Pārdomas

Mūsdienās vadoņiem nav jāiedvesmo un jāpārliecina tauta, nav jābūt tautas mīlētam. Tiesa gan, jābūt gana apķērīgiem, lai piesaistītu finanšu resursus, jo kā skat, par naudu pats velns danco, nemaz nerunājot par PR kampaņām un starptautiskām organizācijām. Lai vai kā, Darvina teorijas nosacījumam par izveicību, jāizpildās

Bija vasara. Vietējie iezemieši labu gribēdami kungam no tālās vācu zemes sarūpēja iespējami ekoloģiskāku pārtiku: aizrunāja lauku pienu, sviestu, dārzā saraka kartupeļus."Kas tas tāds?" - atskanēja izmisuma pilns jautājums, pēc pirmā iekostā kumosa.

Ķeizar pingvīni (pieņemsim, ka tie ir tie paši Godmaņa pingvīni) mēdz uzstāties svinīgi. Viņi tuvojas svešiniekam mazliet nevērīgi. Pienācīgā attālumā apstājas, vienalga, vai tas būtu cilvēks vai suns.

Ja ziemā vienīgā vaļība, ko atļāvās autovadītāji bija pagrieziena signālu nerādīšana, tad iestājoties nu jau otram pavasarim, jo iestājoties pirmajam, neviens tā īsti nepaspēja “iebraukt formātā”, braukšana pa pretējo joslu, pāri gājēju pārejām un nepārredzamos līkumos ir teju vai ikdiena.

Šonedēļ uzmanību piesaistīja tas, kā nauda var kalpot ne tikai kā preču vai pakalpojumu ekvivalents, bet arī kā surogāts šķietami neaizstājamām vērtībām, kā piemēram, veselībai, morālei un pat attiecībām.

Te nav stāsts nedz par soļu skaitu, nedz stāviem, bet par to, cik maz spējam koncentrēties uz tām lietām, ko darām, un par to, cik maz pievēršam uzmanību un atceramies detaļas. Izskatās, prāta neatkarība ir atkarīga no labas atmiņas un uzmanības.

Pēdējās dienas rītā ābeļu dārzā savākusi brokastīm pārdesmit ābolus devās muižas virzienā. Atceļā sastapusi mācītāju, Liene ar platu smaidu tam sniedza sārtu, lielu ābolu. Mācītājs atsmaidīja un satvēra ābolu. Mirkli iepauzējis, mācītājs apvaicājās, vai Liene gatava doties mājup? “Jā”, atbildēja Liene, “šķiet esmu atguvusi ticību tam, ka spēju ticēt”.

Gundega, jautāta par iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas turēt mājdzīvniekus, bija tika pat patiesa un skarba kā grāmatā: “Daži vēlas par kādu rūpēties, bet daži, lai justos pārāki un kādu pakļaut, ja reiz tāda vajadzība ir un reālajā dzīvē to nevar sasniegt”.

Ja jums ir viens zirgs, tad jums ir viens zirgs, kurš tiesa gan ar laiku kļūst vecs un darbā neizmantojams. Pavisam cits stāsts ir ar naudu. Ja jums ir simts lati, tad par šiem simts latiem varat iegādāties zināmu preču vai pakalpojumu skaitu. Pēc gada jums arī būs simts lati, taču preču skaitu, ko par tiem varēs iegādāties – mainīsies.

Saldkaislo politiķu un reizēm amatpersonu runu gurdināts, tā arī nespēju teju gada garumā gūt jēgpilnu skaidrojumu par smirdīgo gaisu ostas apkārtnē. Šonedēļ liktenis bija labvēlīgi noskaņots un dāsni piespēlēja izdevību klātienē aprunāties ar vides dienesta “aizņemto kundzi”. Ir tur arī tāda. :)

Ko nevar izdarīt pa dienu, to var - pa nakti, nodomāja Pingvīns. Ērti iekārtojies datorkrēslā, sāka bīdīt kodu rindas pa plato datora ekrānu. Te pierakstot kaut ko klāt, te padzēšot kaut ko nost. Līdz vienā brīdī neveikli atzveļoties krēsla atzveltnē, ar skaļu krakšķi salūza krēsla rokturis. Krēsla atzveltne kļuva ļengana un nelietojama.

Tā labā ziņa, ka fondi kļūs stabilāki, sliktā, ka mazāk tiks investēts riska/inovāciju darījumos, bet kuri potenciāli var nest lielāku peļņu. Citiem vārdiem sakot – bagātie kļūs bagātāki, nabagie – nabagāki.

Bet tas viss ir ok, jo ir taču grēkāzis – “ātrie kredīti” ar procentu likmēm no 150% līdz 1552% gadā! Šausmas! Ir arī banku depozīti, ar gada likmēm – 0.9% gadā :)

Mēs piedzimstam labirintā. Kā jums tāda teorija? Cilvēks piedzimstot nokļūst labirintā, pa kuru viņam būs jāiet dzīves laikā. Turklāt labirinta sienas, kas ierobežo reizēm šaurākas vai platākas ejas, ir mainīgas atkarībā no gadiem, pieredzes, situācijas u.tml.

Tanī pašā laikā, galda pretējā pusē sēdējā kāds vīrietis vizuāli līdzīgs Čakam jaunībām - tumšā puķainajā kreklā, brūnā uzvalkā un līdz nullei nodzītu pauri. Klusi, it kā slēpjot savu nodomu, no uzvalka kabatas izvilka arī iPhone, tikai baltu. Apmēram minūti kaut ko rūpīgi lasīja, ik pa laikam ar īkšķi paslidinot lasāmo. Beidzis lasīt, ar tik pat neizteiksmīgu sejas izteiksmi ieslidināja atpakaļ uzvalka sānu kabatā un pievērsās pie galda notiekošam.

Ābramam ir laba atmiņa un padodas finanses, bet Grietiņai nepadodas. Vai tamdēļ Grietiņa ir sliktāka? Nebūt ne! Viņa vienkārši ir nekas, nulle, patērētāja.

Jo mazāks laiks dots risku izvērtēšanai, jo pastāv lielāks risks. Bet arī lielāks ieguvums. Ja vadāties pēc principa: „Siers par velti… tikai otrai pelei”, tad laikmetā, kad informācijas apmaiņa un apstrāde mērāma mili un nano sekundēs, otrai pelei var nepalikt nekas vai arī to sagaida drošas lamatas, jo pirmā pele būs izskaitļojusi iespējamos riskus un devusies pie cita siera…

Nenoaujot zābakus, apstaigāja nesildošos radiatoru, apčamdīja, pūloties sataustīt kaut kripatiņu siltuma, taču nekā. Pēc zināmas neveiksmes, mēģinot iestāstīt, ka viss šeit ir nepareizi, un ka varētu nomaina slēgumu (un vēlams norēķinoties naļikā), nonāca pie atziņas, ka varētu nomainīt starpsavienojumu.

Telpas vidū, viens jaunāks otrs vecāks krieviski runājošie jaunieši katrs bija pasūtījis vislielāko picu, kuru tad naski ēda nost, piedzerot tēju, nevis kolu, kā varētu klišejiski iedomāties.

Cilvēki „brāķi” nebūtu jau nekas īpašs, ja vien šī sabiedrības daļa nebūtu tik iespaidīgi liela un kuras eksistences pamatā nebūtu pārtikšana no pabalstiem un parazitēšana uz pārējās sabiedrības rēķina sociāli pieņemamās un nepieņemamās formās.Kas ir šī brāķa sabiedrība?