Šodien nolēmu beidzot iziet cauri Itālijas fotogrāfijām, kuras tapušas pagājušā gada rudenī ceļojuma laikā pa Itālijas pilsētām. Šoreiz par galvalspilsētu Romu, Vatikānu, kāda tā atklājās ceļotāja acīm. Ceļojot grupā ir tāds mīnuss, ka tu redzi to, ko tev rāda, nevis to, ko tu varētu ieraudzīt, vienkārši pastaigājoties pa pilsētas ielām.
Braucot otrreiz uz Venēciju, mazliet māca māņticīgas bažas par to, ja atgriežas vietā, kur kādreiz ļoti patika, var iespaidu sabojāt. Bet tā nebija.
Šo dienu nolēmām veltīt pastaigai gar jūru, kas atradās viena kvartāla attālumā no viesnīcas, kurā bijām apmetušies; šādiem tādiem pirkumiem un porcelāna muzeja apmeklējumam. Došanās uz pilsētas kartē noskatīto muzeju izvērtās par lielisku pastaigu rudenīgā parkā.
Ja agrāk brauciens uz citas valsts galvaspilsētu bija vesels notikumus, tad tagad tas līdzvērtīgs braucienam uz nosacīti netālu esošu pilsētu. Tā nu piektdienas vakarā pēc darba sēdāmies auto un ap pusnakti bijām jau Tallinā. Aptuveni 310 km un 4,5h ceļā. Nākamajā dienā uz Lennusadam Igaunijas Jūras muzeju, Olde Hansa un Viduslaiku spīdzināšanas instrumentu muzeju.
Šoreiz brauciena pa Igauniju galamērķis bija pilsēta rietumu piekrastē – Hāpsala jeb Hāpsalu (Haapsalu). Izvēlējāmies tās izslavētās dziednieciskās atmosfēras, skaistās senās koka ēku arhitektūras un jūras tuvuma dēļ.
Atceļā uz Latviju nolēmām izlaist loku pa Igaunijas D pierobežu, respektīvi, pa šoseju no Häädemeeste līdz Valgai, piestājot pa ceļam esošajās apdzīvotajās vietās un brūnajām zīmēm norādītajos apskates objektos. Pie apdzīvotas vietas Helme apskatījām Teitoņu ordeņa pilsdrupas. Atklājums bija Barklaja de Tolli mauzolejs.
Apmeklējām arī Pērnavas Jaunās mākslas muzeju, kas mani piesaistīja ar iepriekš tīmeklī aprakstītu ikvasaras notikumu - starptautisku aktu izstādi. Šogad bija 18.tāda veida izstāde ar nosaukumu „Vīrietis, sieviete un elektrība”. Izstādē apskatāmi darbi, kas izpildīti dažādās tehnikās – gleznas eļļā un akrilā, fotogrāfijas, skulptūras, audio un vizuālās performances.
Doma bija apmesties Igaunijas R piekrastē mājiņā ar skatu uz jūru, lai rītos atverot acis pirmais, ko ieraudzītu, būtu mierīgais jūras pelēkzilums. Uzgāju tīmeklī vietiņu ar nosaukumu „Kosmonautika”. Padomju laikos tā bija pazīstama kā leģendārais atpūtas centrs “Vzmorje”, kur atpūtās nopelniem bagātie zinātnieki un kosmonauti, arī pirmā sieviete-kosmonaute Valentīna Tereškova.
Godīgi sakot, galvenais iemesls, kāpēc vispār devāmies uz Tartu, bija zinātnes centra AHHAA apmeklēšana. Te ir ko darīt, pētīt, vērot gan pieaugušajiem, gan bērniem. Pirmie visus rīkus pat izmēģina vēl ar lielāku aizgrābtību un neviltotu prieku par atklājumu.
Šeit apskatāmas krūzītes, kuras esam atveduši no dažnedažādām valstīm. Kolekcija ar katru braucienu aug augumā un kļūst arvien daudzveidīgāka. Te ir gan keramikas, gan stikla, gan porcelāna, gan koka krūzītes. Dažādu lielumu, tilpumu un formu.