Neviena cilvēka dzīve nav nenozīmīga, neviens nav lieks, nedz nav spējīgs atrast cilvēku, kuram būtu nozīmīgs un vajadzīgs. Pēdējais notiek tieši tad, kad esi pilnībā patiess pret sevi un nekoncentrējies uz dzīves cirsto rētu aizlaizīšanu, bet gan uz to, kas notiek tev apkārt, uz cilvēkiem, kas tev ir blakus, uz mērķi, kuru jāsasniedz, lai mazinātu ciešanas un vairotu cilvēkmīlestību.
Reti gadās filmas ar garšu. Šī ir. Turklāt noteikti var kļūt par favorītu gan vīriešu, gan sieviešu vidū, jo filmā līdzsvarots spraigais spiegu sižets un visaptverošā kaisle jutekliskās tuvības ainās starp galvenajiem varoņiem.
Sākumā krāšņa, krāsu un formu pārpilna, ar tuksnešu plašumiem un kalnu varenību elpu aizraujoša. Dzīvības un kustības pilna. Tīra un sakrāla. Tad pēkšņi skaudra, tieša, nāves seju, nabadzību un pagrimumu rādoša. Kā budistu mūku veidota grezna mandala un kā putekļi.
Vakar,28.jūlijā, Rojas pludmalē uz lielā ekrāna pašā jūras krastā, sākot no 22:00, varēja noskatīties divas melnbaltās mākslas filmas. Vakars, pareizāk sakot nakts bija fantastiska, svaigā gaisā jūras krastā, izvietojušies uz līdz paņemtajiem plediem vai saliekamajiem soliņiem un sūcot alu vai sidru, skatītāji pavadīja četras stundas. Mums tā bija lieliska atpūta un kino baudījums.
Nevar viennozīmīgi atbildēt, par ko īsti ir šī filma – vai par klasisku mīlas trīssturi, vai par sociālās vides atšķīrībām, vai par sievietes raganisko noslēpumaino dabu, kas vilina vīriešus līdz kraujai un neuzmanīgākie krīt ... Erotisms - laikam tas īstais raksturojošais vārds šīs filmas noformējumam. Iesaku noskatīties!
Trīra filmas balstās uz mīlestību, piedošanu un ļaunumu, kur pēdējais ir nomācošais un dominējošais cilvēkos. Ļaunumam nevar stāties pretim ar mīlestību un piedošanu. No ļaunuma var izbēgt to tikai fiziski iznīcinot.
Filma, kuru daudzi paspēja nodēvēt par jaunu sazvērestības teoriju, citi atkal to uzskata par jaunas ideoloģijas, jaunas iekārtas sākumu, tas, kas nāks pēc kapitālisma, jo kapitālisms savu ir izdzīvojis.
Patiesi meistarīgs emociju kāpinājums neizbēgamās bojāejas priekšā. Tāda ir skandalozā dāņu režisora Larsa fon Trīra filma „Melanholija”. Pilnīgākam iespaidam iesaku noskatīties uz lielā ekrāna.
Noskatīta vēl viena laba filma, kuru gribu ieteikt arī iinuu.lv lasītājiem. Tā ir Francijas un Beļģijas kopražojuma 2010.gada filma „Sans laisser de trace” (angliski „Traceless”, krieviski „Без улик”). Filmas pamatā atziņa: katram cilvēkam ir trīs atslēgas, kas atver durvis uz panākumiem. Tās ir talants, darbs un veiksme.
Filmu „Mr. Popper's Penguins” (2011) noskatījāmies Multikino t/c Riga Plaza uzreiz otrā dienā pēc tās pirmizrādes Rīgā, pateicoties, protams, galvenajiem varoņiem – sešiem gentoo pingvīniem. Mr.Poppers neapzināti atkārto savu vecāku scenāriju, šķiroties no sievas un diviem bērniem, kurus tagad satiek tikai reizi nedēļā. Taču šis atgadījums ar pingvīniem liek ģimenei atkal būs kopā un saprast, pārskatīt savu vērtību skalu, kurā tiek mērītas gan veiksmīga karjera, gan ģimene, gan katra egoisms un spēja atkāpties no tā.
