Meklēt: kafejnīca
• •

Bāru, restorānu, kafejnīcu meklētājs barradar.lv

Bieži lietoju barradar.lv gan interneta, gan mobilo versiju un ar nepacietību gaidu aplikāciju, jo tas ir lielisks rīks, kā savā tuvākajā apkārtnē atrast atbilstošu ēdināšanas vietu savam vēderpriekam. Piemēram, sēžot birojā, ap pusdienlaiku var ielūkoties barradar.lv kartē, kādas kafejnīcas vai ēstūži atrodas pāris kvartālu rādiusā un vai tajos pieejams kompleksais pusdienu piedāvājums ~Ls2 robežās. Savukārt piektdienas vēlā vakarā draugu kompānijā klīstot pa Vecrīgu barradr.lv noder, lai apskatītos, kuri bāri vai kafejnīcas šobrīd vaļā, atliek tik izvēlēties opciju „pašreiz strādā”. Bija gadījums, kad vasarā iebraucām Talsos (pilsētā, kurā slikti orientējos, jo esmu bijusi labi ka divas reizes savā mūžā), vilku ārā viedtālruni, lai barradar.lv atrastu vietu, kur iekost. Tā kā visbiežāk brīvdienās dodamies kaut kur ar automašīnu, tad svarīgs vietu šķirošanas kritērijs, vai pie noskatītā ēstūža var bez maksas novietot auto. Patīk, ka meklēšanas kritēriji tiek papildināti atbilstoši sezonai, t.i., vasarā varēja atrast, kur iedzert Mojito vai nobaudīt auksto zemeņu zupu, bet tagad ziemā, kur iedzert karstvīnu.


Ceļojuma dienasgrāmata. 4.diena. Lisabonas izbaudīšana. Fado.

Tā bija pēdējā diena Lisabonā, un nolēmām to pavadīt vairāk vai mazāk bezmērķīgi klīstot pa pilsētas ielām un veltot laiku jebkam, kas uzrunā acis un sirdi. Savu gājienu Praça do Comércio virzienā sākām gana agrā stundā. Pilsēta vēl laiski snauduļoja, logu aizvērtņi joprojām stāvēja ciet, ielas vēl glabāja vakardienas drazas, mazo veikaliņu un kafejnīcu saimnieki nesteidzīgi rosījās, pārcilājot tikko piegādātās preču kastes. Šaurās ieliņas veda zemāk un zemāk no kalna lejā.


Ceļojuma dienasgrāmata. 3.diena. Lisabonas okeanārijs.

Kā jau no nosaukuma nojaušat, tad trešā ceļojuma diena tika veltīta Lisabonas okeanārija apmeklējumam. Šis objekts mūs piesaistīja ne jau ar to, ka tajā ir Eiropā lielākais akvārijs, kas ietilpina sevī 5 miljonus litru jūras ūdens un imitē okeāna dzīles, un ne jau ar modernu arhitektūru vai plašu un daudzveidīgu ūdens putnu, zivju, krabju, medūzu, jūras zvaigžņu vai citu okeāna iemītnieku grandiozo ekspozīciju, bet ar divām pleznainīšu sugām - Magelāna pingvīni un Dienvidu klinšu pingvīni.


Brīvdienas Tallinā – 1.diena

Ja agrāk brauciens uz citas valsts galvaspilsētu bija vesels notikumus, tad tagad tas līdzvērtīgs braucienam uz nosacīti netālu esošu pilsētu. Tā nu piektdienas vakarā pēc darba sēdāmies auto un ap pusnakti bijām jau Tallinā. Aptuveni 310 km un 4,5h ceļā. Nākamajā dienā uz Lennusadam Igaunijas Jūras muzeju, Olde Hansa un Viduslaiku spīdzināšanas instrumentu muzeju.


Florence – Toskānas sirds

Florencē jeb Firenze, kā tiek norādīts uz ceļa zīmēm, ieradāmies siltā un saulainā dienā. Neskatoties uz to, ka bija jau oktobra pēdējie datumi, varēja droši iztikt bez virsjakas. Kā jebkurai vietai, arī Florencei ir ticējumi. Viens no tiem ir bronzas cūkas šņukura paberzēšana.


Ieskats Muzeju nakts 2011

Nez’ kā Francijā, Muzeju nakts rašanās šūpulī, bet Latvijā šis pasākums vienmēr iekrīt ievu un kastaņu ziedēšanas laikā. Pavasara elpa virmo gaisā un ļaužu pūļi pārvietojas pa Rīgas ielām, it īpaši pa Vecrīgu, meklējot jaunus iespaidus, jaunas pazīšanās, jaunu informāciju.


Flamenko – spāņu kaisle

Flamenko mūzikā un dejā ir ļoti daudz improvizācijas elementu, tāpēc katrs izpildījums ir unikāls un flamenko grūti fiksēt nošu vai horeogrāfijas pierakstā. Parasti flamenko izpildīšanas māksla nododas no skolotāja māceklim treniņu un vērojumu ceļā.


Ceļojuma dienasgrāmata. 1.diena. Lisabona.

Runā, ka atpūsties var divreiz – pirmo reizi, kad plāno ceļojumu un domās esi jau tur, otrreiz – paša ceļojuma laikā. Es savukārt esmu nolēmusi atpūsties trīs reizes – plānojot, ceļojot un stāstot par notikušo ceļojumu. Ilgi prātoju, kāds būtu vislabākais formāts šim stāstam, un nonācu pie dienasgrāmatas, kurā tad aprakstīšu katru jauko pavadīto ceļojuma dienu trijās brīnišķās D Eiropas valstīs – Portugālē, Spānijā un Gibraltārā.


Tur aiz mākoņiem ir saule jeb divas dienas Trier

Nedēļas nogalē bijām izrāvušies un aizšāvuši uz Vāciju uz māsīcas kāzu svinībām. Padzīvojām, pasvinējām, apskatījām jauko pilsētiņu un paburzījāmies vietējo vidū. Izjūtas, kas raksturo šo braucienu gribas raksturot ar dziesmas vārdiem – „tur aiz mākoņiem ir saule, tur aiz mākoņiem ir viss, tur aiz mākoņiem ir labi, lūdzu, paņem mani līdz”. Vietējo iekšējais miers un bezrūpība (nejaukt ar bezatbildību) ir apbrīnojama. Viss notiek, nekādu stresu vai īgnuma par kaut ko. Sākotnēji gribējās nofotografēt visu, jo katra nama fasāde ir īsts mākslas darbs. Tad nu mēģināšu apkopot īsumā - 10 lietas, kuras būtu vērts redzēt un izbaudīt Trier.


Atpūta Palangā

Piecas atpūtas dienas pirms vasaras sezonas sākuma Palangā izvēlējāmies apzināti, lai izvairītos no lielajiem tūristu pūļiem un varētu pavadīt laiku rimtā noskaņā. Gājēju ielu – J.Basanavičiaus gatve – vēl rotāja lielas dekoratīvas olas. Viena no tām visa bija klāta ar maziem dzintara gabaliņiem. Jārēķinās ar to, ka pilsētiņa samērā maza un orientēta galvenokārt uz tūrismu.


Peldes Ziemeļjūrā

Tas nu būs pēdējais no pieciem rakstiem par Nīderlandes braucienu, no kura pozitīvie iespaidi vēl joprojām dzīvi atmiņās. Šoreiz stāsts par mazu, bet Nīderlandē un tuvākajās kaimiņvalstīs populāru kūrortpilsētu Zandvortu (Zandvoort aan Zee), uz kuru devāmies ar autobusu no Hārlemas, lai pasauļotos un izpeldētos Ziemeļjūrā.


Kur paēst Liepājā?

Tad nu viens raksts gardēžiem. Četras "izgaršotās" vietas Liepājā, kur baudīt maltīti vai našķoties ar saldo. Papildus tīri subjektīvs konkrētās ēdināšanas vietas vērtējums, kas cerams noderēs pilsētas apmeklētājiem.


Klubiņš – 5.epizode

Fantasmagorija vairākās epizodēs. „Tu sapņoji būt brīva es tevi turpinu Neko es nevēlos tik tevi mīlēt Spēj negaiss piepildīt ieleju Zivs piepilda upi Es radīju tevi pēc savas vientulības mēra Veselu pasauli kur paslēpties.” Un tad viņš lēnām paliecās mazliet uz priekšu, un viņu lūpas saskārās ilgā un kaislīgā skūpstā, tā kaut kā ...


Modernā džeza dejas uzvedums „LOVE”

Ķermeņi mijas, steidzīgi soļi iet garām, nemitīgi garām pa peļķēm, nejauši neko nepamanoši skatieni. Vai esmu viens šai pilsētā, šai pasaulē, vai arī ar mani vienmēr ir kāds, kas mani sargā? Kāds iekšējs spēks, kāda gaisma, kas ļauj kūniņai pārdzimt taurenī. To var nosaukt arī par Dievu. Kad esi atradis to sevī, iemīlējis sevi, tad vari pacelt acis uz otru un iemīlēt Dievu otrā cilvēkā. Taureņi tiecas uz gaismu, cilvēki uz mīlestību.


Roterdama – mazā Ņujorka

Vienā no rītiem cēlāmies gana agri, brokastu vietā izlīdzējāmies ar Starbucks kafiju (šķiet vienīgā, kas dabūjama pieklājīgi lielos izmēros, visās citās kafejnīcās Amsterdamā un citur pasniedza īstus piņģerotus) dzelzceļa stacijā un sēdāmies vilcienā no Hārlemas uz Roterdamu, kas pēc nostāstiem ir krasi atšķirīga no Amsterdamas un pašas Hārlemas. Tā arī bija.


Izmest loku pa Kurzemi

Izskatās, ka rakstu cikls “Ja atvaļinājums tikai 2 dienas”, kas aizsākts gandrīz desmit gadus atpakaļ, turpinās. Šoreiz divu dienu izbrauciens – Jūrkalne, Pāvilosta, Ziemupe, Liepāja un Kuldīga. Tā gana rimti, izbaudot dabu, jūru, molus, vecpilsētu arhitektūru un našķojoties vietējos krodziņos un kafejnīcās.


Dižpastaiga Miķeļtornis - Ovīši - Ventspils

Pateicoties manai jaukajai kolēģei Aigai, šogad varējām pieņemt sev jaunu izaicinājumu - nevis izbraukt jūras krasta līniju, kā to bijām darījuši pims daudziem gadiem, bet gan kādu gabaliņu vienkārši noiet. Turklāt tas bija netikai būtisks izaicinājums datorsēdētāju muskuļiem, bet arī Latvijas R krasta dabas un vēstures izzināšana.


Idejas laiskai atpūtai Viļņā

Šoreiz neiedziļināšos katra apskates objekta aprakstā, mākslinieciskā vai arhitektoniskā vērtībā, tos varat baudīt tālāk vizuāli bilžu galerijā. Apkopošu dažas idejas, kur palikt, kā pārvietoties, kur ieturēties un kur iepirkties, ko redzēt un ko izbaudīt.


Vai esi gatava pavasarim?

Šķiet pavasaris šogad neliks sevi ilgi gaidīt. Bet līdz ar pirmajām saulainajām dienām, kas mijas ar pelēcīgām un lietainām, atnāk arī pavasara nogurums. Kā pārvarēt šo pārejas posmu un saglabāt iekšējo enerģiju un dzīvesprieku? Turpmāk gribu padalīties ar dažiem ieteikumiem, ko varētu darīt lietas labā.


Septiņi vīri pingvīnu vidū. M.Marē

Kad 1951. gada rudenī Mario Marē un trīs viņa biedri atstāja Franciju un devās uz Antarktīdu, viņi nodzīvoja Adeles zemē trīs vasaras un divas ziemas. Šī bija trešā Francijas ekspedīcija uz Antarktīdu. Stāsts ir par polārpētnieku ikdienu un sadzīvi kāda valdīja atrodoties Antarktīdā. Par to, ka putenī devās izbraucienos, veica novērojumu un pētījumus. Un, protams, - pingvīni.



Ko lasa citi?