Š.g. 16.janvārī sākas jaunais mācību semestris flamenko deju studijā „Duende” (Baznīcas 31, Rīga), kas ilgs 15 nedēļas līdz aprīļa beigām. Maija pirmā nedēļa būs brīva, un pēc tās atkal notiks gatavošanās ikgadējam koncertam un, protams, uzstāšanās. Šobrīd tiek komplektēta arī jauna iesāceju grupa, kurai būs iespējams apgūt spāņu dejas divas reizes nedēļā - pirmdienās pl. 18:00 (Flamenko dejas pamattehnika, ritms) un trešdienās pl. 18:00 (Andalūziešu deja Sevillanas). Līdzi jāņem ērts apģērbs (bikses vai gari svārki, triko tops) un kurpes ar 4-5 cm augstu stabilu papēdi, kā arī daudz pacietības un apņemšanos.

Atgriežoties no koncerta mājās, secinājām, ka fotoaparāta atmiņā saglabāti 1500 uzņēmumi. Bija nepieciešams zināms laika posms, lai izvēlētos no nekāda labāko un no labākā vislabāko. Meiteņu tērpi un graciozās pozas pārspēja viena otru, bet nu spriediet paši un vērtējiet zemāk pievienotajā foto galerijā.

Flamenko kluba „Duende” meitenes izdejoja dažādus flamenko paveidus – tangos, seguirias, tientos, alegrias, tanguillo, caracoles, guajiras, rumba, sevillanas. Bija arī viesdejotājas Sofija ar farruka un Anda ar mūsdienu dejas improvizāciju. Pamīšus spāņu ritmiem skanēja arī Argentīnas tango un skatītāji varēja vērot vijīgos tango dejas soļus 2 pāru – Kārļa un Daces, Aigara un Gintas – izpildījumā.

Neliels ieskats flamenko deju kluba DUENDE koncertā „Baile y emociones”, kas notika 2011. gada 28. maijā. Apskata pirmā daļa. Personības.

Visi flamenko fani nākamsestdien, 2011.gada 28.maijā plkst. 18:00, tiek laipni aicināti uz ikgadējo deju kluba „Duende” koncertu neatkarīgajā teātrī „Skatuve” (Maskavas iela 108/110). Koncertā uzstāsies gan „Duendes” dejotājas ar dažādu flamenko stilu izpildījumu, gan viesi no Daugavpils flamenko deju studijas, gan arī Argentīnas tango un modernās dejas izpildītāji.

Nez’ kā Francijā, Muzeju nakts rašanās šūpulī, bet Latvijā šis pasākums vienmēr iekrīt ievu un kastaņu ziedēšanas laikā. Pavasara elpa virmo gaisā un ļaužu pūļi pārvietojas pa Rīgas ielām, it īpaši pa Vecrīgu, meklējot jaunus iespaidus, jaunas pazīšanās, jaunu informāciju.

Vakar,17.aprīlī, Rīgas Kongresu nama zāle tika pieskandināta skanīgiem spāņu ritmiem. Enerģija strāvoja no katras dejotāju kustības, flamenko mūzikas un dziedājuma izpildītājiem. Spēcīga vitalitātes šalts apņēma visus klausītājus, kas ar katru priekšnesumu ar aplausiem un sajūsmas izsaucieniem aizvien dzīvāk sekoja līdzi uz skatuves notiekošajam.

Gribu padalīties ar pozitīvu pieredzi flamenko deju svārku pasūtīšanā no Spānijas. Rezultātā ietaupīju gan laiku, gan līdzekļus un mēneša laikā saņēmu kāroto mantu. Š.g. 9.februārī www.flamencista.com mājas lapā pasūtīju deju svārkus un 10.martā saņēmu paziņojumu no Latvijas Pasta, ka jāiet pakaļ sūtījumam.

Pizzica ir uzrunājoša, ļoti ritmiska un „lipīga” itāļu mūzika un deja. Pirmo reizi pizzicu izdzirdēju mākslas filmā Ne Te Retourne Pas (2009) ar divām lieliskām aktrisēm Monica Bellucci un Sophie Marceau galvenajās lomās, kad varone Jeanne , mēģinot atcerēties savu pagātni un meklējot sevi, ienāca itāļu mājā, kur noritēja svinības. Sākotnēji deja bija kā flirts starp nepazīstamu vīrieti un sievieti, vēlāk pārrauga sāncensības dejā starp divām sievietēm. Uzmeklējot tīmeklī un palasot dejas aprakstus, izrādās šis īsais filmas fragments ļoti labi atspoguļoja dejas būtību.

Mūžsena, daudz zelēta, bet vienmēr aktuāla tēma, it īpaši sievietēm, kurām mūsdienu modes kanoni liek pastāvīgi uztraukties par slaidās līnijas saglabāšanu. Izmēģinājušas dažādas drakoniskas diētas un sapratušas, ka to iedarbība ir īslaicīga, atgriežamies pie patiesības pie ģenētiskās predisponētības un dzīvesveida. Objektīvi izvērtējot to, ko varam ietekmēt un vajag, bet par ko nevajadzētu iespringt.

Nogurušajiem no holivudiskās spozmes un dažbrīd jūtu sekluma, iesaku noskatīties kaut ko no vecajiem gabaliem. Čigānu izcelsmes franču režisora Tony Gatlif muzikāli dokumentālā filma „Latcho Drom” (1993) (čigānu valodā „Labais ceļš”). Tajā parādīts čigānu ceļš cauri dažādiem laikiem un gadalaikiem, cauri vairākām valstīm un kultūrām, sākot no Indijas līdz Spānijai, izejot cauri Ēģiptei, Turcijai, Rumānijai, Slovākijai, Ungārijai un Francijai. Katrs ceļa posms tiek izspēlēts un izdziedāts, atspoguļojot savdabīgo čigānu sadzīvi, tradīcijas, dzīves ritējumu, amatus, pasaules uztveri.

Gandrīz teātrī „Artelī” pirmdienas vakarā jeb 22.novembrī 19:00 sadarbībā ar flamenko deju klubu „Duende” tika rīkots flamenko vakars. Jāsaka vietiņa šādam vakaram ideāla, nevaru iedomāties te Rīgā labāku. Varēja baudīt Mariannas veiklos dejas soļus un Agustina samtaino balss tembru.

Pēc flamenko dzimtas koka skatoties, tangos cēlies galvenokārt no čigānu mūzikas atzara. Tas pamato asas akcentētas kustības, spalgu skanējumu un izpildījuma koncentrēšanos tieši uz ritmu, nevis uz skanējuma melodiskumu. Dziedājums vai deja parasti iesākas ar plaukstu sišanu iepriekš minētajā ritmā un seko visa izpildījuma laikā, akcentējot kulminācijas un atslābuma momentus.

No 26. līdz 29.augustam Zvejniekciemā notika ikgadējā flamenko deju studijas DUENDE organizētā vasaras nometne, ar iespēju satikties visām studijas dejotājām vienkopus un mācīties no viesmāksliniekiem-flamenko pasniedzējiem no Spānijas. Izmantoju iespēju divas dienas apmeklēt compas nodarbības pie perkusionista Andreja Vujicic, kā arī tangos un alegrias dejas tehnikas pie flamenko dejotājas Francescas Grimm.

Šogad jau trešo vasaru viesojāmies Madonā, kur kultūras nama telpās 31.jūlija pēcpusdienā norisinājās Eksotisko deju festivāls. Jāsaka, ar katru gadu pasākums kļūst organizētāks, daudzveidīgāks un arī apmeklētāks. Blakus tradicionālajām vēderdeju horeogrāfijām kā oriental, saidi, tribal bija skatāmi oriģināli gabali un dažādu stilu sakausējumi. Vairāki čigānu deju priekšnesumi un improvizācijas ar spāņu, marokāņu, brazīliešu, indiešu deju stiliem.

Vakar Rīgas neatkarīgā teātra "Skatuve" zālē notika flamenko deju kluba „Duende“ ikgadējais mācību gada noslēguma koncerts. Uz skatuves tika izdejoti dažādi flamenko deju paveidi – tangos, farrukas, sevillanas, alegrias, tanguillo, bulerias. Turklāt uzstāšanos darīja krāšņāku ne tikai dažādi spilgto krāsu tērpi, laba dejas tehnika un dejotāju emocionālais līdzpārdzīvojums, bet arī dažādi deju atribūti kastaņetes, vēdekļi, cepures.

Flamenko deju klubs „Duende” 2010.gada 30.maijā plkst.17:00 aicina uz teātri "Skatuve", kur notiks kluba ikgadējais koncerts, kam šogad dots nosaukums "Duende es mi vida" (Duende ir mana dzīve). Koncertā piedalīsies visu līmeņu deju grupas ar dažādu flamenko deju priekšnesumiem, kā arī aicinātie viesi.

Ķermeņi mijas, steidzīgi soļi iet garām, nemitīgi garām pa peļķēm, nejauši neko nepamanoši skatieni. Vai esmu viens šai pilsētā, šai pasaulē, vai arī ar mani vienmēr ir kāds, kas mani sargā? Kāds iekšējs spēks, kāda gaisma, kas ļauj kūniņai pārdzimt taurenī. To var nosaukt arī par Dievu. Kad esi atradis to sevī, iemīlējis sevi, tad vari pacelt acis uz otru un iemīlēt Dievu otrā cilvēkā. Taureņi tiecas uz gaismu, cilvēki uz mīlestību.

Tā kā bija aktuāli meklēt flamenko deju tērpu un kurpes, izložņāju ne mazums tīmekļa vietņu daudz maz pazīstamās valodās. Apskatot dažādus interneta veikalus,sapratu, ka finansiāli izdevīgāks variants ir iegādāties materiālu un meklēt šuvēju tepat Latvijā. Sakarīgas skices vai piegrieznes izrādās arī nemaz nav tik viegli atrast. Rezultātā uzgāju dažas vietnes, kuras gribu ieteikt, ja arī Tev viens no vaļaspriekiem ir spāņu dejas vai dejas tērpu šūšana.

Piektdienas vakarā, 6.novembrī, apmeklējām nu jau 10. pasaules mūzikas festivāla koncertu Lielajā Ģildē. Vakars bija dzestrs, kā radīts iztēlē uzburt dienvidu zemju, no kurām nākusi atskaņotā mūzika, ainavas. Kopējā noskaņa – jauks pasākums, kas nelika garlaikoties, bet ļāva iepazīt un izbaudīt kaut ko vairāk no dažādu tautu kultūras un mākslas. Skat. VIDEO no pasākuma.