Augusta sākumā nedēļas nogalē apmetām līkumu pa Zemgali, piestājot un apskatot dažas ievērības cienīgas vietas. Maršruts lielos vilcienos: Rīga – Jelgava – Tērvete – Bauska – Iecava – Rīga. Turpmāk sīkāk par dažiem pieturas punktiem un dažu labu interesantu faktu, ko uzzinājām.

Jelgava. Jelgavas pils, slavenā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli celtā 18.gs. sākumā, kur šobrīd atrodas LLU mācību telpas. Pils pagalms slēgts un apmeklētājiem apskatāms tikai caur masīvo vārtu režģiem. Darbojas tikai ieeja hercogu kapenēs, kur apbedīti Ketleru un Bīronu dinastiju pārstāvji. Bet turp mūs todien nemaz nevilka, apgājām pilij apkārt, papriecājāmies par Pasta salas tiltiņa atspulgu ūdenī un devāmies tālāk.

Zaļenieki. Zaļās muižas ansamblis, kurā arī iekotelējusies mācību iestāde – Zaļenieku arodvidusskola. Visvairāk man patika iekoptās rožu dobes muižas ēkas priekšā. Krāšņu rožu krūmi – rozā, sārtiem un piesātināti tumši sarkaniem ziediem.

Tērvete. Visiem labi zināmās Tērvetes daba takas šoreiz neizstaigājām, mums pietika ar loku pa Sprīdīša parku blakus Annas Brigaderes mājām. Kā arī par Ls 0,80/gab. apmeklējām Tērvetes senvēstures muzeju, kas būtībā ir viena ar pusi istaba koka mājā, kur izstādīti zemgaļu rotu atdarinājumi un dažas oriģinālas izrakumos atrastas rotas. Lielāku sajūsmu izraisīja pagalmā redzamā koka laiva ar senatnīgiem airiem un vairogiem.

Ieturējāmies kafejnīcā „Lutausis”, kas atrodas blakus Tērvetes dabas parka informācijas centram, izpētījām mammas dabas bukletus (uz ļoti kvalitatīva papīra, ar kvalitatīvām bildēm, bet ne par ko) un devāmies Bauskas virzienā.

Vilcene. Vilcenes muižas ēka ar pulksteni fasādē un netālu kaut kur esošām zaķu pļavām.

Sesava. Atklājums bija Sesavas baznīca (1633), kur pie ārsienas izvietotā plāksne liecināja, ka tur 1859.gadā no mācītāja Foigta svētības krustīts pirmais Latvijas brīvvalsts prezidents Jānis Čakste. Citādi mazāku miestu vēl jāpameklē – redzējām tikai divas vecas mājeles.

Bauska. Bauskas pils – 15.gs. Livonijas ordeņa cietoksnis, kas atrodas pussalā starp Mūsas un Mēmeles satekām; kā arī Kurzemes hercogu Ketleru rezidence (1584. – 1596.g.).

Muzejā bija apskatāma interesanta seno tērpu, rotu un aksesuāru izstāde no Kurzemes hercogistes laikiem. Tur arī uzzināju, ka vīriešu tērpiem bija priekšā īpašs polsterēts maciņš ar dažādiem rotājumiem, kur glabāja savu vīrišķo „bagātību”. Tādi izteiktie uz augšu vērtie izspiedumi no mūsdienu skatupunktu likās diezgan amizanti un mazliet piedauzīgi, taču ekspozīcijas uzraudzītāja paskaidroja, ka tas viss tika darīts tāpēc, lai palielinātu dzimstību, kas tajā laikā bijusi ļoti zema.

Sievietēm atkal vajadzējis izciest cita veida mocības, kas saistījās ar pārlieku šmaugajiem vidukļiem, kurus panāca nežēlīgi savelkot korsetes. Nereti dāmas ballēs ģība un ne tikai no elpas trūkuma, bet arī no apģērbu smaguma. Daudzās apakškleitas un svārku kārtas sasniedza līdz pat 30-35kg lielu svaru. Interesanti bija arī tolaik valkājamie apavi un virsapavi (kaut kas līdzīgs mūsdienu iešļūcenēm vai kalošām). Izrādās platformenes toreiz arī bija modē. :)

Atgriežoties pie mūsdienīgām izpriecām, Bauskā uzmeklējām arī divas zināmās alus darītavas – Bauskas alus un Lodiņa alus. Nedz vienu, nedz otru Ērikam neizdevās noprovēt, ko visas kafejnīcas Bauskā (vismaz divas, kurās pabijām) tirgoja vai nu Lāčplēša vai Aldara brūvējumu.

Mežotne. Klasicisma garā 18.gs. beigās celtā Mežotnes pils ar angļu stila ainavas parku. Krievijas ķeizariene Katrīna II Mežotnes muižu nodeva mūža lietošanā savu mazbērnu audzinātājai Šarlotei fon Līvenai, kura šajā pilī apmetās tikai vienu pašu reizi, jo pastāvīgi uzturējās ķeizariskās ģimenes tuvumā.

Vīna glāžu pamatņu nospiedumi uz baltā marmora palodzēm liecina par to, ka Mežotnes pils telpas nereti tiek izmantotas svinību un dažādu pieņemšanu rīkošanai. Arī todien pils restorāns bija pilnībā rezervēts un mums pat nesanāca iedzert kafiju aristokrātiskā interjera ieskāvumā.

Vairāk par redzēto brauciena laikā bilžu galerijā: