grāmata

Kad uzzināju, ka Zvaigzne ABC ir izdevusi grāmatu „Čaks virtuvē”, biju patīkami pārsteigta. Biogrāfijās tika pieminēts, ka Čaks, netipiski dzejniekam un vīrietim, bijis labs saimniekotājs virtuvē, taču vesels krājums ar receptēm, tas ir kaut kas jauns. Viena recepte tika īstenota arī dzīvē.

P.Pētersons nemēģina pārstāstīt notikumus, faktus vai sava varoņa dzīvi. Autors visas grāmatas garumā uzbur un apraksta sajūtas, kas radās galvenajam varonim Trundam, kad viņš pārdzīvoja, piedzīvoja, iepazina pieaugušo pasauli. Atmiņu uzplaiksnījumi caurvij romānu. Un īpaši svarīgas Trundam ir atmiņas par kādu vasaru ...

Stāsts par kādu Lielbritānijā dzīvojošu ģimeni. Par māsas un brāļa attiecībām, par māti un tēvu, par tēva māsu un par gadījuma cilvēkiem, daži no kuriem kļuva par ģimenes draugiem, par cilvēku vājībām un tieksmi dzīvot labāk. Stāsts sākas sešdesmitajos gados un turpinās līdz stāsta varone Ella kļūst apmēram 30 gadus veca.

Šodien ciemojāmies apgāda „Zvaigznes ABC” Biķernieku ielas arhitekta L.Šmita darbnīcas rekonstruētajā koka namā, kā arī pabijām ekskursijā blakus esošajā tipogrāfijā „Poligrāfists”. Bija iespēja ielūkoties gan plašajās noliktavas telpās, kas līdz griestiem pilnas ar grāmatu ķīpām, gan cehos. Turpinājumā sarunas par un ap grāmatām, gan jau izdotajām, gan topošajām, gan ieplānotajām.

Pusnopietns tests brīvam brīdim. Izpildi un lasi, kam tuvāka ir tava būtība, grāmatai, avīzei vai žurnālam.

Lasot šo grāmatu, lika aizdomāties par indivīda vērtību un tā lomu sabiedrībā, kā arī to, ka atsevišķi paņemta cilvēka vērtība mūsdienu sabiedrībā tiek krietni vien pārspīlēta. Taču, kāpēc autors izvēlējās kā otra plāna varoni tieši pingvīnu, lika aizdomāties vēl vairāk.

Filma, kuru daudzi paspēja nodēvēt par jaunu sazvērestības teoriju, citi atkal to uzskata par jaunas ideoloģijas, jaunas iekārtas sākumu, tas, kas nāks pēc kapitālisma, jo kapitālisms savu ir izdzīvojis.

Grāmatā apskatītie citāti palīdz vairāk izprast Stīvas Džobsa personību un secināt, ka būdams jauns viņš bija daudz „gaisīgāks” un tendēts uz pasaules mainīšanu, savukārt, tuvojoties dzīves norietam, atskārtis, ka pasaule ir daudz rezistentāka, un pievērsies dzīves pamatvērtībām.

Grāmatā daudzviet uzsvērts, ka pareizas dikcijas veidošanai jāpievēršas kopš pašas bērnības, gan nesasteidzinot bērna balss attīstības procesu, gan mudinot nepārņemt nepareizas izrunas modeļus. Ar pieaugušajiem ir grūtāk, jo mums nav jāmācās no jauna runāt, bet gan jālauž gadiem izstrādājušos runas paradumus. Un vaiiii, cik tas ir sarežģīti!

Tas ir atsevišķu stāstu krājums, kur katra stāsta pamatā ir kāds vērojums, atziņa vai pārdomas. Lasot piefiksēju, ka grāmatā iekļautie stāsti sastopami arī kā fragmenti, kas iekļauti Paulu Koelju romānos, arī nesen iznākušajā „Alefs”.

Nesen iznākusī latviešu valodā Paulu Koelju grāmata „Alefs” (2011) ir autora vēstījums par laika relativitāti, jo viss notiek tieši tagad, nav pagātnes nedz iepriekšnoteiktas nākotnes. Būtībā visa pamatdoma izteikta pašā grāmatas nosaukumā. Alefs ir punkts, kur pilnīgi viss atrodas vienlaikus vienā vietā.

Grāmatas sižets būvēts uz Medijas atskatīšanos uz nodzīvoto dzīvi, kas bijusi sāpju un vientulības piepildīta. Šķiet viņa pati apzināti izvēlējusies šo nevieglo ceļu, jo citādi dzīve, ko jaunībā bija gatavi nodrošināt vecāki, varēja būt gana sakārtota un rimta. Lasot grāmatu, dominējošā sajūta skumjas ...

Izlasīju nesen latviešu valodā iznākušo kataloņu mākslinieka, sirreālista Salvadora Dalī vienīgo romānu "Apslēptās sejas" (2011). Katru sīkāko detaļu dabā, cilvēka sejas mīmikā, asociācijās un autoram raksturīgajos nomoda sapņos viņš „izglezno” ar smalku labas kvalitātes (lai nesaķep) otiņu.

Pirms gada, kad iegādājos šo Radislava Gandapasa grāmatu, neienāca pat prātā, ka šogad man būs tā laime pabūt viņa vadītajā treniņnodarbībā Maskavā. Toreiz uzrunāja grāmatas apakšvirsraksts „Desmit nodaļas par to, kā gūt un sagādāt maksimālu prieku un baudu, uzstājoties publiski”, tagad fascinēja autora spēja veselu dienu auditoriju noturēt maksimālās ieinteresētības pakāpē.

Grāmatas gribas lasīt, kad ir mazliet vientuļi un skumji. Sanāk saruna ar autora radītiem tēliem, saruna ar eņģeli un dēmonu sevī. Otra atziņa, ka mēs īsti neizvēlamies grāmatas, bet tās izvēlas mūs. Īstā grāmata atnāk kā zīme, kā atbilde uz taviem jautājumiem, atnāk īstajā laikā, kad tu vari tai veltīt pietiekami daudz uzmanības.

Šī grāmata tapusi ESF atklātā konkursa aktivitātes "Izglītības programmu uzlabošana sākotnējā profesionālajā izglītībā ekonomikai svarīgās nozarēs" projekta "Divgadīgās profesionālās vidējās reklāmas servisa komercdarbības izglītības programmas izstrādāšana un īstenošana" ietvaros.

Piektdienas vakarā sanāca ieklīst J.Rozes grāmatnīcā uz Kr. Barona ielas. Skatiens apstājās pie mazas melnas grāmatiņas, uz kuras vāka attēlotais varonis neļāva paiet vienaldzīgi garām. Izrādās, grāmatās tiek apkopoti ne tikai aforismi, bet arī asprātīgi pingvīnismi. Kā noproti grāmata zibenīgi ieņēma vienu no godpilnajām vietām mūsu mājas bibliotēkā.

Pēdējo reiz izvēlējos divas grāmatas – pirmo, izšķirstot un no dažiem teksta fragmentiem saprotot, ka būs gana saistoša, otru – jūtoties ieintriģēta gan no anotācijas uz otras puses vāka, gan no tā, ka grāmatu nevarēja atšķirt, bija iesaiņota celofānā. Tad nu ienāca prātā doma pavērot, kā īsti cilvēki izvēlas grāmatas lasīšanai?

Izlasīju jauno Paulu Koelju grāmatu „Brida” (Jāņa Rozes apgāds, 2010). Autors atkal nelika vilties. Esmu gandarīta, ka nopirku. Stāsts par gadu īru meitenes dzīvē, kas mainīja viņas skatījumu uz pasauli, tās kārtību un sevi. Stāts par Otrās puses meklējumiem un iekšējo Spēju attīstīšanu.

Šonedēļ otrdien saņēmu telefona zvanu no Zvaigznes ABC pārstāvja ar apsveikumu, ka esmu piedalījusies konkursā un vinnējusi vairākos interneta medijos izdaudzināto Dž. Kotera un H. Ratgēbera grāmatu „Mūsu aisbergs kūst”.Grāmatā ar alegoriju palīdzību būtībā izstāstīta astoņu soļu programma sekmīgas pārmaiņas ieviešanai uzņēmumā, valstī, ģimenē, attiecībās. Lieliski parādīti dažādi cilvēku, sorry, pingvīnu rakstura tipi un rīkošanās kritiskās situācijās.Tomēr beigās tā ar kritisku aci paskatoties, man radās virkne „bet”.