Runa ir par recepti kā Ziemassvētku dāvanu, recepti kā gleznu pie virtuves sienas. Ja ir kāda īpaši mīļa recepte ēdienam, kuru samērā bieži gatavo un kuru iemīļojuši mājinieki vai ciemiņi, tad to var ierāmēt un pakarināt virtuvē. Šādi noformēta recepte nu jau ir kā virtuves interjera sastāvdaļa , kā arī oriģināla dāvana.

Ziemassvētki tuvojas ar joni. Jāsāk domāt par dāvanām ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem, draugiem. Man atkal patīk allaž kaut ko pagatavot pašas rokām, tāpēc šoreiz parādīšu, kā samērā vienkārši pagatavojams smaržīgs dekors no dabīgām sastāvdaļām.

Kārstā vilna pateicīgs materiāls, lai no tā, līdzīgi mālam vai citam tikpat padevīgam materiālam, varētu izveidot jebkuras formas mīļlietiņas. Šoreiz sausās filcēšanas tehnikā veidoju raženu trusi ar nozīmi, par kuru pastāstīšu tuvākajā laikā, lai saglabātos neliela intriga.

Tā ir nu reiz tā lieta, kur var izvērsties un ļauties izdomai. Sākotnēji jāsagādā daudz un dažādus sīkus elementus – akmentiņus, keramikas, stikla, koka vai metāla pērlītes, stiprinājumus u.tml., lai pēc tam tos varētu veiksmīgi kombinēt. Šeit parādīšu piemēru, kā var vienkārši pagatavot trīs dažādus auskariņus.

Šoreiz darinām etiķetes jeb dekoratīvās kartītes ar novecojuma efektu. Interesants akcents dāvanām, kā arī praktiski lietojamas pie ievārījumu burkām, garšvielu vai tējas glabājamiem trauciņiem.

Izrādās popkornu jeb karstuma iespaidā uzsprāgušos kukurūzas graudus pirmie, kas savā uzturā lietojuši, ir Amerikas indiāņi. Vēlāk šī „sērga” izplatījās pa visu Ameriku un nonāca līdz Eiropai. Kopš 1912.gada popkorns tiek pārdots kinoteātros un mūsdienās ir neatņemama to sastāvdaļa. Ņemot vērā to, ka popkorns ir graudaugs, tad līdzīgi brokastu pārslām būtu veselīga uztura sastāvdaļa, ja nebūtu sālīts vai mākslīgi saldināts. Ir sāļais, ir saldais un ir popkorns skaisti noformētā tūtā. Tad nu reiz par pēdējo.

Kā jau solīju vēl viena ideja Velentīndienai. Šoreiz vienkārši pagatavojami, nekad nenovīstoši, bet pēc garšas saldi ziediņi. Manuprāt, ļoti universāla dāvana katram, kuram gribam šajā dienā dāvāt mīļumu, sirsnību un prieku.

14.februāris jeb Valentīndiena nu jau labu laiku ir arī ierasti svētki pie mums Latvijā. Neteiktu, ka esmu stāvā sajūsmā par šāda veida aizguvumiem kā Halovīni, Valentīndiena, vecmeitu vai vecpuišu balles, tomēr esmu noteikti par to, ka mīlestības un sirsnības ikdienā nekad nevar būt par daudz. Šoreiz kopīgi pagatavosim galda spēli, kurā ir neiztrūkstoši Valentīndienas simboli – sirdis.

Šoreiz par ikdienā ierastu un šķiet it kā mazsvarīgu lietiņu - pogu. Ko tik nevar pagatavot no kārbā sakrātajām dažāda lieluma un krāsas pogām?! Šodien darināju vienkāršu rokassprādzi no piecām vecām pogām. Turpmāk pagatavošanas gaita + vēl 50 idejas no tīmekļa dažādiem darinājumiem no pogām.

Pērlīšu vēršanas tehnika ir pateicīga dažādu sīklietiņu darināšanai. It īpaši piemērota bērnu mazajiem veiklajiem pirkstiņiem. Tā kā aktuāls paliek jautājums, ar ko pušķosim Ziemassvētku eglīti, tad piedāvāju pagatavot zarā karamu sniegpārsliņu.

Ko tu parasti izdari ar korķi, kas paliek pēc vīna vai šampanieša baudīšanas? Uzreiz izmet, ielidini virtuves atvilktnē, varbūt kādreiz noderēs, bet tā arī paliek tur mētājāmies uz nenosakāmu laika periodu u.tml. Vēl ne tik senos laikos bija redzēts, ka vīna korķus iebāza zem alumīnija katla vāka roktura, lai, neizmantojot dvieli, varētu nocelt sakarsušo vāku no verdošā ūdens grāpja. Kur vēl var izmantot korķi, lai tas kalpotu gan praktiskām, gan estētiskām funkcijām mūsu mājās?

Šoreiz par to, kā pašrocīgi var darināt vintage stila traukus – krūzīti, apakštasīti, augļu trauku, šķīvi. Turpmāk par izgatavošanas procesu, izmantojamajiem materiāliem un rezultātu.

Tā kā man vintage stila lietas dikti patīk, tad dekupāžas jeb vecināšanas tehnika uz dažādām koka virsmām bija labs atklājums. Nu, tagad amats rokā, lai varētu pagatavot senatnīgu kārbiņu dāvanai vai vienkārši rotu glabāšanai, kuru katrai sievietei ir ne mazums. Turpmāk par izgatavošanas procesu, izmantojamajiem materiāliem un rezultātu.

Praktiska pamācība, kā no papīra vai auduma salvetes izlocīt zaķi, kas var kalpot par lielisku Lieldienu galda noformējumu. Salvešu locīšanas tehnika.

Ja ir doma sarūpēt Lieldienu vai citiem svētkiem vairumā sirsnīgas dāvanas draugiem, radiem un paziņām, tad man ir ideja – pašas rokām izgatavota ziepītes-švammīte. Universāli, praktiski, ar izdomu un darinātājās roku siltumu.

Šoreiz izstāstīšu un parādīšu, kā var pašas rokām dabūt gatavas veltas vilnas čībiņas. Manuprāt, tādas čībiņas noder gan šļūkāšanai pašai pa māju, gan dāvanai, piemēram, vecmammai Lieldienās.

Vēl viens mans vaļasprieks – dažādu brošiņu šūšana, aksesuāru filcēšana, dekupētu priekšmetu izgatavošana, rotu vēršana. Šeit nu varat aplūkot, kas nu sanācis, vērtēt, arī varbūt kādu rotu noskatīt un iegūt savā īpašumā. Visas brošiņas, kaklarotas un auskariņi ir roku darbs. Zemāk sīkāks apraksts par katru darinājumu, kuram katram esmu devusi arī nosaukumu, tā sakot – personalizējusi.

Trīs nedēļas nogales apmeklēju slapjās filcēšanas nodarbības „Svētku darbnīcā” ļoti jaukā vietā Pārdaugavā Kalnciema kvartālā. Atklāju, ko tik nevar pagatavot no sākotnēji ne tik pievilcīgā vilnas kārsuma un ziepjūdens, un aizrāvos ne pa jokam ar dažādu filcējumu veidošanu.

Šodien uznāca iedvesma izgatavot puķi, kuru varētu piespraust tērpam un atdzīvināt to, piešķirot tam „rozīnīti”. Izstāstīšu nu jau pārbaudītu recepti, kā no vienkāršiem materiāliem var radīt unikālu aksesuāru, pagatavot gaisīgu puķes brošiņu.

Paša rokām darinātas dāvanas ir ne tikai kaut kas oriģināls un veikalos nenopērkams, bet arī sirsnības un darinātāja sirds situma pildītas. Turklāt tās neprasa lielus materiālus ieguldījumus, jo tās var pagatavot no visparastākajām lietām, kas atrodas tepat mājās. Protams, tam jāveltī radoša iedvesma, pacietība un laiks, kurš mūsdienas steigā ir palicis tāds dārgumus. Tad varbūt tieši Ziemassvētki ir tas rimtais laiks, kad saviem mīļajiem veltīt savu uzmanību un laiku, pagatavojot pašrocīgi kādu mazu sirsnīgu dāvaniņu.