Pa ceļam uz Aglonas baziliku atklājām un viesojāmies Maizes muzejā, kur saimniece visus sagaidīja latgaliešu tautas tērpā, ar tautas dziesmām un uzrunu. Jāsaka, ka muzeja dibinātāja un maizes ceptuves vadītāja Vija ir ļoti harizmātiska, enerģiska latgaļu sieva, kas pati par sevi ir šis muzejs. Tieši viņas stāstījums un personība (nevis ekspozīcija) ir tieši tas, kas vilina simtiem tūristu katru vasaru viesoties viņas mājās.
Kalnā palika ... nē, nē, tie nav tikai kineskopi, bet... „Nejauši Pedvālē nokritis objekts MUNAMUNA” Es iedomājos par Latviju, bet varbūt par taureņiem – jauniem, svaigiem un brīviem kā Ziedoņa dzejā. Nu, varbūt mazliet sastingušiem...
Molētu observatorija. 40 m garš tornis ar teleskopa telpu. Augšā uz tiltiņa ar neapbruņotu aci labā laikā var redzēt 30 km rādiusā. Pagrabā etnokosmoloģijas muzejs, kas izveidots tikai 1990.gadā. Muzeja krājumos ir senie kalendāri, audio un video materiāli par cilvēka un Visuma mijiedarbību. Šeit var redzēt arī zvaigznes dzimšanu.
Augšējā atvērtajā skatu laukumā katrs var pētīt, uz kuru pusi skatoties var redzēt, piemēram, Latvijas mežus, vai arī, cik tālu no Munameģa atrodas Berlīne u.tml. Riia jeb Rīga ir 200 km attālumā no Munameģa.
Devāmies ceļā sestdien diezgan agri no rīta. Diena bija saulaina, debesis skaidras. Pirmais pieturas punkts – Engure. Tur apskatījām vecu koka baznīcu, molu un akmeņaino piekrasti.
Ja trūkst laika un enerģijas plānot tālos atpūtas brauciens un ja gribas izrauties no ierastās vides, pilsētas burzmas un nedomāt pilnīgi ne par ko, vislabākais samest ceļojumu somā nepieciešamo apģērba, kosmētikas un pārtikas minimumu un doties ceļā tepat pa Baltijas jūras piekrasti.
Akmens krāvumi, neskaitāmi krusti un pieminekļi, koka un akmens skulptūras, iezīmēti vai iekalti simboli – horoskopu zīmes, dieva acs, saules aplis, austras koks u.tml. To visu kopā sakopojis tēlnieks un dīvainis Viļus Orvidus.
Šo vietu mēs nodēvējām par pingvināriju. Jūras muzeja 31 akvārijā atrodas pašas interesantākās no 50 saldūdens un Baltijas jūras zivju sugām, kā arī eksotiskie jūras iemītnieki.
Vācijā rupjās maizes vietā tiek pasniegtas pufīgas bulciņas, Francijā – kruasāni ar / bez pildījumiem, Spānijā – sacepumi, putukrējums, kūciņas, u.c. našķi. Tātad, atļaujos vairāk, jo neesmu sev kārtējo kaloriju porciju sarūpējusi savām rociņām.
