Ja iztēlojas Čaka dzejas radīto noskaņu, nez’ kāpēc uzreiz nāk prātā rudenīgs vakars Rīgas ielās. Mitrs bruģis, peļķes, kurās atspoguļojas kaut kas dzeltēns – mēness, laternas gaisma vai kļavas lapa. Taču, pārlapojot dzejoļu grāmatas, rudens kā tāds maz kurā vārsmā pieminēts. Lai vai kā, pieminēsim Čaku viņa 110.dzimšanas dienā, pārlasot dažus uzietos dzejoļus par rudeni.

Pazīstamā spāņu dzejnieka Federiko Garsija Lorkas „Somnambulisko romanci” pirmo reizi izdzirdēju Mariannas Verdecias flamenko rumba meistarklasēs Agustina de Cantarote izpildījumā. Skanējuma savaldzināta uzmeklēju tīmeklī arī dzejas tekstus. Lorkas dzeja iemieso sirreālismam un it īpaši simbolismam raksturīgos elementus.

Ja jau tādi svētki kā Sv. Valentīna jeb visu mīlētāju diena radušies, tad nu aicinu visus šajā dienā viens otram teikt ar mīlestību tikai par mīlestību! Šeit esmu apkopojusi dažu autoru mīlas dzeju. Ja esat cilvēks, kuram mīlas vārdi tik viegli neiet pār lūpām, tad izlīdzieties ar kādu dzejas vārsmu, ko var nosūtīt kā apsveikuma pantiņu Valentīndienā savam/-ai mīļotajam/-ai.