Esmu dzimusi vienā datumā ar Vivjenu, tikai trīsdesmit sešus gadus vēlāk, citā valstī un citā politiskajā iekārtā. Viņa, šķiet, pasteigusies vismaz par gadsimtu un apgriezusi pasauli kājām gaisā. Viņā ir kaut kas no Z paaudzes vai pat vēl tālākas nākotnes paaudzes – vienaldzība pret autoritātēm, modes jēdziena kā tāda nepieņemšana (kuru tā vispār interesē), vecuma robežu nojaukšana, drudžains saudzīgums pret planētas resursiem. Un, ak jā, Auna zvaigznājā dzimušo spīts, spilgtums pašizpausmē, vēlme konfrontēt ar visiem un visu.
Greisons Perijs iepazina Lielbritānijas dažādu sociālo slāņu dzīvi, lai saprastu, ko šie cilvēki pērk, ko izvēlas, kam dod priekšroku un, galvenais, ko viņi vēlas ar to pateikt apkārtējai pasaulei. Rezultātā mākslinieks pēc skicēm ar raksturīgākajiem dotā sabiedrības slāņa elementiem – krāsām, rakstiem, lietām, tipāžiem – izveidoja gobelēnus.
Dažas atziņas, kas atrastas tīmeklī, tulkotas un kas uzrunāja. Tostarp Edisona, Forda, Brensona, Karnegi u.c. Arī Dalai Lama - Ja problēmu var atrisināt, tad nav par to jāuztraucas. Ja problēma ir neatrisināma, tad par to uztraukties ir bezjēdzīgi.
Vakar, kad izskanēja ziņa, ka I.Ziedoņa vairs nav, Twitterī daudzi retvītoja kādu no viņa dzejas fragmentiem. Tas man patika. It kā viens aiz otra naksnīgajā pļavā iemirdzētos simtiem jāņtārpiņu.
Kad ziņa par šīs lieliskās sievietes un aktrises aiziešanu aizsaulē aplidoja pasaules mēdijus, šķiet, nevienam nebija jāpaskaidro, kas viņa ir bijusi. Viņas leģenda izaugusi līdz ar Holivudas filmu tradīciju – kaķene uz nokaitēta skārda jumta, Kleopatra, kovbojmeitene, uzdzīvotāja un kas tik vien ne. Šeit dažas atziņas iz dzīves no Elizabetes Teilores krājuma.
Šodien Saša svinētu savu simtu astoto dzimšanas dienu. Mēs arī svinētu, bet katrs savu ikdienas rūpju pārņemts esam prom no Rīgas 20. – 30. gadu realitātes, kas vienmēr kļūst tik tuva un jaušama līdzko paņem rokā kādu Čaka dzejas krājumu. Bet ko nu par biogrāfiskiem faktiem, tos katrs var izlasīt literatūras vēstures grāmatā. Parunāsim labāk par mīlestību!
Izdzirdot Koko Šanel vārdu, katra sieviete nekļūdīgi var nosaukt vismaz divas viņas radītās pārlaicīgās lietas – mazā melnā vakarkleitiņa (radīta 20.gs. 20.gadu vidū) un smaržas («Chanel № 5”). Bet šoreiz gribas runāt ne tik daudz par viņas biogrāfiju vai sasniegumiem modes jomā, bet gan par Koko Šanel filozofiju, kas, protams, atspoguļojās viņas darbos.
Ošo pīšļi apglabāti speciāli izbūvētā guļamistabā, kas atradās Meditāciju centrā, Punā.Uz kapa lasāms: „OSHO. Nekad nav dzimis, nekad nav miris. Tikai apciemojis planētu zeme no 1931.12.11 līdz 1990.01.19”.
Vairāk par šo Dieva dāvanām - pievilcīgo izskatu, balsi, harizmu, muzikālo un aktiera talantu - apveltīto vīrieti foto un video stāstā no dažādiem arhīviem hronoloģiski sakārtoto. Un arī Elvisa izpildītie Ziemassvētku gabali.
Izdzirdot Dītrihas vārdu uzreiz rodas asociācijas ar karu, melnbalto foto un kino, cigaretes dūmiem, mazu skatuvīti krogā, elegantu maxi kleitu ar neparasti šmaugu jostasvietu, masīvu kažokādas apkakli, tā laika ikonu.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
