Konstante ir identifikators vienkāršai vērtībai (skaitlis, teksts), kura skripta izpildes laikā nevar tikt mainīta. Konstantes ir reģistrjūtīgas un pēc labā stila lietojamas lieliem burtiem. Līdztekus daudzām konstantēm, kas ir automātiski pieejamas skripta izpildes laikā, vēl ir „maģiskās” konstantes, kuru vērtība atkarīga no vietas kur tā tiek nolasīta.
Kārtējais OOP triks. Tiesa gan šoreiz nevis par funkcionālo, bet gan par vizuālo. Tātad – metožu saķēdēšana jeb Class methods chainin jeb ganging jeb echo $thisDog->owner()->name();
Iepriekšējā rakstā apkopoju, manā skatījumā, visklasiskākos mītus un patiesības par PHP funkciju un valodas konstrukciju ātrdarbību, kurus līdz šim esmu dzirdējis vai redzējis. Šinī rakstā būs vairāki piemēri ar konstrukcijām, kur ātrdarbība (lēndarbība) ne vienmēr ir acīmredzama. Piemēram, zinājāt, ka funkcijā lokālā mainīgā inkrementēšana būs ~2x ātrāka nekā globālā?
Šoreiz mana interese krita tieši uz lietotāja definētiem mainīgiem. Nosacīti tos var iedalīt divās kategorijās: definētie mainīgie, ko izmanto procedūrās un funkcijas un nedefinēti, ko arī izmanto procedūrās un funkcijās, bet var tikt izmantoti SQL vaicājumā, kā sakās „in-line”.
Problēma veca kā pasaule – kā MySQL datubāzē iegūt tabulas nākamo ID vērtību, pie nosacījuma, ka ID vērtība veidojas kā AUTO_INCREMENT.