Vakar, 14.novembrī, ap 18:00 vairākas Rīgas namu fasāde iekrāsoja dažādu toņu gaismas stari, pa sienām klīda ritmiskas ēnas, kanalizācijas lūkās sāka dejot zivju silueti. Sākās otrs savā vēsturē gaismas festivāls „Staro Rīga”. Galvenie objekti koncentrējās tieši Vecrīgā un pilsētas centrā, tāpēc ielas bija pilnas ar cilvēkiem, kur katram otrajam rokās fotoaparāts. Skat. video un foto.
Latvijas 94.dzimšanas diena un gaismas festivāls Staro Rīga šogad gāja rok rokā. Cilvēki, kas šo svētdien klīda pa Rīgas ielām, laukumiem, skvēriem, iegriezās kafejnīcās vai sildījās ar karstvīna glāzi starp amatnieku būdiņām, vienlīdz bija abu priecīgo notikumu dalībnieki.
Dikti gaidīts šis festivāls, jo novembra aukstie, mitrie un tumšie vakari prasīt prasīja kādu krāsainu gaismas staru. Vakar vakars bija samērā silts un patīkams pastaigai, kaut gan miglas un sīka sijājoša lietutiņa pārņemts. Rīgas centrs bija pārpildīts ļaužu pūļiem, kas šķita haotiski klīda pa centra ielām.
Iespaidu medījumos pavadījām divus vakarus un divās jaukās kompānijās. Viennozīmīgi patika gaismas gājiens jeb parāde "Gaismas slepenā dzīve" - dinamiska, jautra un uzmanību piesaistoša performance. Pārējie objekti diezgan vienādi - vairāk vai mazāk spilgtas projekcijas uz namu fasādēm.
Krastmala bija pilna ar skatītājiem. Aukstais vējš pluinīja atnācēju svārkus. Dažiem rokās sarkanbaltsarkani karodziņi, citiem kameras, fotoaparāti. Visi snaikstījās, lai kaut ar acu kaktiņu redzētu brašos tēvijas sargus maršējam pavadošā pūtēju orķestra svētku marša taktīs. Te nu viņi nāca ...
Ziemassvētku gaidīšanas laikā teikt, rakstīt un sūtīt viens otram gaišas domas, vārdus, novēlējumus! Tāpēc izlēmu padalīties ar savā piezīmju blociņā sakrātiem Ziemassvētku apsveikuma pantiņiem
Nu, būs jau Ziemas saulgriežu svētki godam sagaidīti un nosvinēti. Kā nekā šogad kalendārs mums bija atvēlējis piecas brīvas dienas no 24. līdz 28.decembrim. Ne mazāk garas būs arī Gadu mijas brīvdienas no šī gada 30.decembra līdz 2009.gada 4.janvārim. Lai svētki būtu sirsnības un jautrības pilni, lūk, daži Jaunā gada apsveikuma pantiņi no iinuu piezīmju blociņa.
Tā doma pacilāt 33 gadnieku skaitli rosijās jau pirms gada, bet neies jau likteni aiz ūsām raustīt. Kā nekā visas kristīgās pasaules apziņā ieaudzis priekšstats par Kristus vecumu un zināmu lūzuma punktu cilvēka dzīvē. Turpmāk mazliet papētīju no dažādu zinātņu, pseidozinātņu un vēstures skatupunkta, kāpēc tas mazāk vai vairāk katram cilvēkam šķiet tik būtisks.
Šogad radās iespaids, ka liels akcents tika likts uz kinomatogrāfu. Spīķeros un uz Saeimas nama sienas tika demonstrētas mākslas filmas, laimetīgās mākslas centrā kim? dokumentālais kino, bet atjaunotajā koncertzālē "Rīga" Zinātņu akadēmijas namā - vertikālais kino. Pēdējais kaut kas jauns un svaigs Rīgas skatītājam.
Šī diena, pēc būtības, bija ceļš. Esmu sapratusi, ka man patīk ceļi, jo agri vai vēlu tu nonāc pie mērķa, kuru esi iecerējis, un vari nospraust jaunu, nākamo mērķi. Taču pa ceļam nāk jaunas atklāsmes, iepriekš nepieredzētas situācijas vai skatam paveras neparastas ainas. No pavirša acu uzmetiena ceļi var šķist statiski, nemainīgi, viendabīgi. Bet, nē, tie nemitīgi transformējas, mainās, iezīmē cilvēku, pat veselu valstu likteņus. Pa ceļu man patīk pārvietoties ātri, jo prāts skrien ātri pa priekšu, un rodas īgnums, ja ķermenis netiek līdzi. Tāpēc paņēmām īrē auto, lai mēs Portugāles, Spānijas un Gibraltāra apceļošanā nebūtu piesieti transportu kustību grafikiem.