Šodien, 5.maija pēcpusdienā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās vairāki simti riteņbraucēju ar vecākiem un jaunākiem braucamrīkiem un ģērbušies retro stilā - tvīda tērpā. Šogad pasākums Rīgā notika jau trešo reizi. 2010.gada maijā pasākumā piedalījās ap 150 dalībnieku, pagājušajā gadā - 400 braucēju, bet šogad izskatās, ka to bija pat uz pusi vairāk.

Šo trešdien 8.februārī LNO noskatījos pasaulē plaši pazīstamo Džakomo Pučīni operu „Madama Butterfly”. Turpmāk, kāpēc šis skaņdarbs un izrāde ir dvēseles stīgas aizskaroša, bet kāpēc šoreiz neaizskāra.

Rīgā no 2.decembra līdz 15.janvārim izstaigājams Ziemassvētku egļu ceļš. Šogad apskatāmas 42 egles, sākot no pirmās, galvenās egles Doma laukumā „Romantiskās egles”, beidzot ar „Pūķa-sargātāja egli” pie Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas. Ziemassvētku egļu ceļa 2011 karti var apskatīt šeit!

Šoreiz pa nopietno. Esmu atlasījusi desmit fotogrāfijas ar dažādām Rīgas vietām – ēkām un pieminekļiem. Katrai no tām ir sava vēsture un nozīme pilsētas ainavā. Uzmanību – konkurss! Apskatiet bildes un uzrakstiem komentāros – kas tas ir vai bija un kur tas atrodas? Precīzākajam un zinošākajam atbildētājam dāvanā mīļlietiņa no iinuu.lv.

Rīga tikko nosvinēja savu 810.dzimšanas dienu ar koncertiem, tirdziņiem, bruņinieku turnīru, retro mašīnu parādi, salsas maratonu, regati, pilotu paraugdemonstrējumiem un daudz citiem saitošiem un skatītājus vilinošiem pasākumiem. Šķiet, svētku kulminācija šogad nebija vis ierastā uguņošana, kas arī gana iespaidīga, bet gan Rīgas atslēgas liešana no iepriekš lādē saziedotām atslēgām.

Sākotnēji gribējām tikt uz tā leģendārā 1907.gadā būvētā un no ABBAs pārpirktā „Darling”, taču nemazāk feins bija gaiša koka kuģītis „Maria” (kopumā kursē četri). Biļete jeb iekāpšanas karte vienai personai maksāja Ls6. Kuģīši pa kanālu kursē katru dienu no 9:00 līdz 23:00 no maija sākuma līdz oktobra beigām, piestāj iekāpšanas vietā ar 20 minūšu intervālu.

Mani allaž ir interesējusi, ja ne gluži ceļošana laikā, tad vismaz iztēlošanās, kā konkrētā vieta izskatījusies pirms gadsimta vai diviem un kā tā varētu izskatīties nākotnē. Kādu dienu vienkārši ņēmu rokās fotoaparātu un apstaigāju centru, lai iemūžinātu dažas Rīgas ielas, ēkas un laukumus un vēlāk salīdzinātu ar Letonikas datu bāzē uzietām pagātnes fotogrāfijām. Jāsaka, atklāju daudz interesantu detaļu.

Nu jau ceturto reizi laukumā pie t/c „Spice” tiek organizēts „Zemeņu festivāls”. Zināmu vilšanos sagādāja tas, ka tur bija gandrīz viss, izņemot zemenes – žāvējumi, sieri, maizes, kūciņas, ķirši, avenes u.c. labumi. Tikai trīs tirgotāji no visiem dalībniekiem piedāvāja zemenes. Rezultātā ar nozīmīti un bukletu, cik veselīgi uzturā lietot tādas ogas kā zemenes, bet bez zemenēm devāmies prom.

Nez’ kā Francijā, Muzeju nakts rašanās šūpulī, bet Latvijā šis pasākums vienmēr iekrīt ievu un kastaņu ziedēšanas laikā. Pavasara elpa virmo gaisā un ļaužu pūļi pārvietojas pa Rīgas ielām, it īpaši pa Vecrīgu, meklējot jaunus iespaidus, jaunas pazīšanās, jaunu informāciju.

Pavisam drīz jau šo sestdien – 14.maijā Rīgas un visas Latvijas muzeji tiks atvērti īpašai nakts ekspozīcijai. Muzeju nakts pie mums jau notiek septīto reizi un esmu gaužām priecīga par šo tradīciju. Šī gada pamattēma jeb devīze – Kaimiņi. Cik noprotu, tēma tiks attīstīta gan šaurākā nozīmē par kaimiņiem, kas mīt tepat aiz sienas, gan kaimiņi globālā mērogā – kaimiņvalstis. Lai izlemtu, uz kuru pusi doties kaimiņu būšanu lūkoties, zemāk pasākumu programmas.

Tradicionāla pastaiga ar fotoaparātu rokā pa Vecrīgas un Rīgas centra ielām 31.decembra vakarā. Šogad gadu mijas fīlingu noķēru no baltā karstvīna un karamelizētā ābola Doma laukumā. Jāsaka, šogad Rīga dažādu krāsu gaismu pielieta, ar 25 egļu ceļu un milzīgu panorāmas ratu Līvu laukumā.

Dikti gaidīts šis festivāls, jo novembra aukstie, mitrie un tumšie vakari prasīt prasīja kādu krāsainu gaismas staru. Vakar vakars bija samērā silts un patīkams pastaigai, kaut gan miglas un sīka sijājoša lietutiņa pārņemts. Rīgas centrs bija pārpildīts ļaužu pūļiem, kas šķita haotiski klīda pa centra ielām.

Miķeļos saka, ka ziemas vārti tagad vaļā, tas nozīmē, ka no šīs dienas jau jāgaida, kad sāksies auksts laiks. Parasti Miķeļdiena tiek svinēta 29.septembrī, bet šogad 25.septembrī Miķeļdienas gadatirgus Vecrīgā – Doma un Rātslaukumā - noritēja siltas saulītes apspīdēts un nemaz nekas neliecināja par bargās ziemas tuvošanos. Kaut gan viedi ļaudis teic, ka tik ražens rudens kā šogad noteikti nesīs tik pat raženu un bargu ziemu.

Šonakt dari pats, piedalies, jo Rīgā Baltā nakts – mūsdienu kultūras forums 2010. Dominējošā pēcgarša pēc vairāku vizuālo instalāciju un skaņas, kustību performanču vērošanas – rakāšanās vecajos krāmos un savā bezapziņā. Iespējām pabūt tikai trīs objektos – Survival Kit 2 Miera ielā, VEF teritorijā un Andrejsalā. Skaidrs viens, ka mākslas objektus rada tumšais un gaišais dēmons, kas dzīvo māksliniekā. Kas nu kuram ir iekšā, tas nu ir arī ārā. Abējiem ir ārkārtīgi spēcīga enerģija, tad nu abējādos arī varēja sajust šajā naktī.

Lai gan vakar pilnā mērā visus svētku pasākumus liedza baudīt diezgan nemīlīgais sīkais lietutiņš, tomēr uz dažiem no tiem pabijām, un bija interesanti - aerobātikas paraugdemonstrējumi, leļļu gājiens, retro automobiļu parāde, amatnieku tirdziņš,izrāde Mazajā Ģildē, atvērto durvju diena Krievu drāmas teātrī un, protams, salūts.

Pēc slavenās toreizējā premjera Ivara Godmaņa Jaungada uzrunas, kurā viņš aicināja latvju tautu saspiesties kopā kā pingvīniem, lai pārvarētu grūtības, šī alegorija ārkārtīgi iedzīvojās masās. Vērsāmies ar e-vēstuli pie Rīgas zoodārza ar lūgumu skaidrot pingvīnu būšanu Latvijā un saņēmām atbildi ...

Vakar atklājām jauku kinoteātri, kur tiešām var baudīt kino un kuru gribu ieteikt to arī tev. Esmu vampīrfilmu fane, tāpēc neizpalika bez jaunās filmas „The Twilight Saga: Eclipse” (2010) noskatīšanās. Šoreiz nejaušas reklāmas uzrunāti un ieintriģēti devāmies uz kinoteātri „KinoLora”, kas atrodas t/c „Šokolāde” Siguldā. Pa Vidzemes šoseju no Rīgas tikai pusstundas brauciens. Patika viss – sākot ar laipno personālu, beidzot ar bezgala ērtajiem ādas dīvāniņiem katram skatītājam. Pietiekami vietas, lai uz priekšu izstieptu kājas un novietotu rokassomiņu vai lietussargu. Nekādas bakstīšanās ar elkoņiem ar blakus sēdētāju, nedz staipīšanās pāri priekšējās rindas sēdētāju pakaušiem. Ērtība, ko tiešām novērtējām. Varēja aizmirsties, ka kino skaties kinoteātrī nevis mājas dīvānā.

Abi esam populārzinātnisko, vēstures un ceļojumu televīzijas kanālu fani. Ja darbdienas vakarā tiešām vairs neko negribas darīt, tad tādi kanāli kā National Geographic, Viasat History, Animal Planet, Discovery Travel & Living un arī Моя планета ir topā. Pēdējais uzmanību piesaistīja ar raidījumu ciklu „Охота к перемене мест. Прибалтика.”, kur komanda piecu cilvēku sastāvā treilerīti apceļo trīs Baltijas valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas – R jeb jūras piekrastes daļu un stāsta par ievērības cienīgām vietām. Kaut gan visas minētās vietas ir daudzmaz pazīstamas, interesanti, kā ceļotājs, piemēram, no Krievijas tās redz no malas. Uzzināmi arī daži saistoši fakti, piemēram, par vilku meža nakts terapiju Lietuvā, par vajadzīgu un ne tik vajadzīgu lietu krājējiem Sabilē Latvijā, par mežabrāļu bunkuriem Igaunijā u.tml.

Nē, nē, virsrakstā nav nekādas kļūdas. Izrādās tāda pierobiežas josla (ja ticēt vairākiem spilgtiem uzrakstiem jūras krastā) ir tepat Rīgā, Daugavgrīvas jūrmalā. Pastaiga līdz Ziemeļu molam vakar nesa vēl vienu pārsteigumu. Izrādās pludmali sestdienas vakarpusē apmeklēja nez no kurienes iemaldījies bebrs.

Vakar, t.i., pagājušogad paklaiņojām pa Rīgas centru burtiski dažas stundas līdz gadu mijai, lai papriecātos par medijos izslavēto 480 tūkstoši latu vērto dekoratīvo apgaismojumu. Skaisti!