Kad ziņa par šīs lieliskās sievietes un aktrises aiziešanu aizsaulē aplidoja pasaules mēdijus, šķiet, nevienam nebija jāpaskaidro, kas viņa ir bijusi. Viņas leģenda izaugusi līdz ar Holivudas filmu tradīciju – kaķene uz nokaitēta skārda jumta, Kleopatra, kovbojmeitene, uzdzīvotāja un kas tik vien ne. Šeit dažas atziņas iz dzīves no Elizabetes Teilores krājuma.

Šodien Saša svinētu savu simtu astoto dzimšanas dienu. Mēs arī svinētu, bet katrs savu ikdienas rūpju pārņemts esam prom no Rīgas 20. – 30. gadu realitātes, kas vienmēr kļūst tik tuva un jaušama līdzko paņem rokā kādu Čaka dzejas krājumu. Bet ko nu par biogrāfiskiem faktiem, tos katrs var izlasīt literatūras vēstures grāmatā. Parunāsim labāk par mīlestību!

Izdzirdot Koko Šanel vārdu, katra sieviete nekļūdīgi var nosaukt vismaz divas viņas radītās pārlaicīgās lietas – mazā melnā vakarkleitiņa (radīta 20.gs. 20.gadu vidū) un smaržas («Chanel № 5”). Bet šoreiz gribas runāt ne tik daudz par viņas biogrāfiju vai sasniegumiem modes jomā, bet gan par Koko Šanel filozofiju, kas, protams, atspoguļojās viņas darbos.

Ošo pīšļi apglabāti speciāli izbūvētā guļamistabā, kas atradās Meditāciju centrā, Punā.Uz kapa lasāms: „OSHO. Nekad nav dzimis, nekad nav miris. Tikai apciemojis planētu zeme no 1931.12.11 līdz 1990.01.19”.

Vairāk par šo Dieva dāvanām - pievilcīgo izskatu, balsi, harizmu, muzikālo un aktiera talantu - apveltīto vīrieti foto un video stāstā no dažādiem arhīviem hronoloģiski sakārtoto. Un arī Elvisa izpildītie Ziemassvētku gabali.

Izdzirdot Dītrihas vārdu uzreiz rodas asociācijas ar karu, melnbalto foto un kino, cigaretes dūmiem, mazu skatuvīti krogā, elegantu maxi kleitu ar neparasti šmaugu jostasvietu, masīvu kažokādas apkakli, tā laika ikonu.

Vīrieši no manis gaida tik daudz tāpēc, ka viņu galvās mīt priekšstats par to, kādai man jābūt un kādu es pati sevi esmu izveidojusi – sekssimbols. Holivudā meitenes tikumība ir daudz nenozīmīgāka par viņas frizūru. Tu tiec vērtēts pēc tā, kā izskaties, nevis pēc tā, kāds esi. Holivuda ir vieta, kur tiek maksāti tūkstošiem dolāru par vienu skūpstu un tikai piecdesmit centi par tavu dvēseli.

Man viņa atklājās kā sieviete, kas savu sakropļoto ķermeni padarīja par ikonu un savas sāpes par mākslu. Tas izskaidro daudzos pašportretus, kas vairumā tapuši guļot gultā, kurā sevi iztēlojās sadalītu pa gabaliem, ar uzšķērstām iekšām, apaugušu ar zāli un liānām.

Gaudi necieta sienas un griestus, noslēgtas arhitektūras formas. Par vislabāko interjeru viņš uzskatīja debesis un jūru un, lai izvairītos no telpas sadalīšanas, izgudroja pats savu bezatbalsta pārklājumu sistēmu. No tā laika inženierdomas viedokļa tā šķita vienkārši neiespējama.

Dalī dzīve līdzinājās teātrim, performancei, bezgalīgai zemapziņas plūsmas citēšanai. Viņam vai pareizāk sakot viņiem – Dalī un viņa mūzai Galai – vajadzēja skandālu.

Viņš ticēja idejai par cilvēka un dabas vienotību. Viņa stils pārsteidz, sajūsmina, izraisa sašutumu, bet noteikti neatstāj vienaldzīgu.