Nelegālā programma vs nepareizā licencēšana

BSA pētījumā noskaidrots, ka 53% no programmatūras, kas instalēta datoros Latvijā, nav atbilstoši licencēta. Tas vairo hakeru uzbrukumu un datu zaudēšanas draudus [1].

Trīs lietas:

1. Veikalā nopirktais Windows, kas lielākoties ir OEM arī nebūs "atbilstoši" licencēts, jo OEM paredzēts iegādei tikai ar jaunu datoru.
2. Ja BSA rūpīgāk palasītu Microsoft "User agreement", tad secinātu, ka Microsoft neuzņemas nekādu atbildību par datu zaudējumu programmas lietošanas laikā. Līdz ar to, programmas "atbilstošā" vai "neatbilstoša" licencēšana nu nekādi nepasargās no datu zaudējuma riska.
3. Hakeri uzbrūk sistēmām, kurās ir vērtīgi dati, nevis jūsu mājas datoram, kurā nav nekā. Pārsvarā tiek izmantotas pašas programmas vājās vietas, nevis - ir programma “pareizi” licencēta vai nav.

Ko gan BSA noklusē:

1. "Aizdomīgas" izcelsmes softs un vēl jo vairāk licences ģenerešānas programmas (kuras nāk tām līdzi) ar lielu varbūtību saturēs kādu datorvīrusu (pretējā gadījumā, kā domājat, priekš kam kāds nezināms rūķītis tādu būtu radījis?). Turklāt, ja Windows iegādāts legāli, bet tiek instalēta kāda cita “aizdomīgā” ceļā iegūtā programma, “pareizi” licencēts Windows nekā nepasargās no vīrusa nonākšanas sistēmā.
2. “Aizdomīgā” ceļā iegūtā programma bieži vien nevar saņemt atjauninājumus. Ja tas ir Windows, tad tas nevar saņemt “ielāpus”, tām vietām, pa kuriem tad šie vīrusi un hakeri lien iekšā. Tas nozīmē, ka šie caurumi jau ir Windowsā iegādes brīdī, bet ar atjauninājumiem tiek lāpīti.

Jāatzīmē licencēšanas politika (īpaši Microsoft) un pašmāju bāleliņu – autortiesību sargu centība bieži vien ir grūti saprotama.

[1] Piemēram, OEM var tik iegādāts tikai ar jaunu datoru. Kādu laiku varēja iegādāties ar datora komponenti, bet ne, piemēram, peli. Tad izdomāja, ka var iegādāties tikai, ja mainās nozīmīga komponente, piemēram, tiek mainīta pamatplate. Tas gan radīja citu problēmu: ja sabojājas datora disks, tad jāpērk arī jauns Windows.

[2] Izplatīta problēma bija ar Windows XP Home. Uzņēmums pasūtot datortehniku, loģiski izvēlēsies lētāko Windows, tātad Home. Taču autortiesību sargu ieskatā (un droši vien arī licences noteikumiem) Home var lietot tikai mājas lietotāji, līdz ar to programma nav “pareizi” licencēta. Mājas lietotājs ir tas, kurš ar savu datoru neveic komercdarbību. Ja kādu laiku nolēmāt strādāt mājās nevis birojā, vai darba vajadzībām izmantot savu portatīvo datoru, tad pēc autortiesību sargu ieskata būtu jāpērk Windows XP Professional. Lieki piebilst, ka licences nosacījumus varēsiet izlasīt vien tad, ka jau būsiet iegādājies programmatūru, ja vien pārdevējs nebūs gana attapīgs un iepriekš nepabrīdinās par lietošanas ierobežojumiem. Programmatūra kā reiz ir tāda prece, ko nevar 14 dienu laikā atgriezt (tas tiesa gan ieviests nesen un attiecas uz privātpersonām).

[3] Dažus gadus atpakaļ vietējie bāleliņi – autortiesību sargi uzskatīja, ka programmatūra nav “pareizi” licencēta (tātad – nelegāla), ja uz datora kastes nav uzlīmēta (vai nodilusi) speciālā uzlīme. Taču ar to ir par maz, jāvar uzrādīt arī maksājuma dokuments. Latvijas likumdošanā paredzēts, ka rēķinus jāglabā vien 5 gadus, taču citus grāmatvedības dokumentus jāglabā 10 gadus. No tā jāsecina, ka datora programmas automātiski kļūst nelegālas pēc 5 gadiem.

[4] No autortiesību viedokļa raugoties, iegādāto programmu nevar pārdot vai nodot lietošanā citam. Īpaši svarīgi to zināt uzņēmumiem, jo viena SIA citai var pārdot datorus, bet ne programmas.

Secinājumi:

1. Pat ja esat iegādājies programmatūru pazīstamajā veikalā, pareizi noformējis maksājuma dokumentus, tas vēl negarantē, ka jūsu programmatūra autortiesību sargu acīs būs legāla.
2. “Nepareizi” licencēta bieži vien nozīmē – nelegāla un lai to labot, neatliks nekas cits, kā iegādāties to pašu programmatūru vēlreiz.
3. Programmas legalitāte un “nepareiza” licencēšana ir atšķirīgi jēdzieni. Piemēram, Windows nopirkts veikalā (to var aktivizēt), bet pazudis rēķins (tātad – nelegāls). Taču no autortiesību sargu viedokļa tas ir viens un tas pats, un par to draud sods, pie tam sasniedzot kaut kādu summu, pat kriminālatbildība.
4. Dators būs “nelegāls” arī tad, ja tajā būs nelegāli turētie autortiesību objekti, piemēram, audio vai video faili. Īpaši tas skar Apple un Linux lietotājus, kuri maldīgi uzskata, ka operētājsistēmas legalitāte ir pietiekama. Nelegālie audio un video failu autortiesību sargu acīs var izrādīties krietni lielāks “zaudējums” kā kāda atsevišķa programma.

[1] BSA: 53% programmatūras datoros Latvijā ir nelicencēta - http://www.tvnet.lv/tehnologijas/nozares_jaunumi/515977-bsa_53_programmaturas_datoros_latvija_ir_nelicenceta