Kurš latvietis nav bijis Sāremā?

Tad nu šoreiz devāmies pavadīt brīvdienas uz Sāremu kā "baltie cilvēki" - ar auto, prāmi un SPA viesnīcu. No tiem seniem laikiem dzīve straujiem soļiem gājusi uz priekšu. Biļetes var iegādāties pa ceļam no mobilā telefona vietnē praamid.ee, apmaksāt ar banklink palīdzību un, piebrauc pie šlagbauma, viedā datoracss noskenēs mašīnas numuru un ļaus iebraukt prāmju piestātnes teritorijā.

Aprīļa sākums nav sezona, tāpēc uz prāmja, spriežot pēc auto numura zīmēm, teju bijām vienīgie latvieši. Tāpat ausij apkārt dzirdējās tikai rimtā baložiem līdzīgā dūdošana jeb igauņu valoda. Laiciņš bija pašvaks, lietus un palielas vēja brāzmas, taču tas netraucēja prāmim rāmi slīdēt pa ūdens virsmu no Virtsu uz Kuivastu.

Trīs stundas pavadījām ceļā no Rīgas līdz Virtsu, tad apmēram pus stundu ar prāmi un stundu no Kuivastu līdz Kuresārei. Un jau pavēlā vakara stundā apmetāmies četrzvaigžņu Johan Spa Hotell (vēlāk nospriedām, ka tā ceturtā zvaigznīte, iespējams, ir lieka), pie kura, neskatoties uz nesezonu un norādi Booking.com par autostāvvietas pieejamību viesiem, vietas īsti nebija. Maza mājīga viesnīciņa, bez īpaša šika un ar patīkamu skandināvisku atturību, betona sienām un griestiem (kā mums patīk), mazkomunikablām recepcionistēm un paviršām numuriņu uzkopējām (kā mums nepatīk), jauku āra un iekšas baseinu, pāris saunām.

Kur paēst Kuresārē?

Tā kā viens no dzīves priekiem ir ēdienu un dzērienu baudīšana (nu, vismaz mums noteikti), tad meklējām acij un garšas kārpiņām tīkamas vietas, kur ieturēties. Bijām kādās četrās piecās, bet īsti ieteikt varu tikai vienu. Sākšu ar mūsu favorītu.

Saaremaa Veski (Pärna 19, Kuressaare)

Restorāns iekārtots 1899.gada dzirnavās un tām piebūvētā gaišā, bet tradīcijās ieturētā zālē ar kamīnu. Laipna sagaidīšana un apkalpošana. Nobaudīju Pannkook kohupiimakreemi ja mustsõstramoosiga (4 EUR) - viena liela tikko cepta pankūka ar krēmsieru un upeņu zapti, servēta ar svaigām zemēnēm un piparmētru lapiņām. Klāt tēja kanniņā Saaremaa taimetee (3 EUR) - Sāremas zāļu tēja. Atzīšos, neesmu galīgi tēju dzērēja, jo reti kura tēja iet pie sirds, bet šo es varētu smaržot un baudīt vienu tasīti pēc otras. Visas pilnbrieda vasaras smarža vienā tasītē.

Savukārt alus mīlis izbaudīja divas vietējās alus šķirnes Pihtla TALUÕLU (50 cl - 4.00 EUR) - alus, kurā varēja izjust Sārēmas pļavu burvību un visus četrus gadalaikus, kurā skaidri jaušama maizes krāsns dūmaka, kadiķa oga un govs pļecka (citēju Ēriku, kurš pieplacis pie palielās dzeltaini duļķainās glāzes, ilgi vilka nāsīs dzēriena smaržu) un Pöide SCHLAGER (33 cl - 4.50 EUR), kas krodzinieka ieskatā bija labākais Kuresāres alus darītavas jaunums.

Pub Vaekoda (Tallinna 3, Kuressaare)

Nams gana vēsturisks, spriežot pēc āra mūra fasādes. Vieta plaši izreklamēta tūrisma bukletos, kā arī labi vērtēta dažādās ēdināšanas vietu agregatoru platformās. Godīgi sakot, uzķērāmies uz šiem vērtējumiem pirmajā vakarā. Ēdienu un dzērienu klāsts gana plašs, bet servējums un garšas, ex ministra Slaktera vārdiem runājot, "nasing spešal".

Turklāt iesakām rūpīgi aplūkot rēķinu, kas tiek bez prasījuma naski piestādīts pēc pāris dzērienu un uzkodu nobaudīšanas. Var gadīties, ka rēķina summa var svārstīties vairāku eiro robežās, piemēram, nejauši kalvadosa vietā tiek ieskaitīts HennessyVSOP vai kapučino vietā latte.

La Perla (Lossi 3, Kuressaare)

Restorānā apkalpošana jauka, bet interjers, trauki un ēdieni - "old school" variants. Kādam iespējams patīk, un par gaumēm nestrīdas. Papusdienot var 30 - 40 EUR robežās. Ēdiens sātīgs, bez kādām pretenzijām uz oriģinalitāti.

Kodulinna lokaal (Tallinna 11, Kuressaare)

Pagrabiņš - klubs, kur var arī ieturēties vēlā vakara stundā (tas tā kā būtu pozitīvi). Raksturojums - atgriešanās 90-tajos. Uzsvars uz fast food - frī kartupeļi, burgeri, picas, mērces pudelītēs u.tml. Var dabūt lapu salātus ar kūpinātu lasi, gana prasti pagatavotus, bez pretenzijām uz ēdiena baudīšanu.

Ko apskatīt Sāremā?

Jūs neesat pabijuši pilntiesīgi Sāremā, ja neesat aizbraukuši un izstaigājuši kādu no akmeņainajiem krastiem. Turklāt pavasarī visa jūras mala pilna ar baltajiem cēlputniem - gulbjiem. Pasakains skats. Jūras un debesu pelēcīgā zilgme, pelēcīgās akmeņu muguras un baltie it kā jūras putu stāvi.

Forši ir arī apstāties un ievilkt pilnu krūti spirgtā gaisa jūras ceļa, kas savieno Muhu un Sāremas salu, malā. Sajūta it kā stāvētu jūrai pa vidu. Ūdens lielākoties vēl aizsalis. Virs galvas skaļi spārnus vēzējot ik pa brīdim laižas gulbji un meža pīles.

Visur esošās kadiķu audzes, pelēcīgie Dona Kihota izaicinātāji, kā arī daudzās pareizticīgo baznīcas (tas gan ir gana interesanti). Par pēdējo nostāsti iz vēstures liecina, ka tas noticis cariskās Krievijas laikā, kad Igaunijas zemniekiem tika piesolīta zeme īpašumā pret apņemšanos pāriet pareizticībā. Igaunis praktiskais daudz nedomāja, ja tik vien, kāpēc lai nepieņemt šos nosacījumus. Bet tās saglabājušās koka baznīcas tiešām interesantas - ar pareizticīgo kupoliem un pārsvītrotiem krustiem galos, bet igauniskās zaļās un sarkanās krāsās nokrāsotas.

Nu ko daudz, skatiet pievienoto attēlu galeriju. Iespējams, būs kaut kas tāds, ko iepriekš nebūsiet pamanījuši, ceļojot pa Sāmsalu.