Muzeju nakts šogad tiks veltīta zilajai krāsai un jūrai. Tādējādi uzsākot trīs gadu ciklu, kurā atspoguļosies trīs Latvijas dārgumi - zilā jūra, zaļais mežs (2013) un sarkanais dzintars (2014). Trīskrāsu harmonija sasaucas ar Raiņa dzejā izteikto trīskrāsu saules kodu: „Dies saulīte atkal trīskrāsaina: Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.”

Horna dārzā Majoros bija sapulcējies paprāvs pulciņš skatītāju un klausītāju. Uz lielā ekrāna dienas garumā tika demonstrētas trīs mākslas filmas, tad vakarpusē skanēja pagājušā gadsimta visiem iemīļotās melodijas no Edītes Piafas, Džo Desēna un Mireijas Matjē repertuāra.

Doma bija apmesties Igaunijas R piekrastē mājiņā ar skatu uz jūru, lai rītos atverot acis pirmais, ko ieraudzītu, būtu mierīgais jūras pelēkzilums. Uzgāju tīmeklī vietiņu ar nosaukumu „Kosmonautika”. Padomju laikos tā bija pazīstama kā leģendārais atpūtas centrs “Vzmorje”, kur atpūtās nopelniem bagātie zinātnieki un kosmonauti, arī pirmā sieviete-kosmonaute Valentīna Tereškova.

Atklājām Ulmales upurakmeni, pie kura kādreiz pulcējušies senči. Neviegli atrodama, ne tik mistiska vieta, kā pats akmens ar bļodas diametru ap 60 cm. Sakrājies ūdens izskatījās draudīgi melns. Kaut gan esot ticējums, ka tas ārstē, instinktīvi nebija vēlēšanās tajā iemērkt rokas.

Ceturtajā ekskursijas dienā ar mazu divstāvīgu kuģīti devāmies divu stundu braucienā pa Bosfora jūras šaurumu, kas savieno divas jūras Melno un Marmora jūru. Kaut gan pūta diezgan pastiprs vējš, bija patīkami silti un pleci, seja pamatīgi nosauļojās. Ūdenī vienubrīd pazibēja delfīnu muguriņas.

Abi esam populārzinātnisko, vēstures un ceļojumu televīzijas kanālu fani. Ja darbdienas vakarā tiešām vairs neko negribas darīt, tad tādi kanāli kā National Geographic, Viasat History, Animal Planet, Discovery Travel & Living un arī Моя планета ir topā. Pēdējais uzmanību piesaistīja ar raidījumu ciklu „Охота к перемене мест. Прибалтика.”, kur komanda piecu cilvēku sastāvā treilerīti apceļo trīs Baltijas valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas – R jeb jūras piekrastes daļu un stāsta par ievērības cienīgām vietām. Kaut gan visas minētās vietas ir daudzmaz pazīstamas, interesanti, kā ceļotājs, piemēram, no Krievijas tās redz no malas. Uzzināmi arī daži saistoši fakti, piemēram, par vilku meža nakts terapiju Lietuvā, par vajadzīgu un ne tik vajadzīgu lietu krājējiem Sabilē Latvijā, par mežabrāļu bunkuriem Igaunijā u.tml.

Nē, nē, virsrakstā nav nekādas kļūdas. Izrādās tāda pierobiežas josla (ja ticēt vairākiem spilgtiem uzrakstiem jūras krastā) ir tepat Rīgā, Daugavgrīvas jūrmalā. Pastaiga līdz Ziemeļu molam vakar nesa vēl vienu pārsteigumu. Izrādās pludmali sestdienas vakarpusē apmeklēja nez no kurienes iemaldījies bebrs.

Vakar bija tiešām jauka diena – saulaina un silta. Labs iemesls, lai atstātu datoru mājās un dotos garākā pastaigā pa jūras krastu. Šoreiz aizbraucām uz Vidzemes jūrmalu un pavadījām tur, ejot gar krastu un peldoties nu jau sasilušajā jūras ūdenī kādas četras stundas. Nogājām strēķīti no Tūjas līdz Ķurmragam (apmēram 7 km uz vienu pusi). Jūras skati bija to vērts, lai tos iemūžina fotogrāfijās.

Francijas dienvidu daļa blakus Vidusjūrai. Kopš 19.gs. attīstījās kā kūrortpilsētu apgabals. Francijas Rivjēras divas galvenās pērles – Nica un Kannas.

Devāmies ceļā sestdien diezgan agri no rīta. Diena bija saulaina, debesis skaidras. Pirmais pieturas punkts – Engure. Tur apskatījām vecu koka baznīcu, molu un akmeņaino piekrasti.

Ja trūkst laika un enerģijas plānot tālos atpūtas brauciens un ja gribas izrauties no ierastās vides, pilsētas burzmas un nedomāt pilnīgi ne par ko, vislabākais samest ceļojumu somā nepieciešamo apģērba, kosmētikas un pārtikas minimumu un doties ceļā tepat pa Baltijas jūras piekrasti.

Šo vietu mēs nodēvējām par pingvināriju. Jūras muzeja 31 akvārijā atrodas pašas interesantākās no 50 saldūdens un Baltijas jūras zivju sugām, kā arī eksotiskie jūras iemītnieki.

Katalonija – Lloret de Mar - Costa Brava

Zilās krāsas psiholoģiskā ietekme uz cilvēku, tās simboliskā nozīme