Sarkandaugava

Sarkandaugava

Caur cauri industriāls apgabals Rīgas Ziemeļu rajonā, kur dodoties pastaigā pa asfalta un vietām vēl vecā bruģa klātajām ieliņām var iziet cauri vismaz trim gadsimtiem un apskatīt dažādu laikmetu arhitektūru – sākot no 18.gs. beigu un 19.gs. sākuma koka un mūra ēkām ar ornamentāliem rotājumiem, tā saucamās Staļina mājas, hruščovkas, padomju arhitektūras sasniegumi, līdz moderniem biroju kompleksiem, kas izauguši pēdējo divu, trīs gadu laikā. Sarkandaugavā barčiki darbojas 25 stundas diennaktī, kedu pāri karājas uz elektrības vadiem, te atrodas kādreizējā Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence, Latvijā lielākā alusdarītava un soda grāvis, kur kādreiz slīcināja pilsētas raganas. Bet nu, visu pēc kārtas.

Kāpēc Sarkandaugava?

Sarkandaugava ir 2,5 km garš un 25 m plats Daugavas attekas zars, kura augšgals beidzas, tā sauktajās, pilsētas ganībās. Kādreizējais Rīgas liceja pedagogs, vēsturnieks un novadpētnieks Johans Kristofs Broce 1806.gadā izteica domu, ka Sarkandaugava savu nosaukumu ieguvusi no dzeltenajiem un iesārtajiem smilšu kalniem, kas toreiz pacēlušies upes labajā krastā.

alus, arhitektūra, dauderi, fabrika, iela, karte, muzejs, pilsēta, rajons, rīga, sarkandaugava, vēsture, vieta

 Stiklinieku darbnīca Sīmaņa ielā

Topogrāfiskajos materiālos līdz pat 19.gs vidum šī Daugavas atteka tiek saukta par Soda grāvi, jo tautas atmiņā tā saglabājusies kā soda vieta. Viduslaikos te pēc tiesas sprieduma atveda tos, kas bija apvainoti buršanā un sadarbībā ar velnu. Ar virvi apjoztus viņus meta ūdenī. Ja apsūdzētais negrima, viņa vaina bija pierādīta, jo viņam palīdzēja velns. Pēc tam vainīgais tika sadedzināts uz sārta.

Tvaika iela

Tvaika iela, manuprāt, ir Sarkandaugavas vispopulārākā iela, kaut vai tāpēc, ka uz tās atrodas visiem labi zināmā Psihoneiroloģiskā slimnīca (par tās vēsturi un ārstēšanas specifiku lasi tekstā turpmāk). Tvaika iela savu industriālo seju ir saglabājusi līdz pat šodienai, jo uz šis ielas ir relatīvi maz dzīvojamo ēku, bet atrodas daudzi rūpniecības uzņēmumi. Tvaika iela ir agrākās Tvaika Zāģētavas ielas daļa. Tvaika Zāģētavas iela minēta jau 1861. gada Rīgas ielu sarakstā. Ielas nosaukums cēlies no 1819. gadā dibinātās pirmās Rīgas tvaika kokzāģētavas. Ielas garums ir 3380 metri.

alus, arhitektūra, dauderi, fabrika, iela, karte, muzejs, pilsēta, rajons, rīga, sarkandaugava, vēsture, vieta

 Lāpstu un Ziemeļu ielas stūris

Rīgas rūpniecības šūpulis

Sarkandaugava ir Rīgas rūpniecības šūpulis. 19. gs. 30. gados sāka koncentrēties lieli rūpnieciskie uzņēmumi. Sarkandaugavā izvietotie rūpniecības uzņēmumi atainoja visas Baltijas jūras piekrastes rūpniecības specifiku, jo salīdzinoši nelielajā Sarkandaugavā atradās plaša profila rūpniecības uzņēmumi.

Par vecāko Rīgas fabriku uzskata Rāves cukura rafinēriju, kas celta 1784. gadā Sarkandaugavā (tagadējā Traumatoloģijas un ortopēdijas institūta atrašanās vietā Duntes ielā). Pēc 1832. gada, kad J. Vērmans nopirka mazu fabriku attekas malā, sākusies strauja rūpniecības attīstība šajā rajonā. Pavisam īsā laikā blakus uzcelta mašīnu fabrika, ādu fabrika, dzirnavas, kokzāģētavas, eļļas spiestuves, degvīna dedzinātavas, alus brūži, gumijas fabrika “Provodņiks”, apavu fabrika “Buffalo”.

Provodņik

Krievu - franču kopuzņēmums "Provodņiks" tika dibināts 1888. gadā un nodarbojās ar gumijas izstrādājumu ražošanu. Lai arī "Provodņiku" nevar uzskatīt par vecāko gumijas industrijas uzņēmumu Rīgā, to var dēvēt par visnozīmīgāko gumijas fabriku. Jau 1889. gadā saražoto preču klāsts bija visai plašs, sākot ar gumiju ķirurģijai, cieto gumiju un linoleju. "Provodņikā" bija pat speciāls galošu cehs, kurā ik dienas tika saražoti 50 pāru gumijas apavu.

Lai arī "Provodņiks" tika uzskatīts par spēcīgu rūpniecības uzņēmumu, 1889. gada rudenī nodega galošu cehs un rūpnīca apturēja savu darbību, to atsākot pēc gada. Laiks no 1892. - 1900. gadam bija krīzes posms uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Augšupeja uzņēmumā sākās 1900. gadā, kad uzlabojās visi ražošanas un finansiālie rādītāji. Ja 1888. Gadā ražošanas platība apņēma 13700 kv. metrus, tad 1906. gadā tie jau bija 46000 metri. Arī uzņēmuma pamatkapitāls tika palielināts no 700000 rubļu 1888. gadā līdz 7 miljoniem rubļu 1907. gadā un tika arī izveidots 6 miljonu liels rezerves kapitāls. Gada apgrozījums 1910. gadā bija 21 miljons rubļu. Strādājošo skaits sasniedza 6000 cilvēku. Fabrikas izaugsmi līdz 1. pasaules karam apliecina galošu ražošanas pieaugums no 500 pāriem dienā 1889. gadā līdz 35000 pāriem dienā 1910. gadā.

 alus, arhitektūra, dauderi, fabrika, iela, karte, muzejs, pilsēta, rajons, rīga, sarkandaugava, vēsture, vieta  alus, arhitektūra, dauderi, fabrika, iela, karte, muzejs, pilsēta, rajons, rīga, sarkandaugava, vēsture, vieta

Rūpnīcas ēka Sarkandaugavas upītes krastā un „Provodņika” darbinieku māja

Pēc 1. pasaules kara, tāpat kā visi Sarkandaugavas rūpniecības uzņēmumi, "Provodņiks" darbu neturpināja, jo visas iekārtas tika evakuētas uz Krieviju. 1946. gadā jau bijušās rūpnīcas Provodņiks" teritorijā bija dibināta Rīgas elektromašīnu rūpnīca (RER). 1948. gadā RER sāka ražot elektroiekārtas piepilsētas elektrovilcieniem, 1958. gadā – veļas mazgājamās mašīnas. No 1958. gada iznāca laikraksts "Rerietis". 1981. gadā tika izveidota r/a Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīca, kuras galvenais uzņēmums bija RER un kurā ietilpa arī Rēzeknes grīdas bezsliežu transportlīdzekļu elektroiekārtu rūpnīca, Eksperim, Pulvermetalurģijas izstrādes rūpnīca un Sadzīves mašīnu rūpnīca. Ražošanas apvienība ražoja celtņu elektrodzinējus, elektroiekārtas elektroiekrāvējiem un sadzīves izstrādājumiem, vilcienu vagonu un tramvaju apgaismošanas iekārtas, veļas mazgājamās mašīnas "Rīga", centrifūgas "Centa" un citas plaša patēriņa preces.

Aldaris

1865. gadā pēc Bavārijas vācieša Joahima Daudera ieceres tika uzcelts Waldschlößchen” jeb “Meža pils” alus brūzis, bet lielāko daļu ēku uzcēla 1890. - 1891. gadā rekonstrukcijas laikā. Rūpnīcas korpusi izvietoti kvartālos un celti no sarkaniem vai dzelteniem ķieģeļiem neogotikā ar tornīšiem, zelmeņiem, ritmisku - segmentveida logu apdari. 1900. gadā, kad tika veikta lielākā alusdarītavas rekonstrukcija, uzcēla vairākus daudzstāvu korpusus neogotikas stilā. 1937. gadā izveidojās a/s „ Aldaris” (Tvaika iela 44). Toreiz uzņēmums iemantoja arī Artūra Apiņa zīmēto emblēmu, kas rotā etiķetes vēl šodien.

alus, arhitektūra, dauderi, fabrika, iela, karte, muzejs, pilsēta, rajons, rīga, sarkandaugava, vēsture, vieta  alus, arhitektūra, dauderi, fabrika, iela, karte, muzejs, pilsēta, rajons, rīga, sarkandaugava, vēsture, vieta

Alus darītava "Aldaris" Tvaika ielā

Alus darītavas īpašnieka māja un K.Ulmaņa rezidence – Dauderi

Savdabīgais, no sarkaniem ķieģeļiem celtais nams ar saviem tornīšiem un kolonām, uzreiz piesaista uzmanību. 1898. gadā šī ēka, pēc arhitekta R. Hoisermana un inženiera F. Senberliha projekta, būvēta kā bijušās alus darītavas “Waldschlößchen” īpašnieka dzīvojamā ēka ar nosaukumu "Von Dinderner". Izteikta eklektisma stila ēka, kas tika celta vācu neorenesanses ietekmē, izmantojot no Vācijas ievestus sarkanos apdares ķieģeļus, tumši pelēkās dabīgā šīfera jumta ieseguma plāksnītes, kā arī citus interjera apdares materiālus. Parku ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām ap to iekārtojis Rīgas pilsētas galvenais dārzu arhitekts G. F. F. Kūfalts.

alus, arhitektūra, dauderi, fabrika, iela, karte, muzejs, pilsēta, rajons, rīga, sarkandaugava, vēsture, vieta  alus, arhitektūra, dauderi, fabrika, iela, karte, muzejs, pilsēta, rajons, rīga, sarkandaugava, vēsture, vieta

 No 1936.-1940. gadam ēka nonāca Kredītbankas īpašumā, un no 1937. gada Latvijas Valsts prezidents K. Ulmanis namā iekārtoja savu rezidenci, dodot tai "Dauderu" nosaukumu. Līdz 1988. gadam ēkā atradās bērnudārzs un zivju fabrikas "Kaija" sortimenta cehs.

1990. gada 27. jūnijā tika atklāts Latvijas Kultūras muzejs „Dauderi”. Muzeja kolekciju veido: numismātika, faleristika, armijas formas tērpi un to piederumi, tiesnešu un pilsētas galvu amatu ķēdes, saktas un tautas tērpi, mākslas darbi, grāmatas, žurnāli, dekorāciju skices operas uzvedumiem "Judīte" un "Salome", K. Ulmaņa un ģenerāļa J. Baloža portreti.

 alus, arhitektūra, dauderi, fabrika, iela, karte, muzejs, pilsēta, rajons, rīga, sarkandaugava, vēsture, vieta  alus, arhitektūra, dauderi, fabrika, iela, karte, muzejs, pilsēta, rajons, rīga, sarkandaugava, vēsture, vieta

Šodien muzeja teritorija ir mājīga, sakopta un atvērta pastaigām, kā arī lieliska vieta, kur pasēdēt uz soliņa, paauklēt sīko, palasīt grāmatu, salasīt zālē piebirušos kastaņus, fotografēties, gleznot ...

Meklēšanai Google Maps - 57°00'14,18'' Z 24°07'26,37'' A

"Dievam tīkama iestāde" Tvaika ielā 4

Garīgās veselības aģentūras pirmsākumi meklējami 1710.gadā, kad grāfs Aleksandrs Menšikovs, 8 km no Rīgas, stratēģiskos nolūkos, lika uzbērt pauguru, kuru nosauca viņa vārdā par Aleksandra Augstumiem. Tad arī šeit, 1820.gada 10. maijā, Vidzemes Sabiedriskā aizgādības kolēģija uzsāka "Dievam tīkamu iestāžu", kuru skaitā bija arī pirmā psihiatriskā dziednīca Baltijā, celtniecību.

Ēku projektu izstrādāja Vidzemes guberņas arhitekts H.F.Breitkreics, viņš tās izvietoja krievu "H" burta veidā."Dievam tīkamo iestāžu" kompleksu, tostarp, garīgi neveselo slimnīcu atklāja 1824.gada 21.septembrī. To nosauca par Aleksandra Augstumiem. Par iestādes direktoru tika iecelts Oto Hūns (1764-1832), kurš bija pazīstams 18.gs. medicīnas darbinieks. Līdz ar Aleksandra Augstumu atvēršanu savu eksistenci beidza Rīgas cietokšņa citadeles slimnīca, jo no turienes uz Aleksandra Augstumiem tika pārcelti visi garīgi un venēriski slimie, kā arī vājprātīgo nama pacienti.

 alus, arhitektūra, dauderi, fabrika, iela, karte, muzejs, pilsēta, rajons, rīga, sarkandaugava, vēsture, vieta

Ieskatu "Aleksandra Augstumu Dievam tīkamu iestāžu" sadzīvē sniedz šīs ārstnieciskās iestādes statūti, kuri bija vācu un krievu valodā:

* Iestādē nav pieļaujama bezdarbība, tāpēc galvenā uzrauga pienākumos ietilpst nodarbināt visus vājiniekus viņu spēju robežās.
* Vienā istabā dzīvojošajiem pēc kārtas tā jātīra, jāvēdina, kā arī jāsaklāj gultas un lāvas, jātīra atejas;
* Apmeklētājiem, kuri ierodas tikai ziņkārības dzīti, ieeja iestādē tika aizliegta;
* Sargiem jāseko, lai slimie katru dienu ķemmētu matus, mazgātu rokas un seju, ģērbtu tīras drēbes;
* Miesas sodi aizliegti vispār, vienā kambarī drīkst ieslēgt tikai vienu slimnieku, iepriekš no tā aizvācot visas nepiestiprinātās lietas. Pulksten 10 vakarā ienes matracīti vai salmu maisu, spilvenu un segu, ko noklāj uz grīdas, bet pulksten 5 no rīta aizvāc;
* No ārsta priekštatiem ir atkarīga bieža vai reta gultasveļas maiņa, diēta, vannu lietošana, uzturēšanas svaigā gaisā, darbu un nodarbības veids, izpriecu veidi, korsetes lietošana, ieslēgšana kambarī, neizārstējamo un ar krītamo kaiti sirgstošo slimnieku nodalīšana;
* Feldšeriem precīzi jāizpilda ārsta rīkojumi. Ārsta prombūtnes laikā feldšeris izdara atzīmes par izmaiņām slimnieka veselības stāvoklī u.c.

Interesantas ir arī O.Hūna domas par psihiskajām slimībām un to ārstēšanu. O.Hūns uzskatīja, ka ārprāta iemesli parasti ir lepnība, māņticība, dievbijība un tieksme iemīlēties. Kā ārstnieciskas un terapijas metodes pielietoja vemšanu, ūdens procedūras, mehāniku, ierobežošanu, stingrību, iebiedēšanu un "pedagoģiskos paņēmienus". Lielos daudzumos lietoja muskusu, cūknātres, ožamo spirtu, driģenes, vīnakmeni, lai izraisītu vemšanu. Pilnasinības gadījumos nolaida asinis, bet hipohondriķiem deva spēcīgas šķīdinošas zāles. Melanholiķus ārstēja ar staipekņiem, bezmiega gadījumos deva opiju un kamparu. Trakuma lēkmju laikā lika uz galvas ledu, sniegu, aukstā ūdenī samērcētu lupatiņu. Krītamo kaiti ārstēja ar dzelzs rūsu, kas bija sajaukta ar cukuru. Interesanta ir alkoholisma ārstēšanas metode, proti, alkoholiķim jādod ēst ziepju gabaliņš parasta rieksta lielumā, kā arī citas lietas, pret kurām dzērājam ir nepatika. Šajā gadījumā deva zirnekļus un blaktis karstā vīnā. Te parādās empīriski nosacīti - reflektorā terapijas pielietošana. 10 Jāsaka, ka par metodes pozitīvo iedarbību vēsture klusē. :)

Aleksandra Augstumu dziednīca pildīja, galvenokārt, nespējnieku patversmes funkcijas un bija stacionārs neārstējamiem garīgi slimiem cilvēkiem. Slimnieku kustība Aleksandra Augstumu dziednīcā bija visai zema. No atvēršanas dienas līdz 1903.gadam ( 78 gadu laikā ) slimnīcā ārstējās tikai 4796 pacienti (2730 vīrieši un 2066 sievietes), jeb 61 pacients gadā.

Latvijas brīvvalsts laikā Aleksandra Augstumu slimnīca bija pārpildīta ar pacientiem. Šī pārslodze bija saistīta ar to, ka bāreņus un bezpajumtniekus ārstēja bez maksas.

Smagus zaudējumus slimnīca cieta vācu okupācijas laikā, kad vairāk nekā 300 slimnīcas garīgi slimos pacientus vācieši 1942.gadā nošāva.

 alus, arhitektūra, dauderi, fabrika, iela, karte, muzejs, pilsēta, rajons, rīga, sarkandaugava, vēsture, vieta

Pēc 2. Pasaules kara Aleksandra Augstumu slimnīca bija vienīgā funkcionējošā psihiatriskā slimnīca Rīgā. Iestādei tika dots jauns nosaukums - Rīgas Psihoneiroloģiskās slimnīca.

Sarkandaugava pirms 200 un 300 gadiem

alus, arhitektūra, dauderi, fabrika, iela, karte, muzejs, pilsēta, rajons, rīga, sarkandaugava, vēsture, vieta

Fogta muižiņa, J.K.Broce. 1803. (tagad teritorija starp Tvaika un Aptiekas ielu)

Meklēšanai Google Maps - 56°59'51,54'' Z 24°07'05,50'' A

alus, arhitektūra, dauderi, fabrika, iela, karte, muzejs, pilsēta, rajons, rīga, sarkandaugava, vēsture, vieta

Rāves muižiņa - attēla vidusdaļā, augstā ēka labajā pusē - cukurfabrika, ēka kreisajā pusē – Broina muižiņa, J.K.Broces zīm. 1786. (tagad teritorija Tvaika un Tilta ielas ielokā)
Meklēšanai Google Maps - 56°59'41,03'' Z 24°07'22,47'' A

Izmantotie materiāli:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Sarkandaugava
http://www3.acadlib.lv/broce/
http://www.aldaris.lv/lv/14/
http://www.citariga.lv
http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Stories/Priekspilsetas/Sarkandaugava.htm
http://www.ambermarks.com/Kartes/Rajoni/Riga/Sarkandaugava.htm
http://www.agenda21riga.lv/webclosed/?id=300258

Sarkandaugava šodien bilžu galerijā:

» Novērtē rakstu ar plezniņām

(17)

» Komentāri

Jauks ceļojums vēsturē (kiss)
Mums Iļguciemā arī ir sava \"pērle\" - Kalnciema iela (smile)
Jūlija 2009-09-23 22:07
soihoneiroloģiskās slimnīcas teritorijā ir divi interesanti pieminekļi, bet kas ir to autori???
jautājums 2010-07-02 00:42
Diemžēl vai par laimi, šos pieminekļus neesmu redzējusi, bet atradu sekojošu informāciju:
Viens piemineklis - akmens skulptūra „Divi” („Sašķeltās dvēseles”) atklāts 1987.gadā, autori Inta un Uldis Bergi. Skulptūra veltīta garīgi slimu cilvēku sašķeltajai personībai, piemineklis garīgu slimību izkropļotajam ķermenim, kura čaulā kādreiz slēpies dižs gars.
Otrs piemineklis – Hipokrāta bronzas piemineklis, atklāts 1989.gadā, tā autors ir tēlnieks Igors Vasiļjevs. Piemineklis kā atgādinājums par ārstu atbildību sabiedrības un pacientu priekšā svarīgu lēmumu pieņemšanā. Avots - www.citariga.lv
iinuu 2010-07-02 09:45
Paldies par ieskatu Sarkandaugavas vēsturē!
sarkandaugaviete 2011-07-08 14:30
* obligāts
* nav publisks
Latvijas Reitingi
vimeo youtube     facebook sekoman twitter
kur paēst? kafejnīcas vecrīgā Darba sludinājumi twitter.com