Neskatoties uz to, lai cik skolu un augstskolu izlaidumu katram dzīvē ir aiz muguras un lai cik vēl priekšā, katrs no tiem noslēdz kādu būtisku cilvēka dzīves posmu un iezīmē jaunu. Tas nozīmīgs gan audzēkņiem, gan skolotājiem, gan vecākiem.
Izlaidums ir zināma atvadīšanās no cilvēkiem, ar kuriem trīs, piecus, desmit vai pat vēl vairāk gadus diendienā biji kopā un kurus diez vai tik drīz satiksi. Katrs cilvēks, kas bijis mūsu dzīvē vienmēr atstāj savu nospiedumu. Mēs sadarbojamies, sastrādājamies, konfliktējam un samierināmies, mēs pamācām un iemācāmies, mēs bagātinām viens otru gan ar pozitīvu, gan diemžēl dažreiz arī ar negatīvu pieredzi.
Lai vai kā, bet izlaidumā mēs varam atļauties sentimentu, varam ļauties nostaļģijai un romantiskai jūsmai par nākotni. Kas gan labāk to visu var izteikt, kā dzejas un mūzikas valoda. Turpmāk apkopoju dažas vārsmas, kas noderētu šim svinīgajam pasākumam.
***
Ziedi nevēlas tukši noziedēt. Ziedi cenšas savu skaistumu attaisnot – izlolot augļus, nobriedēt sēklas – tāpat kā cilvēks savu mūža gājumu piepildīt.
/Lija Brīdaka/
***
Ceļa sākumā mūs pārņem bailes; mēs gribam visu izdarīt pareizi. Bet dzīve mums tikai viena – kurš tad izgudrojis šo „pareizi”. Paraugs noder vien salīdzināšanai, lai mēs redzētu, kā citi izprot dzīvi. Mēs bieži apbrīnojam citu cilvēku gājumu un tikpat bieži varam mācīties no citu cilvēku kļūdām. Taču, kā veidot savu dzīvi labāku, - katra paša ziņā.
/Paulu Koelju/
***
Visā pasaulē cilvēki sapņo par laimi. Jau senās pasakas stāsta par laimes meklētājiem. Laimi mēs vēlam un laimi lejam. Tomēr katram ir sava laime,un otram tā nederēs,to nevar pielaikot,nevar ne atdot,ne aizdot un,reiz pazaudētu,grūti būs atgūt.Pats galvenais, ko vajadzētu saprast: laime ir izjūtas, nevis lietas. Īsta laime ir nonākt saskaņā ar sevi.
/Lija Brīdaka/
***
Sēžot zem viena koka, varam iedomāties, ka esam pasaules viducī, varam nelikties ne zinis, kas visapkārt notiek, bet varam arī paplašināt savu garīgo apvārsni un iepazīt pat tās norises, kas Visuma tālēs sakņojas. Cilvēkam jācenšas gan robežas apjaust, gan uz bezgalību tiekties. Rainis mācīja: priekš citiem darbodamies, attīsti pats savus spēkus! Tas ir nebeidzams darba lauks un mūžam jaunas iespējas.
/Lija Brīdaka/
***
Vien tas, ko mīlējis esi,
Pat aiziedams nezudīs.
Tie gaišākie, labākie gadi
Ir rakstīti debesīs.
/Marta Bārbale/
***
Pagātne ir koks,
Ko nevar aizsniegt.
Nākotne ir asns,
Kas tikko dīgst.
Tagadne ir ābele
Tev līdzās.
Rūpējies, lai zari
Augļos līkst!
/Dzidra Rinkule-Zemzare/
***
Maz zināt un daudz just -
Tas dzīvi raibu dara.
Daudz zināt un maz just-
Tā ir liela dzīves vara.
Bet daudz zināt un daudz just,
Tā Dieva dāvana, kas nevar zust.
/Jānis Poruks/
***
Izver sapni caur saules staru
Garu, garu
Un saki pats sev
"Visu varu!"
Met savu sapni ugunī,
Topi tās liesmā par dziesmu
Un saki pats sev
"Tālu iešu!"
Tikai neļauj sapnim sasalt,
Sapnim skanīgam,baltam!
Bez sapņa nav spēka dzīvot,
Un cilvēks bez ceļa var nosalt.
/Gunta Micāne/
***
Ej, nešaubies, ceļš labi sācies,
No tevis dzīve prasīs daudz.
Ej, mūžu dzīvo, mūžu mācies,
Un visu, visu laiku audz.
» Komentāri