Cilvēka ķermenis un daba

Pusnopietns tests brīvam brīdim. Izpildi un lasi, kam tuvāka ir tava būtība, grāmatai, avīzei vai žurnālam.

Cilvēki rotājušies ar auskariem jau gandrīz 5000 gadus atpakaļ. Vēsturnieki, kas pētījuši senās rotaslietas, noskaidrojuši, ka sīkās greznumlietas parādījušās Āzijas rietumos ap 3000.g. p.m.ē. Vecākais atrastais auskars veidots 2500.g.p.m.ē. un tas atrasts Irākā. Auskaru popularitāte laika gaitā ir augusi un mazinājusies atkarībā no frizūru un modes tendencēm.

Apkārtne, kuru ap sevi radām, var daudz ko pastāstīt par mums. Jo gribam vai nē, mēs neviļus vidi apkārt sev veidojam pēc sava ģīmja un līdzība. Reizēm svētīgi atraut acis no darba datora monitora un pārlaist acis savam rakstāmgaldam.

Paturpinot tēmu par cilvēka ķermeņa proporcijām, šoreiz vairāk pievērsīšos detaļām - pirkstu un nagu raksturojumam. Kaut gan visu vienmēr jāskata kopumā – gan formu, gan lokanumu, gan nokrāsu, gan izvērsumu, gan attiecības, sākotnēji daži šabloniski vērojumi par pirkstu veidiem.

Kārtojot vecos pierakstus, uzdūros savam kādreizējam hobijam – cilvēka ķermeņa proporciju pētījumiem un kā tās atspoguļo cilvēka iekšējo pasauli, raksturu, noslieces, parāda iedzimtību un attīstības iespējas. Šoreiz gribu padalīties ar materiālu par cilvēka plaukstu.

Vienu dienu spriedelējām, kā automašīnas izvēle raksturo tās īpašnieku. Prātā pārcilājot paziņu, draugu un radu loku un viņu braucamos, sanāca izveidot tādu kā īsu katras markas īpašnieka tipoloģizētu aprakstu. Uzreiz jāsaka, ka nepretendējam uz jebkādu zinātniski pētniecisku rezultātu apkopojumu , bet gan uz tīri subjektīviem vērojumiem. Un izņēmumi vienmēr pastāv.

Mūžsena, daudz zelēta, bet vienmēr aktuāla tēma, it īpaši sievietēm, kurām mūsdienu modes kanoni liek pastāvīgi uztraukties par slaidās līnijas saglabāšanu. Izmēģinājušas dažādas drakoniskas diētas un sapratušas, ka to iedarbība ir īslaicīga, atgriežamies pie patiesības pie ģenētiskās predisponētības un dzīvesveida. Objektīvi izvērtējot to, ko varam ietekmēt un vajag, bet par ko nevajadzētu iespringt.

Laimes jēdziens ir daudz cilāts gan filozofijā, gan psiholoģijā, gan ētikā. Laime skatīta gan kā pastāvīgs cilvēka psiholoģiskais stāvoklis, gan kā mirkļa eiforija, uzplaiksnījums. Vakar uzdūros dokumentālajai filmai, kur laimes stāvoklis tika analizēts pasaules valstu, nāciju sakarā. Pēc sakrāto datu analīzes izveidota arī laimīgāko un nelaimīgāko nāciju pasaules karte.

Ir sapņi, kurus mēs vienkārši neatceramies, un pat aplami apgalvojam, ka šonakt es nesapņoju. Sapņo visi cilvēki, pat aklie, kas dienas laikā neredz nedz konkrētus tēlus, nedz krāsas. Taču ir sapņi, kas mūs pārsteidz, nobaida, aizkustina un, neskatoties uz to, cik tu esi māņticīgs vai nē, liek nākamajā dienā meklēt rokā sapņu tulku vai visdrīzāk google.com meklētājā tādu centies uziet.

Atausa atmiņā kaut kur sen dzirdētais vai pat mācītais iedalījums - baltā, melnā, sarkanā un dzeltenā rase. Tagad, tā sīkāk papētot, izrādās tas ir diezgan ierobežots un šablonisks. Rasu teoriju ir gaužām daudz, vienā tiek minētas trīs, citā četras, vēl citā piecas pamatrases un kur nu vēl daudzās apakšrases.

Bija sen doma uzrakstīt par latgaliešu mentalitāti – ar ko čangalis atšķiras no čiuļa, kāpēc tā turas pie savas valodas, savas zemes, saknēm, tradīcijām. Bet grūti jau rakstīt par tik tuvām, emocionālām, intīmām un reizē ļoti pašsaprotamām lietām. Šķiet, pēc izrādes "latgola.lv", paskatoties uz latgalisko no malas, varu beidzot mēģināt to darīt.

Visiem zināma patiesība – ieradumam liels spēks. Vai tas ir labi vai slikti pakļauties ikdienas ieradumiem, vai arī būtu tie ik pa laikam jāmana? Ieradums īstenībā ir atsvabinājums no izšķiršanās, ko citādi nāktos nemitīgi veikt. Tikai tāpēc, ka liela dzīves daļa norisinās pati no sevis bez kādām pārdomām, atbrīvojas spēki, lai varētu intensīvi nodarboties ar neierasto.

Apziņa, ka mums kaut kas pieder, dara mūs laimīgus. Jo vairāk un jo kvalitatīvāku objektu vai subjektu pieder, jo labsajūta tiek kāpināta. Taču, jo vairāk nostiprinās pārliecība, ka man tas pieder, jo lielāka kļūst atkarība.

Kurš no jums vai jūsu paziņām, kolēģiem ir kādreiz atnesis uz darbu medicīnas lapu, kurā būtu norādīts, ka darbā divas vai trīs nedēļas neieradies depresijas dēļ? Vismaz man tāds gadījums Latvijā nav zināms. Turklāt vairākums to nemaz neuzskata par slimību, bet gan par cilvēka gribas vājumu. Sak’, viņš vienkārši nevar saņemties, ko tur tēlo nevarīgo!

Vari iedomāties pat pēc tā, kādus augļus izvēlēsies desertam vai ar kādiem našķosies ēdienreižu starplaikos, var pateikt par dažām rakstura iezīmēm, kas tev piemīt. Amerikāņu psiholoģe Eleina Kana esot sastādījusi augļu un atbilstoši cilvēka rakstura īpašību aprakstu.Lasi par šo klasifikācija, un ko es par to visu domāju.

Šausmu filmas - žanrs, kas pamatīgi kutina nervu galus. Dažbrīd gribas aizvērt acis vai palīst zem segas, bet atkal pēc brīža skatiens piekalts televizora ekrānam. Paradokss - bail, bet skatīties gribas. Kur tad slēpjas šausmu filmu "sāls"? Kāpēc patīk skatīties šausmenes?

Tā kā Freids kādreiz plosījies par pārteikšanos, kas nekad nav nejauša un kaut ko liecina par cilvēka iekšējo dvēseles stāvokli, tā arī zīmējumi un skricelējumi uz papīra malām nav nejauši. Redz’ psihologi labu laiku ir pētījuši neapzināti vilkto līniju sakarības ar cilvēka iekšējiem pārdzīvojumiem. Mēģināšu īsumā apkopot dažas atziņas.

Pavasara cilvēki ir egocentriski, visus priekus un bēdas, veiksmes un nelaimes koncentrējot tikai uz sevi. Reizēm viņi ir naivi kā bērni, spēj brīnīties, izrādīt sašutumu vai mulsumu, lielu sajūsmu vai dziļu sarūgtinājumu. Pavasara cilvēka garastāvokli ir jāuzmin, jo citādi neviļus var dabūt rētas. Tāpēc lielākoties pavasara cilvēkus apbrīno, bet nemīl. Attiecības sarežģī pēkšņās garastāvokļa maiņas un kaprīzes.

Ziemas cilvēki ir apdāvināti ar stingru gribasspēku un mērķtiecību, tomēr ar zināmu izteiktu patmīlību un ietiepību. Viņi vienmēr pārliecināti par to, ko dara, tāpēc grūti izsist no līdzsvara. Ietiepīgais raksturs, negrozāmā pārliecība par savu taisnību un nepiekāpība sagādā problēmas ģimenes dzīvē. Turklāt viņi nav no runātīgākajiem, apspriest un pārrunas kādas problēmas nav viņu garā. Ziemas cilvēki klusē un pārdomā visu dziļi sevī. Vārdi priekš viņiem ir tukša mutes dzesēšana, ziemas cilvēki labāk sevi apliecina darbos.

Rudens parasti asociējas ar briedumu, un tā arī – rudens cilvēki stingri stāv uz zemes un ir pieauguši savos spriedumos. Viņi nelidinās ilūziju mākoņos, spēj saskatīt un pieņemt dzīves skarbo realitāti. Rudens cilvēki ir labi aprēķinātāji, diezgan pedantiski un apdomīgi. Rudens cilvēki ir diplomātiski un principiāli, viņi ir uzcītīgi un centīgi, vienmēr pieturās pie saviem stingri formulētajiem uzskatiem. Viņiem darbi sokas, jo līdzsvarotais raksturs.