Turpinot pārskatīt krājumus un saldās atmiņas, vēl četri dzērieni no trim tālajām zemēm. Noprovētie un tie, kas gaida savu kārtu.
Ja plāno doties kādā tālu zemju braucienā un prāto, ko tādu vajadzētu paņem atceļā, tā sakot, sirdij un dvēselei, lai pārvestu tās zemes garšu noprovēt arī mājiniekiem, tad labprāt padalīšos ar mūsu pieredzi no dažādu valstu ceļojumiem. Nu tā, ķeramies klāt pie mājas barčika revīzijas!
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Šovakar Silvija mani atkal iepriecināja ar skaistajiem ziemeļnieciskajiem skatiem no sava Norvēģijas brauciena. Šeit atsūtītās bildes, lai varat pabaudīt skarbās Skandināvijas dabas skaistumu un, kas zin’, varbūt rast iedvesmu apceļot šo zemi un visu ieraudzīt klātienē. Manuprāt, īpaši superīgi kalnu skati, kad ielejās guļ migla.
Atklājām Ulmales upurakmeni, pie kura kādreiz pulcējušies senči. Neviegli atrodama, ne tik mistiska vieta, kā pats akmens ar bļodas diametru ap 60 cm. Sakrājies ūdens izskatījās draudīgi melns. Kaut gan esot ticējums, ka tas ārstē, instinktīvi nebija vēlēšanās tajā iemērkt rokas.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Kā jūs domājat, cik maksimāli daudz sievu varēja būt vienam sultānam? Izrādās tikai 18. Vārds „harēms” cēlies no arābu valodas un nozīmē „aizliegts”. Nekur neatradīsiet aprakstus par šo vietu, kas nāktu no musulmaņu zemēm. Harēms bija sultānu sievu, konkubīņu un bērnu mājvieta, kuru apkalpoja un apsargāja melnie vergi – einuhi.
Šovasar labas sakritības dēļ uz Līgo svētkiem iekrita veselas piecas brīvas dienas, tāpēc radās izdevība aizceļot uz Turciju, šoreiz ar „Impro” ceļojumu aģentūru. Pēc pēdējā brauciena ar autobusu pa Eiropu, sapratām, ka autobusa ceļojumi vairs nav mums piemēroti, jāsāk pārvietoties pa gaisu. Jau 23.jūnija vakarā divvientulībā dzērām alu/ vīnu viesnīcas terasē Stambulā un noraudzījāmies uz daudzo kuģīšu uguņu apspīdēto Marmora jūru.
Abi esam populārzinātnisko, vēstures un ceļojumu televīzijas kanālu fani. Ja darbdienas vakarā tiešām vairs neko negribas darīt, tad tādi kanāli kā National Geographic, Viasat History, Animal Planet, Discovery Travel & Living un arī Моя планета ir topā. Pēdējais uzmanību piesaistīja ar raidījumu ciklu „Охота к перемене мест. Прибалтика.”, kur komanda piecu cilvēku sastāvā treilerīti apceļo trīs Baltijas valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas – R jeb jūras piekrastes daļu un stāsta par ievērības cienīgām vietām. Kaut gan visas minētās vietas ir daudzmaz pazīstamas, interesanti, kā ceļotājs, piemēram, no Krievijas tās redz no malas. Uzzināmi arī daži saistoši fakti, piemēram, par vilku meža nakts terapiju Lietuvā, par vajadzīgu un ne tik vajadzīgu lietu krājējiem Sabilē Latvijā, par mežabrāļu bunkuriem Igaunijā u.tml.
Esmu pavasara bērns un tāpēc aprīlis, maijs liekas skaistākie gada mēneši, kad mostas un uzzied zeme. Ja runājam par ziedēšanu, tad kur gan vēl tā tiek svinēts un godā celts zieds kā Holandē. Sajūsmas pilnie nostāsti par milzīgajām ziedošu tulpju plantācijām tiešām attaisnojas, kad ieraudzīju atsūtītos foto uzņēmumus.
Augusta sākumā nedēļas nogalē apmetām līkumu pa Zemgali, piestājot un apskatot dažas ievērības cienīgas vietas. Maršruts lielos vilcienos: Rīga – Jelgava – Tērvete – Bauska – Iecava – Rīga. Turpmāk sīkāk par dažiem pieturas punktiem un dažu labu interesantu faktu, ko uzzinājām.
Tas bija īsts atklājums priekš manis un patiess baudījums šovasar paplunčāties Aiviekstes HES aizsprosta pakājē un pastāvēt zem ūdens spiediena radītā spēcīgā ūdenskrituma. Turklāt Aiviekstes upe paredz ūdens priekus dažādu dziļumu piekritējiem, sākot no „ūdens līdz potītei” un beidzot ar „vairs nestāvu kājās”. Aiviekstes HES izrādās ir ne tikai gleznaina vieta, bet arī savulaik lielākā elektrostacija Latvijā.