Rēzeknes Bryuvers, kas pirms tam bija vairāk pazīstams Latgales reģionā, nu ir nopērkams Rīgā. Lai iepazīstinātu ar šo alu un ražotni, nenācās nemaz tik viegli, jo informāciju nācās vākt pa kripatiņai, kā arī saskāros ar zināmu „konspirāciju” no Rēzeknes alus puses.

Alu degustācija jeb vērtēšana ļoti līdzīga citu dzērienu, to skaitā vīnu, degustēšanai. Tiek vērtēta – pudele, alus krāsa, konsistence, smarža, garša un visbeidzot pēcgarša. Lai arī gaume ir individuāla padarīšana, tomēr mēģinājām savos raksturojumos būt iespējami objektīvi. Rezultātā noskaidrojās dzeramākais un nedzeramākais alus.

Nenoliedzami pingvīns ir tāds savdabīgs putns, kuru tā lempīguma, amizantās gaitas un ziņkārīgās dabas dēļ iecienījuši arī reklāmisti. Pingvīni ir daudz zīmēti un animēti, bet visinteresantākās reklāmas, protams, kurās filmēti dzīvi pingvīni. Šeit esmu apkopojusi 14 dažādu kompāniju TV reklāmas.

Ziema ir klāt un prasīties prasās pēc kaut kā karsta. Līdz šim biju pazīstam ar karstvīnu un karstbalzāmu. Taču būdams nelabojams alus dzērājs, sev un līdzīgi domājošiem par prieku šogad kā nekad agrāk modē nācis karstalus!

Atklājām Ulmales upurakmeni, pie kura kādreiz pulcējušies senči. Neviegli atrodama, ne tik mistiska vieta, kā pats akmens ar bļodas diametru ap 60 cm. Sakrājies ūdens izskatījās draudīgi melns. Kaut gan esot ticējums, ka tas ārstē, instinktīvi nebija vēlēšanās tajā iemērkt rokas.

Vai esi kādreiz sajutis Ziemassvētku noskaņu vasaras dienā? Šajā gleznainajā Bavārijas pilsētiņā pabijām pāris gadus atpakaļ, un tas bija vasaras nogalē, šķiet augusta beigās. Ziemassvētku gars jautās visur, neskatoties uz to, ka senlaicīgo namu fasādes bija bagātīgi rotātas ar ziedošiem puķu podiem visdažādākajās dzīvespriecīgajās krāsās. Kas tad radīja šo ziemas saulgriežu sajūtu?

Dodoties pastaigā pa Sarkandaugavu var iziet cauri vismaz trim gadsimtiem un apskatīt dažādu laikmetu arhitektūru. Te barčiki darbojas 25 stundas diennaktī, kedu pāri karājas uz elektrības vadiem, te atrodas kādreizējā Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence, Latvijā lielākā alusdarītava un soda grāvis, kur kādreiz slīcināja pilsētas raganas. Vēl par rūpnīcu vēsturi, trako nama kārtības rulli, ārstēšanas metodēm 19.gs. un kā izskatījās Sarkandaugava pirms 300 gadiem.

Tikko atgriezāmies no Bauskas, kur apmeklējām Ilzes svētku aģentūras rīkotā Kāzu muzikantu festivāla . Tas notika Bauskas pilskalna estrādē, sākās vakar 1. augustā 16:00 un beidzās šodien 2.augustā kaut kur ap 2:00 vai pat vēlāk.Neskatoties uz salīdzinoši mazu apmeklējumu un dalībnieku skaitu, nedz dziesmu , nedz deju, nedz alus, nedz jautra prāta un pozitīva noskaņojuma netrūka.

Nedēļas nogalē bijām izrāvušies un aizšāvuši uz Vāciju uz māsīcas kāzu svinībām. Padzīvojām, pasvinējām, apskatījām jauko pilsētiņu un paburzījāmies vietējo vidū. Izjūtas, kas raksturo šo braucienu gribas raksturot ar dziesmas vārdiem – „tur aiz mākoņiem ir saule, tur aiz mākoņiem ir viss, tur aiz mākoņiem ir labi, lūdzu, paņem mani līdz”. Vietējo iekšējais miers un bezrūpība (nejaukt ar bezatbildību) ir apbrīnojama. Viss notiek, nekādu stresu vai īgnuma par kaut ko. Sākotnēji gribējās nofotografēt visu, jo katra nama fasāde ir īsts mākslas darbs. Tad nu mēģināšu apkopot īsumā - 10 lietas, kuras būtu vērts redzēt un izbaudīt Trier.

Apmetoties kaut uz vienu nakti Minhenē (Vācijā), vakarpusē doties uz Hofbräuhaus München krodziņu. Tur var nobaudīt raksturīgās vācu desiņas vai pat veselu cūkas stilbu, sāļo kliņģeri un, protams, malkot bavāriešu alu no 1 litrīgiem kausiem, ko veiklie bāru puiši un meitas nēsā rokās pa 8-10 uzreiz. Masīvie koka galdi, pret kuriem pēc katra skaļi izsauktā tosta un izdzertā mēriņa smagās krūku apakšas tiek sistas ar blīkšķi, pieprasot papildinājumu. Šeit jebkura gadalaika, jebkurā parastā darbdienas vakarā var izjust Oktoberfest gaisotni.