Laika nekad nav atliku likām, svētki nāk, mājās gribas radīt svētku noskaņu. Tāpēc šoreiz apkopoju divpadsmit dažādas idejas, kuras noderēs Lieldienu dekoru pagatavošanai, turklāt izmantojot ne vairāk kā trīs vai četrus elementus.

Pavisam nesen noslēdzās šī gada epopeja ar virtuves remontu, kas ilga labus 8 mēnešus. Viss ir smuks, jauns un lietošanas kārtībā (nu, vēl tikai trūkst pēdējā akcenta – divu antracīta krāsas taburešu). Prieks uzturēties un gatavot jaunajā telpā. Bet tiem, kas briest virtuves remontam, padalīsimies ar savu pieredzi, ieteikumiem un idejām.

Galda kartes pasākumos galvenokārt nepieciešamas, lai ieviestu zināmu oragnizētību. Tās ir personisks sveiciens katram no viesiem, kā arī uzmanības un pateicības apliecinājums par ierašanos. Taču galda karte varbūt arī kā dāvana, ko var pēc svinībām katrs paņemt līdzi.

Šoreiz izlēmu apkopot idejas, kā vienkāršos, bet oriģinālos veidos var dekorēt māju, dārzu, piknika vai romantiska vakara vietu. Manuprāt, vienmēr noderīgi pa rokai turēt saujiņu knifu, kā sev un citiem sarīkot svētkus vai radīt vajadzīgo noskaņu. Turklāt vasara ir ļoti pateicīgs gadalaiks gan materiālu, gan laika apstākļu, gan vietas vai telpas izvēles ziņā.

Pēc ilgas dusēšanas zem pabiezās sniega segas zeme atmostas ar krāšņiem saules un dzīvības sulas pielietiem ziediem – vizbulītēm, tulpēm, narcisēm. Tieši tāpēc pavasarīga galda klājuma neatņemama sastāvdaļa ir ziedi, kuri neprasa pompozas vāzes vai košas bantes. Pavasara ziedi skaidrās un tīrās formās un dabiskā vienkāršībā.

Klasika, protams, ir labi, bet viss plūst un mainās un iegūst jaunu veidolu. Tāpēc šoreiz piedāvāju idejas citādam, vairāk individualizētākam Adventa vainadziņam. Manuprāt, vainagam ne tikai jāpriecē acis, bet tam jābūt „ar dvēseli” , t.i., lai tam varētu pieskarties un sajust koka raupjo mizu, lai varētu sasmaržot meža rūgtenumu, citrusu un kanēļa saldenumu u.tml.

Vēl tikai dažas dienas un Lielā diena jeb pavasara saulgrieži būs klāt. Esmu pārliecināta, ka svētku sajūtu var radīt ne tikai gaidāmās brīvās dienas, kuras iespējams pavadīt ģimenes vai tuvu cilvēku lokā, bet arī apkārtējās vides sapošana, tā sakot, pakārtošana svētkiem. Šeit dažas idejas, kā varētu izdekorēt māju.

Katrā mājā, ģimenē ir zināmas tradīcijas, pie kurām pieturas krāsojot olas Lieldienu svētku galam. Varbūt ir laiks pamēģināt kādu citu paņēmienu? Šoreiz neiedziļinoties nedz olas simbolikā, nedz piederībā pavasara saulgriežu vai kristīgās baznīcas svētkiem, aicinu padalīties ar idejām, kā padarīt šos svētkus krāsainākus, atraktīvākus.

Sapnis par plašu un gaišu vannas istabu. Ar logu – kāpēc gan ne, un ziedošiem puķu podiem. Vitrāža un sulīgas krāsas flīzes. Sienā iebūvēta niša, kas veiksmīgi kalpo kā plauktiņš dažādai vannas kosmētikai – vannas putām, šampūniem, ķermeņa losjoniem un aromātiskām eļļām utt.

Vieta, kur namamātes pavada daudz laika cienasta pagatavošanai – tāda tradicionālā virtuves sūtība. Jāatzīst, ka es neesmu no zvērinātām mājsaimniecēm, kuras pamatpostulāts būtu 3K - Kinder, Küche, Kirche. Gatavoju, kad uznāk iedvesma. Jebkurā gadījumā virtuvei ideālā gadījumā būtu jābūt aprīkotai ar visām iespējamām palīgierīcēm, kas atvieglotu un paātrinātu pagatavošanas procesu.

Visintīmākā mājokļa telpa. Sienas glabā divvientulības omulību, kaisli un ilgos sarunu vakarus, skatoties saulrietā. Vai arī vientulīgu, lepnu un skaidru sapņu pilna. Manuprāt, vismierīgākā, rimtākā krāsu ziņā un visskopākā, nepieblīvētākā mantu ziņā vieta mājoklī.

Mājvietas centrs, vieta sarunām, pārdomām, tikšanās un svinību rīkošanai. Allaž iedomājos ar lielu ietilpīgu dīvānu, klubkrēslu, izteiksmīgu sienas dekoru vai gleznu. Dzīvojamā vai viesistaba varētu būt kombinējuma ar bibliotēku, šeit iederētos omulīga vietiņa pie kamīna, grezns paklājs.

Šoreiz par darbistabu mājā vai dzīvoklī, kur, manuprāt, tiek pavadīts visilgākais laika periods. Vismaz mūsu mājās noteikti. Pirms ķērāmies pie remonta un darbistabas iekārtošanas pirms pāris gadiem, formulējām sev dažus kritērijus, kas būtu mums abiem būtiski.