AKKA/LAA nākotnes vīzija – kultūras pasākumi ar iepriekš nopirktiem dzejoļiem, raksti par autoriem bez viņu darbu citēšanas, tikai pērkamās mākslas darbu popularizēšana, jo kurš negrib rakstīt par naudu un tās diktētajiem nosacījumiem, to arī neviens nelasīs (neatradīs).

Šodien iegriezos Kr.Barona ielā 2, Rīgā atklātajā laikmetīgās mākslas izstādē "Sievietes t-elpa".Izstādes veidotāji izstādes pamatideju skaidro, kā mūsdienu sievietes pasauli – telpu, kas piepildīta ar sievietes stiprumu, dzīvesziņu, alkām pēc mīlestības un tuvības. Izstāde veidota kā aizrautīgs ceļojums dažādu sieviešu pasaulē, fiksējot šī brīža Latvijas sievietes dzīves izjūtu. Sievietes skaistums, viedums un talants radīt un iedvesmot ir vērtības, kas rada dzīvi un Latvijas šodienu. Izstādē apskatāmi gan pazīstamo, gan jauno mākslinieču darbi – gleznas, fotogrāfijas, skulptūras, instalācijas, tekstīlijas. Interesanta un uz pārdomām rosinoša Monikas Pormales fotogrāfiju sērija „Mis Pasaules”, kur katras sievietes tēls atspoguļo tās individualitāti, un katra sieviete ir skaista un vienreizēja, katra - Mis unikalitāte.

Mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts 2011” šogad Rīgā notiks jau sesto reizi. Šoreiz naktī no 10. uz 11. septembri. Šī gada moto: “Nesaki ne jā, ne nē, ne balts, ne melns!” Programma vēsta, ka būs apskatāmi 65 mākslas un kultūras projekti. Tie galvenokārt koncentrēti Centrā, Vecrīgā, Andrejsalā, Spīķeros, VEF teritorijā un dažviet Pārdaugavā.

Apmeklējām arī Pērnavas Jaunās mākslas muzeju, kas mani piesaistīja ar iepriekš tīmeklī aprakstītu ikvasaras notikumu - starptautisku aktu izstādi. Šogad bija 18.tāda veida izstāde ar nosaukumu „Vīrietis, sieviete un elektrība”. Izstādē apskatāmi darbi, kas izpildīti dažādās tehnikās – gleznas eļļā un akrilā, fotogrāfijas, skulptūras, audio un vizuālās performances.

Visi pasaules mediji apspriež rītdienas (19.marta) pilnmēness vai super-pilnmēness tēmu, kas satrauc prātus ar eventuālām gaidāmajām dabas kataklizmām. Mēness pietuvosies Zemei 356 500 km attālumā. Gribu paskatīties uz to visu caur optimisma prizmu un zināmu dabas un kosmosa cikliskumu, kas ir neizbēgams un var nest pārmaiņas. Piedāvāju pilnmēness tēmu fotomākslinieku skatījumā.

Gribu ieteikt iegriezties lielveikala «Galleria Riga» 5.stāvā, kur līdz š.g. beigām apskatāma kolumbiešu fotogrāfa Camilo Echeverri un klausāma Lindas Leen audioizstāde „DIVI”. Šīs ceturtdienas pēcpusdienā biju pavisam viena telpā, nekas netraucēja baudīt man visnotaļ pieņemamo saspēli – fotostāsts + mūzika. 13 lielformāta melbalti foto krāsainās prožektoru gaismās rada zināmu atelpas, klusuma, rimtuma un ieklausīšanās sevī brīdi paskaļās pilsētvides centrā. Pie katras fotogrāfijas austiņas, ar tajās skanošo mūziku no Lindas jaunā albūma. Manuprāt , skatāms, nepompozs un izdevies projekts. Uzrunāja darbs “Electric Kiss”.

Dikti gaidīts šis festivāls, jo novembra aukstie, mitrie un tumšie vakari prasīt prasīja kādu krāsainu gaismas staru. Vakar vakars bija samērā silts un patīkams pastaigai, kaut gan miglas un sīka sijājoša lietutiņa pārņemts. Rīgas centrs bija pārpildīts ļaužu pūļiem, kas šķita haotiski klīda pa centra ielām.

Šonakt dari pats, piedalies, jo Rīgā Baltā nakts – mūsdienu kultūras forums 2010. Dominējošā pēcgarša pēc vairāku vizuālo instalāciju un skaņas, kustību performanču vērošanas – rakāšanās vecajos krāmos un savā bezapziņā. Iespējām pabūt tikai trīs objektos – Survival Kit 2 Miera ielā, VEF teritorijā un Andrejsalā. Skaidrs viens, ka mākslas objektus rada tumšais un gaišais dēmons, kas dzīvo māksliniekā. Kas nu kuram ir iekšā, tas nu ir arī ārā. Abējiem ir ārkārtīgi spēcīga enerģija, tad nu abējādos arī varēja sajust šajā naktī.

Tikai manas unikālās personības dēļ kādā jaukā dienā ļautiņi būs spiesti interesēties arī par maniem darbiem. Tas ir daudz iedarbīgāk nekā, taustoties cauri mākslinieka daiļradei, meklēt viņa personību. /Salvadors Dali/

Turpinot interesēties par „dievišķā Dalī” daiļradi un personību, uzgāju un noskatījos Spānijas un Lielbritānijas kopražojuma mākslas filmu „Little Ashes” (2008), kur lieliski atklājas intīmo attiecību duālā daba – garīgais tuvums un seksualitāte. Ne vienmēr divi šie aspekti abām pusēm pieņemami, un tas var fiziski izšķirt tuvos cilvēkus, bet tas noteikti netraucē savstarpēji bagātināties un izbaudīt otra klātbūtni.

Uz skatuves sanestas četras tonnas Latvijas māla, kaut gan vēstījums ir par divu brāļu dzīvi un kaislību pret sievieti no prieka mājas kaut kur tālā Dienvidamerikas rančo. Izrādē mīlestība nav atrauta no miesiskās kāres. Te nav „ekšena” , nedz cēlu jūtu, nedz noslēpumainības un sarežģīta sižeta samezglojuma. Brutāls maigums.

Šovakar, pateicoties Twitter izlozē iegūtajiem diviem ielūgumiem, pabijām Latvijas Nacionālajā teātrī uz jauno Viestura Kairiša izrādi „Pinokio pelni”. Sākotnēji pēc izrādes noskatīšanās domāju, ka neko nevarēšu par šo darbu uzrakstīt, pārāk emocionāli nospiedošs, tagad vienkārši gribas šo smagumu izrunāt.

Baltā nakts Rīgā (12. - 13.septembris) šogad samērā silta (kādi 15 grādi plusā) un pilna ar ziņkārīgiem vērotājiem un laikmetīgās mākslas performancēm. Nu jau rudenīgā nakts tumsa ļauj spēlēties ar krāsainas gaismas radītajām ilūzijām un redzēt mirkšķinot ausis, jo „cilvēki, mirkšķinot acis, zaudē apmēram 23 minūtes vizuālās informācijas katru dienu”.

Nē, tās nav nu jau visā Baltijā populāras kļuvušās smilšu skulptūras, tas ir kaut kas plūstošāks, mirklīgāks un nemitīgā kustībā esošs. Tikai ar dažām it kā nejauši uz stikla uzbērtām smilšu saujām un neparasti veiklām pirkstu kustībām tiek uzburta vesela glezna. Tā stāsta savu stāstu, jo kontūras nemitīgi mainās un pārtop jaunā veidolā. Šeit vārdi lieki, vienkārši vērojiet un baudiet video!

Ko tik nevar izdomāt no ikdienā tik ierastajām un saimniecībā izmantojamajām lietām! Tad nu, mazs ieskats, pēc manām domām, veiksmīgākajos Artemija Lebedeva mākslas studijas (Студия Артемия Лебедева )darinājumos, kam galveno šarmu piešķir liela daļa veselīgas humora izjūtas, kā arī īsumā par pašu studiju.

Vācu mākslinieks Lars Štrošens, kas par savu segvārdus izmanto - „sala ar propelleri”, berlīniešiem un Berlīnes apmeklētājiem par prieku izveidojis savdabīgu, bet funkcionālu mākslas objektu – viesnīcu CITY LODGE. Katrai istabai šeit ir sava koncepcija, savs nosaukums un neatkārtojams oriģināls iekārtojums. Viesnīca uz tās apmeklētājiem atstāj sirreālu iespaidu, jo kā gan citādi varētu uztvert istabas vidū lidojošu gultu, mēbeles novietotās uz griestiem, guļamvietas zārku formā u.tml. un tā joprojām.

Kalnā palika ... nē, nē, tie nav tikai kineskopi, bet... „Nejauši Pedvālē nokritis objekts MUNAMUNA” Es iedomājos par Latviju, bet varbūt par taureņiem – jauniem, svaigiem un brīviem kā Ziedoņa dzejā. Nu, varbūt mazliet sastingušiem...

Mūsdienu kultūras manifestācija nakts garumā. Nakts spēj provocēt negaidītas idejas, ļauj attīstīt pārsteidzošus eksperimentus un citādi paraudzīties uz zināmām lietām. Tumsa baro cilvēku fantāziju.

Realitāte ir kā skatuve, kur konkrētajā laika brīdī notiek konkrēta darbība. Skatuvei ir konkrētam notikumam raksturīga atribūtika, dekorācijas. Scenārija attīstību nosaka enerģija. tas, kas ir cilvēka spēkos ir piedot šai enerģijai virzību.

Augšējā atvērtajā skatu laukumā katrs var pētīt, uz kuru pusi skatoties var redzēt, piemēram, Latvijas mežus, vai arī, cik tālu no Munameģa atrodas Berlīne u.tml. Riia jeb Rīga ir 200 km attālumā no Munameģa.