Šomēnes sanāca tā, ka atrodoties tepat rudens vēju pārņemtajā Latvijā, baudījām Itāliju. Pirmkārt, protams, mākslas filma „Ēd. Lūdzies. Mīli.”, kur Džūlijas Robertsas atveidotā varone dodas uz Itāliju, lai iepazītu itāļu dzīves svinēšanas mākslu. Otrkārt, Silvijas atsūtītās fotogrāfijas no brauciena pa Itāliju. Treškārt, Larisas organizētais Toskānas apgabala vīnu seminārs.

Šoreiz ideja nāk no vīna kursiem, kur allaž kursu organizētāja Larisa rūpējas par to, lai mums būtu garšīgi un tā vakara vīniem piemēroti ēdieni un uzkodas. Uzmanību piesaistīja – garšvielās marinēts siers, tāpēc pēc pasākuma biju klāt, lai namamāte stāsta savus kulināros noslēpumus. Viss ģeniālais, kā vienmēr, izrādījās gaužām vienkāršs.

Iedvesmojušies no Mārtiņa Rītiņa raidījuma "Kas var būt labāks par šo?", kur varēja uzzināt par savdabīgu zivtiņu , šodien gatavojām pikšu. Tā ir baltās gaļas zivs un nāk no Īslandes aukstajiem un dziļajiem ūdeņiem. Netrekna, nelēta, bet dikti garšīga.

Dzīvojoties pa tīmekli uzgāju oriģinālas, vizuāli saistošas un, pēc ingredientiem spriežot, diezgan garšīgas uzkodas. Jā, jā, šie mazie pingvīnēni, kas kārtīgi sarindoti viens aiz otra zemāk redzamajā attēlā, ir ēdami.

Izrādās par vīnu un sieru var runāt kā par pāri, kurš var izveidot ideālas attiecības vai tieši pretēji – nesaderēt nemaz kopā. Par cilvēkiem saka „tāds tādu atrod” vai „pretējības pievelkas”, tā arī par vīnu un sieru var runāt kā par pāri, kuram ir daudz kas kopējs, sākot no raudzēšanas, izturēšanas procesa līdz uzglabāšanai un servēšanai, pasniegšanai. Kaut gan starp viņiem ir divas būtiskas atšķirības – pelējums un sāls, kas piemīt labam sieram, bet vīnam pilnīgi nepieņemamas sastāvdaļas.