Viss iesākās ar nosēšanos uz grīdas pie sienas un ierasto „What is your name? Where are you from?”, tad pār galvu nāca divas riktīgas šaltis ne pārāk silta, drīzāk vēsa ūdens. Pirtnieks ar paasu cimdu un ātrām spēcīgām kustībām izberza rokas, kājas, muguru, plecus. Tas tā kā pīlinga procedūra, tad sekoja ziepju masāža, kas dikti atšķirās no tās, ko esmu izbaudījusi tepat Jūrmalā "Sokolovskije baņi".
Vai nu uz veikaliem sākam staigāt retāk, vai arī patiesi noticis pasaules astotais brīnums un apkalpošanas kultūra vai vienkāršāk izsakoties – attieksme pret klientu mainījusies uz pozitīvo pusi. Šādā ilūzijā dzīvojām līdz šai svētdienai (12.jūlijs, plkst 20:30).
Šodien, 10.jūlijā, Daugavgrīvas cietoksnī norisinājās festivāls „Dunamunde 2010”, kur ņēma dalību 15 kara vēstures klubi no Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas un Somijas. Pasākuma apmeklētāji, apstaigājot cietokšņa teritorijā izvietotās nometnes, varēja iepazīt vēsturi sākot no viduslaiku bruņinieku turnīriem, Ziemeļu un Napaleona kaujām, līdz 1.pasaules karam. Dažs labs izmēģināja roku gan šaušanā ar loku, gan arbaletu, gan musketi.
Ceturtajā ekskursijas dienā ar mazu divstāvīgu kuģīti devāmies divu stundu braucienā pa Bosfora jūras šaurumu, kas savieno divas jūras Melno un Marmora jūru. Kaut gan pūta diezgan pastiprs vējš, bija patīkami silti un pleci, seja pamatīgi nosauļojās. Ūdenī vienubrīd pazibēja delfīnu muguriņas.
Reklāmas uzrunāta apmeklēju vienu no ajūrvēdas nodarbībām, kurā bija solīts runāt par meditāciju un mazām viltībām uzturā ajūrvēdas tradīcijās. Diemžēl sapratu, ka tas nav dzīvesveids, kuru gribētu piekopt, jo stāstītajā saskatīju vairākas pretrunas un ačgārnības. Taču dažas atziņas piefiksēju pārdomām. Turpmāk īss nodarbības konspekts.
Kā jūs domājat, cik maksimāli daudz sievu varēja būt vienam sultānam? Izrādās tikai 18. Vārds „harēms” cēlies no arābu valodas un nozīmē „aizliegts”. Nekur neatradīsiet aprakstus par šo vietu, kas nāktu no musulmaņu zemēm. Harēms bija sultānu sievu, konkubīņu un bērnu mājvieta, kuru apkalpoja un apsargāja melnie vergi – einuhi.
Šovasar labas sakritības dēļ uz Līgo svētkiem iekrita veselas piecas brīvas dienas, tāpēc radās izdevība aizceļot uz Turciju, šoreiz ar „Impro” ceļojumu aģentūru. Pēc pēdējā brauciena ar autobusu pa Eiropu, sapratām, ka autobusa ceļojumi vairs nav mums piemēroti, jāsāk pārvietoties pa gaisu. Jau 23.jūnija vakarā divvientulībā dzērām alu/ vīnu viesnīcas terasē Stambulā un noraudzījāmies uz daudzo kuģīšu uguņu apspīdēto Marmora jūru.
Ko tu parasti izdari ar korķi, kas paliek pēc vīna vai šampanieša baudīšanas? Uzreiz izmet, ielidini virtuves atvilktnē, varbūt kādreiz noderēs, bet tā arī paliek tur mētājāmies uz nenosakāmu laika periodu u.tml. Vēl ne tik senos laikos bija redzēts, ka vīna korķus iebāza zem alumīnija katla vāka roktura, lai, neizmantojot dvieli, varētu nocelt sakarsušo vāku no verdošā ūdens grāpja. Kur vēl var izmantot korķi, lai tas kalpotu gan praktiskām, gan estētiskām funkcijām mūsu mājās?
Vēzis sievietes nemīl, viņš uzskata, ka sievietes ir tās, kurām jātiecas pēc viņa labvēlības. Daudz enerģijas viņš ziedo citu mērķu sasniegšanai. Lai pie kā viņš ķertos, visās jomās viņam jābūt pašam labākajam. Vēlme izcelties citu vidū un pārmērīga godkārība nemitīgi urda viņu iekarot virsotnes.
Cilvēki domā, bet Dievs dara. Šovakar, 17.jūnijā, Vērmanes dārzā bija paredzēts koncerts smagi sasirgušā rokgrupas “Līvi” mūziķa Jāņa Groduma atbalstam, bet sanāca piemiņas vakars. Iedegtas svecītes, ziedi, mūziķa portrets prožektoru gaismās, liktenīgie datumi (10.VI.1958. - 15.VI 2010.) un vairāku populāru un mazāk populāru mūziķu uzstāšanās uz skatuves. Daži aizdedzināja šķiltavas liesmiņu un šūpojās mūzikas ritmā, daži dungoja līdz, citi meta kastē ziedojumus mūziķa atceres vietas ierīkošanai, vēl pāris dejoja, kāds nobirdināja pa asarai. Līvi mūžam dzīvi, nezāles neiznīkst ...
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
