muzejs

2013. gada 18. maijā ar dažādiem pasākumiem Latvijas muzejos un izstāžu zālēs turpināsies Muzeju nakts trīsgadu cikls, iezīmējot nacionālās bagātības un Raiņa trejkrāsu sauli, kas lec drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana. Pagājušais gada Muzeju nakts 2012 bija veltīta ūdeņiem, jūras tematikai. Šogad pilsētās un muzejos ienāks mežs. Dominēs zaļā - atjaunotnes un harmonijas krāsa. Muzeju naktī visi muzeji atvērti vēl labu laiciņu pēc pusnakts. Ieeja muzejos akcijas laikā – bez maksas. Muzeju nakts 2013 programma Rīgā >>>

Šo dienu nolēmām veltīt pastaigai gar jūru, kas atradās viena kvartāla attālumā no viesnīcas, kurā bijām apmetušies; šādiem tādiem pirkumiem un porcelāna muzeja apmeklējumam. Došanās uz pilsētas kartē noskatīto muzeju izvērtās par lielisku pastaigu rudenīgā parkā.

Ja agrāk brauciens uz citas valsts galvaspilsētu bija vesels notikumus, tad tagad tas līdzvērtīgs braucienam uz nosacīti netālu esošu pilsētu. Tā nu piektdienas vakarā pēc darba sēdāmies auto un ap pusnakti bijām jau Tallinā. Aptuveni 310 km un 4,5h ceļā. Nākamajā dienā uz Lennusadam Igaunijas Jūras muzeju, Olde Hansa un Viduslaiku spīdzināšanas instrumentu muzeju.

Šoreiz brauciena pa Igauniju galamērķis bija pilsēta rietumu piekrastē – Hāpsala jeb Hāpsalu (Haapsalu). Izvēlējāmies tās izslavētās dziednieciskās atmosfēras, skaistās senās koka ēku arhitektūras un jūras tuvuma dēļ.

Īss ieskats dažos „Muzeju nakts 2012” pasākumos. Šogad apmeklējām piecas Rīgas vietas, pa ceļam iegriežoties arī lieliskā Klusā centra (kurš šajā naktī bija pārtapis par skaļo centru) Gruzijas vīnu vīnotavā Winiveria (iesaku!).

Muzeju nakts šogad tiks veltīta zilajai krāsai un jūrai. Tādējādi uzsākot trīs gadu ciklu, kurā atspoguļosies trīs Latvijas dārgumi - zilā jūra, zaļais mežs (2013) un sarkanais dzintars (2014). Trīskrāsu harmonija sasaucas ar Raiņa dzejā izteikto trīskrāsu saules kodu: „Dies saulīte atkal trīskrāsaina: Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.”

Apmeklējām arī Pērnavas Jaunās mākslas muzeju, kas mani piesaistīja ar iepriekš tīmeklī aprakstītu ikvasaras notikumu - starptautisku aktu izstādi. Šogad bija 18.tāda veida izstāde ar nosaukumu „Vīrietis, sieviete un elektrība”. Izstādē apskatāmi darbi, kas izpildīti dažādās tehnikās – gleznas eļļā un akrilā, fotogrāfijas, skulptūras, audio un vizuālās performances.

Nez’ kā Francijā, Muzeju nakts rašanās šūpulī, bet Latvijā šis pasākums vienmēr iekrīt ievu un kastaņu ziedēšanas laikā. Pavasara elpa virmo gaisā un ļaužu pūļi pārvietojas pa Rīgas ielām, it īpaši pa Vecrīgu, meklējot jaunus iespaidus, jaunas pazīšanās, jaunu informāciju.

Pavisam drīz jau šo sestdien – 14.maijā Rīgas un visas Latvijas muzeji tiks atvērti īpašai nakts ekspozīcijai. Muzeju nakts pie mums jau notiek septīto reizi un esmu gaužām priecīga par šo tradīciju. Šī gada pamattēma jeb devīze – Kaimiņi. Cik noprotu, tēma tiks attīstīta gan šaurākā nozīmē par kaimiņiem, kas mīt tepat aiz sienas, gan kaimiņi globālā mērogā – kaimiņvalstis. Lai izlemtu, uz kuru pusi doties kaimiņu būšanu lūkoties, zemāk pasākumu programmas.

Vai esi kādreiz sajutis Ziemassvētku noskaņu vasaras dienā? Šajā gleznainajā Bavārijas pilsētiņā pabijām pāris gadus atpakaļ, un tas bija vasaras nogalē, šķiet augusta beigās. Ziemassvētku gars jautās visur, neskatoties uz to, ka senlaicīgo namu fasādes bija bagātīgi rotātas ar ziedošiem puķu podiem visdažādākajās dzīvespriecīgajās krāsās. Kas tad radīja šo ziemas saulgriežu sajūtu?

Dodoties pastaigā pa Sarkandaugavu var iziet cauri vismaz trim gadsimtiem un apskatīt dažādu laikmetu arhitektūru. Te barčiki darbojas 25 stundas diennaktī, kedu pāri karājas uz elektrības vadiem, te atrodas kādreizējā Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence, Latvijā lielākā alusdarītava un soda grāvis, kur kādreiz slīcināja pilsētas raganas. Vēl par rūpnīcu vēsturi, trako nama kārtības rulli, ārstēšanas metodēm 19.gs. un kā izskatījās Sarkandaugava pirms 300 gadiem.

Kaut gan svētku pasākumi noritēja vairākās vietās Rīgas centrā, mēs padzīvojāmies pa 11.Novembra krastmalu. Tur, protams, galvenā uzmanība koncentrējās ap vecajiem braucamrīkiem. Katrs (mani ieskaitot) uzskatīja par goda lietu nofotografēties pie kāda no retro automobiļiem. Visi labā tehniskā stāvoklī, uzspodrināti un gatavi doties ceļā.

Nedēļas nogalē bijām izrāvušies un aizšāvuši uz Vāciju uz māsīcas kāzu svinībām. Padzīvojām, pasvinējām, apskatījām jauko pilsētiņu un paburzījāmies vietējo vidū. Izjūtas, kas raksturo šo braucienu gribas raksturot ar dziesmas vārdiem – „tur aiz mākoņiem ir saule, tur aiz mākoņiem ir viss, tur aiz mākoņiem ir labi, lūdzu, paņem mani līdz”. Vietējo iekšējais miers un bezrūpība (nejaukt ar bezatbildību) ir apbrīnojama. Viss notiek, nekādu stresu vai īgnuma par kaut ko. Sākotnēji gribējās nofotografēt visu, jo katra nama fasāde ir īsts mākslas darbs. Tad nu mēģināšu apkopot īsumā - 10 lietas, kuras būtu vērts redzēt un izbaudīt Trier.

Šogad tāda pamatīgi vēsa un bez īpašiem pārsteigumiem vai atklājumiem. Pieteiktā pamattēma – Latvija un ceļojums, manuprāt, ļoti vāji tika atrisināta. Muzeji galvenokārt izlīdzējās ar pastāvīgajām ekspozīcijām, nemaz neko papildus nepiedomājot, lai ieinteresētu vai uzrunātu apmeklētājus, vārdu sakot, neiespringa.

Atgādinājums visiem muzeju un nakts faniem – šogad Muzeju nakts pasākums notiks 16.maijā. Šogad galvenā uzmanība tiks pievērsta Latvijas kultūrai un lokālajai tematikai. Tās tematiskais ietvars - ceļojums un muzeju kopīgi izvēlētā devīze "kur ta tu nu biji..." Šeit varat iepazīties ar Muzeju nakts 2009 programmu un bezmaksas autobusu maršrutiem!

Musee du Louvre, lai gan pēdējos gados asociējas tikai ar Dena Brauna romāna „Da Vinči kods” spraigā sižeta notikumiem un grandiozo stikla piramīdu simboliskumu un noslēpumainību, tomēr tā ir sena un vēsturisku notikumu bagāta celtne. Protams, vairums pulcējās pie slavenās L.de Vinci gleznas Mona Lisa. Pat tagad, kad redzēju oriģinālu pašas acīm dažu metru attālumā, nesaprotu, ko visi tajā atraduši.

Laiks tiešām mūs lutināja un dažās dienās varējām redzēt diezgan daudz no Parīzes, no slavenākajām vietām un arhitektūras šedevriem. Tad nu īsumā izstaigāsim vēlreiz Parīzes centra rajonus. Ja pajautā nosaukt Parīzes simbolu, tad vairākums noteikti min Eifeļa torni. 320m augstais tornis 1889.gadā tika uzcelts Pasaules izstādei un būtībā vēlāk bija paredzēts nojaukšanai. Bet nu, tā popularitāte bijusi tik liela, ka tornis stāv un funkcionē līdz šai baltajai dienai.

Kamēr vēl Parīzes pavasara garša uz lūpām, ir jāraksta. Laiks tur pat ne pavasarīgs, bet drīzāk jau atgādināja Latvijas jūnija sākumu. Neskatoties uz samērā dārgo ieejas biļeti visiem Parīzes apmeklētājiem noteikti iesaku apmeklēt slaveno kabarē Moulin Rouge. Krāšņs un neaizmirstams priekšnesums, kurš sniedz patiesu baudījumu.

Šajā dienā atceļā no Portugāles apmeklējām uzreiz vairākas Spānijas pilsētas. Ceļš veda caur Kastīliju, kur izkaltušie lauki mijās ar zemu koku puduriem un tālumā pelēcīgs gulēja kalns. Atklāta un pateicīga vieta saules bateriju dārziem, kas ik pa brīdim bija pamanāmi tālienē.

Kalnā palika ... nē, nē, tie nav tikai kineskopi, bet... „Nejauši Pedvālē nokritis objekts MUNAMUNA” Es iedomājos par Latviju, bet varbūt par taureņiem – jauniem, svaigiem un brīviem kā Ziedoņa dzejā. Nu, varbūt mazliet sastingušiem...