Šie pasaulei pazīstamie un gadsimtiem senie svētki šogad notika no 26.februāra līdz 8.martam. Aculiecinieki stāsta, ka viss norisinājās tikpat krāšņi un pompozi, vienīgi laika apstākļi nebija tie piemērotākie – drēgns un lietains. Foto no šī gada karnevāla.

Šomēnes fanojam par Sicīliju, jo tā ir viena no vietām uz pasaules kartes, kur kādreiz gribētos pabūt. Sākotnēji, izdzirdot vārdu Sicīlija, tā asociējas ar mafiju, Karleones uzvārdu, pastāvīgi darbojošos vulkānu Etnu, sauli un jūru. Taču gribas ne tikai redzēt, bet arī izgaršot Sicīliju, tāpēc tieši par Sicīlijas vīniem. Tie nesa jaunus atklājumus un pat iemīlēšanos vienā vīnā, kas nāk tieši no Etnas vulkāna pakājes.

Pizzica ir uzrunājoša, ļoti ritmiska un „lipīga” itāļu mūzika un deja. Pirmo reizi pizzicu izdzirdēju mākslas filmā Ne Te Retourne Pas (2009) ar divām lieliskām aktrisēm Monica Bellucci un Sophie Marceau galvenajās lomās, kad varone Jeanne , mēģinot atcerēties savu pagātni un meklējot sevi, ienāca itāļu mājā, kur noritēja svinības. Sākotnēji deja bija kā flirts starp nepazīstamu vīrieti un sievieti, vēlāk pārrauga sāncensības dejā starp divām sievietēm. Uzmeklējot tīmeklī un palasot dejas aprakstus, izrādās šis īsais filmas fragments ļoti labi atspoguļoja dejas būtību.

Turpinot pārskatīt krājumus un saldās atmiņas, vēl četri dzērieni no trim tālajām zemēm. Noprovētie un tie, kas gaida savu kārtu.

Itālijā uz galda blakus maizei un sālim neiztrūkstoši arī vīns. Bet, ja sanāk ciemiņi, tad skanīgais Salute! skan pāri visam. Dzīves svinēšana. Piektdienas vakarā tāda maza dzīves svinēšana bija arī tepat Rīgā Larisas organizētajos neatkarīgajos vīna kursos. Šoreiz par Pjemontu un tās vīniem.

Šomēnes sanāca tā, ka atrodoties tepat rudens vēju pārņemtajā Latvijā, baudījām Itāliju. Pirmkārt, protams, mākslas filma „Ēd. Lūdzies. Mīli.”, kur Džūlijas Robertsas atveidotā varone dodas uz Itāliju, lai iepazītu itāļu dzīves svinēšanas mākslu. Otrkārt, Silvijas atsūtītās fotogrāfijas no brauciena pa Itāliju. Treškārt, Larisas organizētais Toskānas apgabala vīnu seminārs.

Nav nekas jauns, bet man patīk. Dolce & Gabbana modes nama 2010.gada pavasara kolekcija, kuras koncepcija balstās uz stereotipizētiem priekšstatiem par itāļu nama māti. Tradicionāli melnais satīns un mežģīnes, dažādi tamborējumi, vintage rožu raksts ... Atgādina itāļu filmas ar Monikas Beluči varonēm.

Filma gardēžiem, kur atklājas ārkārtīgi veiksmīgs vizuālo un skaņas gleznu salikums. Tāpēc pievelk nevis jel kāda aizraujoša sižeta dēļ, bet gan mūzikas, ritmu un smalku jūtu attēlojuma ziņā. Stāsts ir ārpus vietas un ārpus laika. Šī māja un šie cilvēki varētu būt jebkur, kur viņiem būtu lemts satuvināties un sajust radniecīgu dvēseli.

Piektdienas vakarā, 6.novembrī, apmeklējām nu jau 10. pasaules mūzikas festivāla koncertu Lielajā Ģildē. Vakars bija dzestrs, kā radīts iztēlē uzburt dienvidu zemju, no kurām nākusi atskaņotā mūzika, ainavas. Kopējā noskaņa – jauks pasākums, kas nelika garlaikoties, bet ļāva iepazīt un izbaudīt kaut ko vairāk no dažādu tautu kultūras un mākslas. Skat. VIDEO no pasākuma.