jāņa Rozes apgāds, 2010). Autors atkal nelika vilties. Esmu gandarīta, ka nopirku. Stāsts par gadu īru meitenes dzīvē, kas mainīja viņas skatījumu uz pasauli, tās kārtību un sevi. Stāts par Otrās puses meklējumiem un iekšējo Spēju attīstīšanu.
Lasot šo grāmatu, lika aizdomāties par indivīda vērtību un tā lomu sabiedrībā, kā arī to, ka atsevišķi paņemta cilvēka vērtība mūsdienu sabiedrībā tiek krietni vien pārspīlēta. Taču, kāpēc autors izvēlējās kā otra plāna varoni tieši pingvīnu, lika aizdomāties vēl vairāk.
Iesaku tiem, kurus aizrauj stāsti par harizmātiskām personībām un viņu iekšējiem dēmoniem, kas viņus plosījuši visas dzīves laikā. Šajā grāmatā krievu dzejnieka, aktiera, barda Vladimira Visocka un franču aktrises Marinas Vladi kopdzīves stāsts. Alkohola dēmons, kas plosījis šīs attiecības. Sievietes - līdzatkarīgās loma mīļotā vīrieša – alkoholiķa dzīvē. Visockis - ģēnijs, harizmātiskais, visu mīlētais, apbrīnotais un atkarīgais, vājais, nožēlojamais, egoistiskais.
Nesen iznākusī latviešu valodā Paulu Koelju grāmata „Alefs” (2011) ir autora vēstījums par laika relativitāti, jo viss notiek tieši tagad, nav pagātnes nedz iepriekšnoteiktas nākotnes. Būtībā visa pamatdoma izteikta pašā grāmatas nosaukumā. Alefs ir punkts, kur pilnīgi viss atrodas vienlaikus vienā vietā.
Tas ir atsevišķu stāstu krājums, kur katra stāsta pamatā ir kāds vērojums, atziņa vai pārdomas. Lasot piefiksēju, ka grāmatā iekļautie stāsti sastopami arī kā fragmenti, kas iekļauti Paulu Koelju romānos, arī nesen iznākušajā „Alefs”.