Fotostāsti

National Geographic izskatās šogad makten sasparojies un uzrīkojis nu jau otru izstrādi ar latviešu fotogrāfu darbiem „Mana pārsteidzošā Latvija”. Kopumā no plašā jēdziena „daba” autori izvēlējās savās fotogrāfijās attēlot vien floru, ar retiem izņēmumiem, kuros sižeta dominējošais objekts bija vai nu cilvēks, vai dzīvnieks.

„Daba ienāk tirdzniecības centrā”, šādi varētu raksturot žurnāla „National Geographic” fotoizstādi tirdzniecības centrā „Domina”. Apskatāma Stīva Makkarija „Afgāņu meitene”, zināms valdzinājums bija klātienē apskatīt arī Džima Brandenburga 1986. gadā uzņemto „Baltā vilka lēciens”.

Latvijas 94.dzimšanas diena un gaismas festivāls Staro Rīga šogad gāja rok rokā. Cilvēki, kas šo svētdien klīda pa Rīgas ielām, laukumiem, skvēriem, iegriezās kafejnīcās vai sildījās ar karstvīna glāzi starp amatnieku būdiņām, vienlīdz bija abu priecīgo notikumu dalībnieki.

Starp retajām sniega salām spraucas ārā zaļi asni, sniegpukstenīši zied pilnā sparā un debesis bezgalīgi zilas virs vēl aizsalušā Mazā un Lielā Ludzas ezera, virs senā pilskalna, baltajiem katoļu baznīcas torņiem un mums. Bet pie tilta, kas savieno abus ezerus, kuru ielokā atrodas Ļucina, rosās balto gulbju pāris.

Šoreiz pa nopietno. Esmu atlasījusi desmit fotogrāfijas ar dažādām Rīgas vietām – ēkām un pieminekļiem. Katrai no tām ir sava vēsture un nozīme pilsētas ainavā. Uzmanību – konkurss! Apskatiet bildes un uzrakstiem komentāros – kas tas ir vai bija un kur tas atrodas? Precīzākajam un zinošākajam atbildētājam dāvanā mīļlietiņa no iinuu.lv.

Mani allaž ir interesējusi, ja ne gluži ceļošana laikā, tad vismaz iztēlošanās, kā konkrētā vieta izskatījusies pirms gadsimta vai diviem un kā tā varētu izskatīties nākotnē. Kādu dienu vienkārši ņēmu rokās fotoaparātu un apstaigāju centru, lai iemūžinātu dažas Rīgas ielas, ēkas un laukumus un vēlāk salīdzinātu ar Letonikas datu bāzē uzietām pagātnes fotogrāfijām. Jāsaka, atklāju daudz interesantu detaļu.

Vasaras saulgriežu burvība, lai vai kā, bet saistās ar būšanu dabā, lauku vidē, tālu prom no pilsētas burzmas, trokšņa, steigas. Ejot pa grantētu baltu lauku ceļu, beidzot pacel acis zili baltajās debesīm, sadzirdi putnu treļļus, ievelc dziļi nāsīs pļavu puķu saldeno smaržu, un jūti, ka līdz ar ķermeni atpūšas arī dvēsele.

Gatavošanās Lieldienām mūsmājās rit pilnā sparā. Šovakar krāsojām olas pēc sentēvu metodes – sīpolu mizās. Lai olas sanāktu interesantākas un rakstainākas, ziedoju pāris zaķes, kurās iebēru grūbas un sasēju krāsojamo olu virtenes. Kad tumši sārtās olas ar raibumiņiem bija gatavas, nodevām tās Lieldienu zaķiem.

Mirkli apstājies, tu esi skaists! Iinuu piesavinātie un fotogrāfijās iemūžinātie skati.

Šie pasaulei pazīstamie un gadsimtiem senie svētki šogad notika no 26.februāra līdz 8.martam. Aculiecinieki stāsta, ka viss norisinājās tikpat krāšņi un pompozi, vienīgi laika apstākļi nebija tie piemērotākie – drēgns un lietains. Foto no šī gada karnevāla.

Tradicionāla pastaiga ar fotoaparātu rokā pa Vecrīgas un Rīgas centra ielām 31.decembra vakarā. Šogad gadu mijas fīlingu noķēru no baltā karstvīna un karamelizētā ābola Doma laukumā. Jāsaka, šogad Rīga dažādu krāsu gaismu pielieta, ar 25 egļu ceļu un milzīgu panorāmas ratu Līvu laukumā.

Šovakar Silvija mani atkal iepriecināja ar skaistajiem ziemeļnieciskajiem skatiem no sava Norvēģijas brauciena. Šeit atsūtītās bildes, lai varat pabaudīt skarbās Skandināvijas dabas skaistumu un, kas zin’, varbūt rast iedvesmu apceļot šo zemi un visu ieraudzīt klātienē. Manuprāt, īpaši superīgi kalnu skati, kad ielejās guļ migla.

Saulainā, bet mazliet pavēsā sestdiena kā radīta pastaigai priežu mežā, jūsmojot par daudzkrāsainajiem rododendru puduriem. Rododendru audzētavas centrālajā daļā dīķis, kur dienas omulībā vada pīļu pāri. Vienam no tiem jau četri žirgti mazie pīlēni. Staigājot un apbrīnojot rododendru ziedu krāšņumu, audzētavā var pavadīt ne vienu vien stundu.

Nē, nē, virsrakstā nav nekādas kļūdas. Izrādās tāda pierobiežas josla (ja ticēt vairākiem spilgtiem uzrakstiem jūras krastā) ir tepat Rīgā, Daugavgrīvas jūrmalā. Pastaiga līdz Ziemeļu molam vakar nesa vēl vienu pārsteigumu. Izrādās pludmali sestdienas vakarpusē apmeklēja nez no kurienes iemaldījies bebrs.

Esmu pavasara bērns un tāpēc aprīlis, maijs liekas skaistākie gada mēneši, kad mostas un uzzied zeme. Ja runājam par ziedēšanu, tad kur gan vēl tā tiek svinēts un godā celts zieds kā Holandē. Sajūsmas pilnie nostāsti par milzīgajām ziedošu tulpju plantācijām tiešām attaisnojas, kad ieraudzīju atsūtītos foto uzņēmumus.

Šogad ziema izdevusies uz goda. Kaut gan jāsaka, ziema nav mans mīļākais gadalaiks, aukstums neiedvesmo jebkādai aktīvai darbībai. Tomēr pastaiga saulainā ziemas dienā starp apsnigušiem kokiem ir īsts skaistums. Skat. foto galeriju, kas tapusi pāris tādās pastaigās tepat pa Rīgu ar Nikon D200 rokā.

Vakar, t.i., pagājušogad paklaiņojām pa Rīgas centru burtiski dažas stundas līdz gadu mijai, lai papriecātos par medijos izslavēto 480 tūkstoši latu vērto dekoratīvo apgaismojumu. Skaisti!

Vakar bija tiešām jauka diena – saulaina un silta. Labs iemesls, lai atstātu datoru mājās un dotos garākā pastaigā pa jūras krastu. Šoreiz aizbraucām uz Vidzemes jūrmalu un pavadījām tur, ejot gar krastu un peldoties nu jau sasilušajā jūras ūdenī kādas četras stundas. Nogājām strēķīti no Tūjas līdz Ķurmragam (apmēram 7 km uz vienu pusi). Jūras skati bija to vērts, lai tos iemūžina fotogrāfijās.

Sanāk tāds kā maziņš konkursiņš ...Datorā „šķirstot” bilžu galerijas, atskārtu, ka ar gadiem ir sakrājušās vairākas bildes no dažādām Rīgas vietām, kuras būtu interesantas apskatīšanai un līdz ar to pārdomāšanai, cik labi pazīstu šo pilsētu. Jo fotografējot, dažas no šīm vietām man bija īsts atklājums. Tā kā, laipni lūdzu - ievērtējiet un rakstiet atbildes - kas tas ir un kur tas atrodas?