Par Brīvības pieminekli

Tuvojoties 96.valsts dzimšanas dienai 18.novembrī, radās doma ieskatīties nedaudz vēsturē un apkopot interesantākos faktus un attēlus par vienu no tautas brīvības simboliem – Brīvības pieminekli.

Tuvojoties 96.valsts dzimšanas dienai 18.novembrī, radās doma ieskatīties nedaudz vēsturē un apkopot interesantākos faktus un attēlus par vienu no tautas brīvības simboliem – Brīvības pieminekli.

Brīvības pieminekļa atklāšana

Brīvības piemineklis tika atklāts 17. Latvijas Republikas proklamēšanas gada dienā 1935.gada 18.novembrī.To atklāja toreizējais Valsts prezidents Alberts Kviesis, kaut arī 1934. gada 15.—16. maija naktī toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis jau bija veicis valsts apvērsumu.

Piemineklis būvēts par tautas ziedojumiem.

  
 
Foto no visc.gov.lv - Brīvības pieminekļa būvniecības vieta Rīgā. Ap 1935. gadu. & Brīvības pieminekļa atklāšana Rīgā. 1935. gada 18. novembris. Fotogrāfs nezināms.

Brīvības pieminekļa ārējais veidols

42m augstais piemineklis ir no Somijas granīta, Itālijas traventīna, betona un vara. Tā tēlnieks ir Kārlis Zāle. Trīs zelta zvaigznes, kas simbolizē Latvijas novadus – Vidzemi, Kurzemi un Latgali – sedz 2277 gramu tīra zelta, jo 2006.gada restaurācijas laikā tās pārklātas ar 900 plānām zelta lapiņām.

Trīspadsmit mākslinieciskās grupās izkārtotas skulptūras un bareljefi ilustrē Latvijas vēstures un kultūras notikumus.

Milda

9 metrus augstais Brīvības tēls veidots no vara. Par tā prototipu uzskata Mākslas akadēmijas modeli Mildu Meikšu. No  šīs leģendas arī radies tautā lietotais pieminekļa nosaukums „Milda”.

Padomju gadi un atmoda

1945.gadā tika cilāts jautājums par tā nojaukšanu, lai atgrieztu atpakaļ tur stāvējušo Pētera I bronzas statuju. Par pieminekļa saglabāšanu iestājās K. Zāles skolniece, Rīgā dzimusī tēlniece Vera Muhina, kura ir autore Padomju Savienībā slavenajai skulptūrai Strādnieks un kolhozniece.

  
Foto no itl.rtu.lv - ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 1987. gada 14. jūnijā, godinot 1941. gada 14. jūnijā deportēto Latvijas iedzīvotāju piemiņu & Brīvības piemineklis 20. gs. 60. gados.Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Mecņankina foto.


1987. gada 14. jūnijā, trīs gadus pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, pie Brīvības pieminekļa notika pirmā pret padomju varu vērstā demonstrācija, kurā piedalījās ap 5000 cilvēku — Helsinki-86 (Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986. gada jūnijā Liepājā nodibināja Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss, ar mērķi sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības) organizētā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa padomju režīma veikto masu deportāciju upuru piemiņai.

Taču vēl 1988.gada padomju enciklopēdijā varam lasīt, ka šis piemineklis simbolizē darba tautas atbrīvošanos no vācu baronu jūga. Senāka enciklopēdijas versija sniedz vēl absurdāku skaidrojumu – piemineklī attēlotā sieviete ir Māte Krievija, kas tur rokās trīs Baltijas padomju republikas.

Mūsdienas

Kopš 1990.gada ielā ap pieminekli ir slēgta transporta satiksme. 1992.gada 11. novembrī atjaunota goda sardze. Goda sardzes kareivim ir noteikts minimālais augums – 1, 82m. Goda sardze pie pieminekļa atrodas katru dienu no 9:00 līdz 18:00. Sardzē jāstāv 1 stunda, ja gaisa temperatūra ir no -10C līdz +25C. Pēc stundas garas dežūras kareivim pienākas 2 stundu atpūta.

Ziedi pie pieminekļa tiek nolikti visās Latvijas svētku dienās, ārvalstu personu oficiālo vizīšu laikā, atceres dienās, arī pretrunīgi vērtētajā 16.martā, un personīgajos vai ģimenes svētkos ikdienā.

Foto: iinuu.lv, 18.11.2012

Dalies:
Novērtē: 5 (3)

komentāri

jānis

varēja jau vairāk bildes no 1934 gada salikt

Atpūta

Jā, bilžu pamaz :/ Bet stāsts super

Skolnieciņš no svētkalniņa

Tagad ir 21. gadsimts. Mūsu mīļā Latvija ir brīva un neatkarīga valsts. Latviešu tauta dzīvo priekā un laimē. Valstī valda miers un saticība. Mums ir palaimējies dzīvot demokrātijas laikmetā, kad cilvēktiesības ir valsts prioritāte. Diemžēl ne vienmēr latviešiem ir tā veicies. Vakardien, 14. jūnijā, apritēja 80 gadi kopš 1941. gada deportācijām. Nepilnu gadu pēc tā, kad noziedzīgā Padomju Sociālistisko Republiku Savienība 1940. gada 17. jūnijā veica Latvijas Republikas okupāciju un sekojošu aneksiju, okupētājā Latvijā notika vardarbīga iedzīvotāju izsūtīšana uz attāliem PSRS reģioniem. Noziedzīgā komunistiskā partija šķīra ģimenes un atņēma dzimtām to īpašumus. Tā nogalināja nevainīgus cilvēkus bez tiesas un pierādījumiem. Šajā “likteņu gaļas mašīnā” cieta apmēram 15 424 cilvēki. Iedegsim tumši zilu svecīti skaistā, māla svečturītī uz galda. Uzvilksim kaklā pērkonkrustu. Lūgsim visvareno sentēvu Dievu Pērkonu. Lūgsim visvareno Pērkonu – Debesu Tēvu, lai Pērkons pasargā mūsu valsti un tautu no naidniekiem un nelabvēļiem! Lai Pērkoņtēva svētie zibeņi sasper visus Latvijas un latviešu tautas ienaidniekus! Lai pērkonkrusts griežas! Lai Austras koks zeļ un plaukst! Visa slava Pērkonam! Visa slava Pērkonam – Debesu Tēvam!!!
Ar cieņu pret sentēviem, Skolnieciņš no svētkalniņa [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#Latvija #LatvijasRepublika #LatvijasOkupācija #LPSR #deportācijas #represijas #nacionalizācija #vardarbība #SarkanaisTerors #Maskava #Kremlis #KomunistiskieNoziegumi #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #Māra-VeļuMāte #Māra-ZemesMāte #LatvjuDievuSvētība #saticība #iecietība #miers



Ko lasa citi?