Katalonija – Lloret de Mar - Costa Brava
Costa Brava, kas tulkojumā nozīmē ‘mežonīgais krasts’ attaisno savu nosaukumu – stāvas klintis, apskalotas Vidusjūras siltajiem viļņiem, retumis smilšainās pludmales ... Pirmo reizi ieraudzīju jau mēnessgaismā. Vakars bija silts kā piens, zem kailajām pēdām gurkstēja pludmales smiltis – pavisam citādas kā te Latvijas jūrmalā, raupjas, pirmatnīgas.
Costa Brava ir pārsteidzoši skaista Vidusjūras piekraste, kura sākas pie Barselonas un beidzas gandrīz pie Francijas robežas. Tie ir līči, priedēm apauguši krasti, jūras vēju apvēsmotas pievilcīgas pludmales ar žilbinoši baltām smiltīm. Lielākai piekrastes daļai nav izejas pie jūras – kalni un stāvās klintis tik ļoti pietuvojušies jūrai, ka neatstāj pat vismazāko zemes pleķīti pludmalei. Tomēr vietās, kur pieejamas šauras pludmales, ir tapuši jauki kūrorti. Šīs vietas iemīļojuši peldēšanas cienītāji, jo 10 m no krasta ir pietiekami dziļa jūra. Vieni no populārākajiem kūrortiem ir Costa Brava, Tossa de Mara un Lloret de Mara. Tie piedāvā ne īpaši dārgu, bet toties neaizmirstamu atpūtu.
Costa Brava pludmales allaž pilnas dažādās valodās runājošu atpūtnieku. Šeit izklaides visām gaumēm – ūdens sports, braucieni ar kuģīti, makšķerēšana, sauļošanās, vakaros uguņošana, dejas, mūzika, sangrijas kokteilīši.
Vidējā attēlā – Monumento a la Mujer Marinera – 2,40 m augstā jūrnieka sievas misiņa skulptūra. Autors Ernest Maragall, uzstādīta 1967.gadā. Atrodas vienā no klinšainā krasta virsotnēm posmā starp pludmalēm Platja de Fenals un Platja de Lloret. Pēc ticējuma jāpieskaras misiņa sievietes rokai, lai ilgas un gaidas piepildītos.
Costa Brava pludmales allaž pilnas dažādās valodās runājošu atpūtnieku. Šeit izklaides visām gaumēm – ūdens sports, braucieni ar kuģīti, makšķerēšana, sauļošanās, vakaros uguņošana, dejas, mūzika, sangrijas kokteilīši.
Taču jaukākais šajā civilizācijas skaļuma pārņemtajā dabas paradīzē – iespēja pabūt divvientulībā, atrast smilšainu pleķīti pie jūras, ietvertu no visām pusēm stāvajiem akmens krastiem, baudīt karsto sauli, sāļo ūdeni, bezmākoņainās debesis.
Ja tomēr negribi aizmirsties klusumā, bet justies brīvi un kinestētiski izbaudīt Spānijas vasaras jaukumus, tad vari gozēties saulē, vai plunčāties piekrastes ūdeņos nūdistu pludmalē, protams, bez liekajiem apģērba gabaliem. Tādu vietiņu uzgājām aiz populārā Jardins de Santa Clotilde – svētās Klotildes dārzi (ieejas biļete 4EUR). Tos 1919.g. izveidoja arhitekts, ainavu dizaineris Nicolau Maria Rubio i Tuduri pēc markīza Marques de Roviralta ierosmes.
Pilsētas drūzmainākā ieliņa ir Carre de la Vila, kuras abas puses nosētas ar daudz un dažādiem suvenīru, rotu, apģērbu veikaliņiem. Pamatā tieši turku tirgotāju bodes. Veikali un dažāda veida ēstuves atvērtas visas dienas līdz pat vēlam vakaram, izņemot sjestas laiku dienvidū 13:00 – 17:00. Kaut gan Lloret de Mara neizceļas ne ar kādiem arhitektūras pieminekļiem, uz šīs iepriekšminētās ieliņas apmeklējama Iglesia Parroquial baznīca (skat.attēlā).
Dārza iekārtojums atspoguļo 20.gadsimta sākuma Katalonijas gaisotni, veidots itāļu renesanses stilā. Jardins de Santa Clotilde kopējā platība 23830 m2. Galvenie 3 iekārtojuma elementi – augi (priedes, cipreses, tūjas), skulptūras, ūdens (strūklakas, dīķīši, jūras stāvais krasts). Ejas, kāpnes atdala dekoratīvi apgrieztās ciprešu audzes.
Krastu noteikti ieteiktu apskatīt gan kāpelējot pa akmeņainiem pauguriem, kuri apauguši ar pundurpriedēm, kaktusiem, cipresēm, agavēm, no Āfrikas ievestām palmām, gan vizinoties ar apskates kuģīti gar klintīm.
Mēs izvēlējāmies kuģīti „Neptune” ar stikla grīdu, caur kuru brauciena laikā var vērot jūras dibenu. Tas kursēja ik pēc stundas no pludmales Lloret de Mar līdz citai lielākai pludmalei Tossa de Mar (brauciens turp un atpakaļ – 12EUR 1 cilvēkam). Interesanti, ka šiem kuģīšiem nav nepieciešamas kādas piestātnes, tie piestāj tieši pludmalēs un ceļotāji pa vizuāli trauslu, bet īstenībā ļoti izturīgu tiltiņu nokļūst uz klaja.
Lloret de Mara lielākais un populārākais kūrorts Costa Brava piekrastē, Katalonijas galvenais tūrisma centrs un viena no visvairāk apmeklētajām vietām Spānijas Vidusjūras piekrastē. Šajā pilsētā uz 14 tūkstošiem iedzīvotāju ir 250 tūkstošu tūristu.
Pilsētas drūzmainākā ieliņa ir Carre de la Vila, kuras abas puses nosētas ar daudz un dažādiem suvenīru, rotu, apģērbu veikaliņiem. Pamatā tieši turku tirgotāju bodes. Veikali un dažāda veida ēstuves atvērtas visas dienas līdz pat vēlam vakaram, izņemot sjestas laiku dienvidū 13:00 – 17:00. Kaut gan Lloret de Mara neizceļas ne ar kādiem arhitektūras pieminekļiem, uz šīs iepriekšminētās ieliņas apmeklējama Iglesia Parroquial baznīca (skat.attēlā).
Lloret de Mara pilsēta atrodas aptuveni 70 km attālumā no Barselonas. Līdz tūrisma uzplaukumam, kas sākās 20.gadsimta septiņdesmitajos gados, rajona galvenais dzīves avots bija vīns, olīvas un zvejniecība. Mūsdienās tā ir pilsēta, kurā izvietota piekrastes lielākā daļa viesnīcu, restorānu, diskotēku un izklaides centru. Gar jūru stiepjas brīnišķīga gājēju aleja – „promenāde”, bet līdzās atvērtajā izklaides centrā, mutuļo nakts dzīve. Vakarus jums piedāvā pavadīt modernos kazino, omulīgā restorānā nobaudīt lielisku spāņu virtuvi vai jautri pavadīt vakaru diskotēkā. Tūkstošiem restorānu, kafejnīcu, nakts klubu uguņu izgaismo jūru, no piekrastes paveras pasakaina ainava. Lielāko daļu izklaides vietu slēdz tikai rītausmā.
Kaut gan Katalonija nav tipisko spāņu simbolu zeme (flamenko, korida nāk no Andalūzijas), netālu no Lloret de Mara atrodas Santa Susanaa, kur palielā krodziņā tūristi var baudīt gan vakariņas, gan flamenko šovu La Siesta (www.lasiesta.net). Vienam cilvēkam jārēķinās ar apmēram 40EUR lielu tēriņu.
Uzstājas Jose Leon flamenko dejotājs ar grupu, viņus nomaina tenors Sam un ģitārists Diego Cortes. Vakara noslēgumā katrs var saņemt savu foto ar mākslinieka autogrāfu un Gracias por su Visita (prieks par 7EUR).
» Komentāri