Kā jau bijām plānojuši, šodien devāmies uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju Vecrīgā, lai apmeklētu Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādi „No mini līdz maksi. 20. gs. 60. gadu mode”. Ļaužu nebija pārāk daudz, tāpēc visu varēja mierīgi apskatīt, izlasīt, izpētīt, safotografēt.

No 2011. gada 8. jūlija līdz 2. oktobrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) apmeklētājiem atvērta modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde no Parīzes ar nosaukumu „No mini līdz maksi”. Tā ir trešā tāda veida izstāde Rīgā un veltīta 20. gs. 60. gadu modei. Pirms diviem gadiem notika „Viktorijas laika mode”, bet pagājušogad - „Art Deco stils – starpkaru perioda mode” (nožēloju, ka neaizgāju). Pēc zināmo apmeklētāju atsauksmēm ļoti skatāma un informatīvi plaša izstāde. Iespēja it kā paceļot laika mašīnā un iepazīt dažādu laikmetu reālijas, modes lietas, aksesuārus.

Mežģīnes, kas raksturīgas D&G, bet šoreiz ne liktenīgi melnās un brīvi krītošās, bet gaisīgi baltās un vintage baltās. Ziedu raksti, jo puķaināk, jo labāk. Kā arī kaut kas no puķu bērnu laikiem.

Šīs nedēļa nogalē, no 8. līdz 10. aprīlim Ķīpsalā notiks izstāde „Intertextil Balticum 2011”, kurā šogad kuplā skaitā pulcēsies rokdarbu meistari, modes aksesuāru dizaineri un mākslinieki. Izstādes veidotāji šogad īpašu vietu starptautiskajā tekstila industrijas izstādē atvēlējuši tiem, kas dažādus apģērbus un aksesuārus izgatavo ar rokām – tikai vienā vai dažos eksemplāros. Izstādē varēs gan aplūkot, gan iegādāties dažādās tehnikās veidotus apģērbus un aksesuārus, piedalīties meistardarbnīcās un vienkārši labi pavadīt laiku radošā atmosfērā.

Aicinu jau tagad ieplānot laiku un aprīļa otrajā nedēļā, t.i., no š.g. 8. līdz 10.aprīlim, apmeklēt izstādi Ķīpsalā - “Intertextil Balticum 2011”. Izstāde nāk ar jauniem piedāvājumiem un īpašu rokdarbu sadaļu.

Nav nekas jauns, bet man patīk. Dolce & Gabbana modes nama 2010.gada pavasara kolekcija, kuras koncepcija balstās uz stereotipizētiem priekšstatiem par itāļu nama māti. Tradicionāli melnais satīns un mežģīnes, dažādi tamborējumi, vintage rožu raksts ... Atgādina itāļu filmas ar Monikas Beluči varonēm.

Tā droši var teikt par sievieti, kas tērpusies dizaineres Mari Cruz kleitā no jaunās 2009. – 2010.gada kolekcijas. Mani fascinēja drošie un košie krāsu salikumi, kas gan izaicina, gan harmonizē viens ar otru, gan nepārprotami uzrunā un pievērš uzmanību. Turklāt tērpi pasniegti noskaņu papildinošā vidē – dabīga tumškoka interjers, senatnīga glezna apzeltītā rāmī, baznīcas priekštelpa ar svecītēm, arābiskas raibas flīzes uz sienas, kas Spānijā un Portugālē nav retums, skats uz Seviljas vecpilsētu u.tml.

Saistoši ir reizēm paspēlēties ar formu un krāsu, mainīt un pielāgot, kombinēt un saskaņot, atrast vispārsteidzošāko un saistošāko salikumu. Apģērbs, aksesuāri un rotas – kas gan tas cits ir kā spēle ar savas ārienes ietērpu. Vai tas ir veids, kā izteikt savu individualitāti, vai vienkārši veids, kā var atļauties spēlei? Aicinu, mīļās dāmas, veidot jaunus apģērbu un aksesuāru salikumus ne tikai iegādājoties jaunas un modernas lietas, bet izmantojot jau esošo garderobi. Iedvesmai šīs kolāžas:

Izdzirdot Koko Šanel vārdu, katra sieviete nekļūdīgi var nosaukt vismaz divas viņas radītās pārlaicīgās lietas – mazā melnā vakarkleitiņa (radīta 20.gs. 20.gadu vidū) un smaržas («Chanel № 5”). Bet šoreiz gribas runāt ne tik daudz par viņas biogrāfiju vai sasniegumiem modes jomā, bet gan par Koko Šanel filozofiju, kas, protams, atspoguļojās viņas darbos.

Meklējot dažādus materiālus par flamenko dejas soļiem un izpildījuma tehniku, uzdūros informācijai par savdabīgu modes skati. Izrādās šī gada sākumā Spānijā jau 14. reizi notika jauno mākslinieku modes festivāls SIMOF 2009, kur viss veltīts flamenko tēmai. Festivāla dalībnieki piedalās skatē ar tērpiem, kas balstās flamenko dejotāju tērpu tradīcijās un papildināti ar novatoriskiem elementiem.Šeit mazs ieskats festivāla dalībnieku radītajās tērpu kolekcijās.

Jomas ielas svētku laikā 5.jūlijā ieklīdām arī Jūrmalas pilsētas muzejā, kur bija apskatāma Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsturei veltīta ekspozīcija. Visamizantākie tajā likās vecie peldkostīmi – bālās krāsās, noteikti viendaļīgie, ar stariņām un no staipīga trikotāžas materiāla. Tie melnbaltie ar horizontālām biezām strīpām vispār ārpus konkurences. :) Tad nu, parāva interese papētīt vairāk par peldkostīma vēsturi.

Jaunais modes kliedziens šī gada pavasara/vasaras garderobē — rotājumi apakšveļai. Tas ieguvis popularitāti visā Eiropā. Ja agrāk sievietes izvēle bija aprobežota tikai ar smalku audumu, mežģinēm, krociņām un bantītēm, tad tagad tiek liktas lietā nobārstītas ar briljantiem saktas, karekļi ar sarkaniem rubīniem un gredzeni ar zaļiem smaragdiem uz zeķu lentas atlasa lencēm vai uz simpātiskām mežģīņu bikšelēm.

Dominē pamatkrāsas – zils, sarkans, balts, zelta. Saskatāms kaut kas no 80-tajiem. Platformenes, tīkliņzeķes, raibi lakatiņi ap kaklu, apaļas saulesbrilles plastmasas ietvaros atgriežas. Bikses – garas, īsas, pusgaras, platas. Jūrnieku motīvs – horizontālas svītras, audumu raksts ar burām, enkuriem, glābšanas riņķiem, jūrnieku mezgliem.