Sirreālisms, tas esmu es!

Dalī dzīve līdzinājās teātrim, performancei, bezgalīgai zemapziņas plūsmas citēšanai. Viņam vai pareizāk sakot viņiem – Dalī un viņa mūzai Galai – vajadzēja skandālu.

Tā Salvadors Dalī atbildēja uz žurnālistu jautājumu kā viņš skaidrotu šo mākslas virzienu. Tur nu viņam bija pilnīga taisnība. Dalī bija viskonsekventākais sirreālisma paudējs gan savos darbos – gleznās, grafikā, rotaslietās, kino, performancēs, gan savā dzīvesveidā.

Dalī var dievināt, apbrīnot viņa darbus, viņu var nesaprast, par viņu var šausmināties, no viņa radītām scēnām var riebumā novērsties.

Viņš – XX gadsimta dārgākais mākslinieks, visizlepušākais bohēmists, ārprātīgais un ģeniālais.

Lai nu kā esot Spānijā, Katalonijā der apmeklēt Dalī teātri-muzeju viņa dzimtajā pilsētā Figuerā. Ieejas karte 10EURO.

Sīkāk par muzeju - http://www.salvador-dali.org/museus/figueres/en_index.html

 

Šajā mazpilsētā, kas iemantojusi pasaules uzmanību tikai pateicoties māksliniekam, 1904.gada 11.maijā piedzima Salvador Felipe Jacinto Dali. Blakus muzejam atrodas baznīca, kur Dalī krustīts stingru katolicisma tradīciju gaisotnē.

Teātrim – muzejam ir atbilstošs apzīmējums. Pārkāpjot slieksnim katrs iesaistās absurdā spēlē, kur realitātē nesavienojamais savienojams, nakts murgi iznākuši dienas gaismā, seksuālās mazvērtības kompleksi celti pjedestālā.

Guļamistaba ar skeletu stūrī, telefona klausules vietā omārs, grandiozi griestu apgleznojumi, 3 dimensiju attēli, hologrammas.

 

Dalī dzīve līdzinājās teātrim, performancei, bezgalīgai zemapziņas plūsmas citēšanai. Viņam vai pareizāk sakot viņiem – Dalī un viņa mūzai Galai – vajadzēja skandālu.

Viņš – astēnisks jauneklis no ģimenes ar konservatīvām katolicisma tradīcijām, spāņu dzejnieka Federiko Garsija Lorka mīļākais, bagāts gleznotājs, kurš var atļauties gleznot ar šķidru zeltu, var atļauties izmaksāt 20 000 dolāru vērtu nakti savai mūzai ar jaunu mīļāko Romeo un Džuljetas vēsturiskajā gultā Veronā.

Viņa – krievu emigrante Jeļena Djakonova – Devuļina, franču dzejnieka Pola Eliāra sieva, 10 gadus vecāka par Dalī, nespējīga dzemdēt bērnu, uzdzīvotāja un daudzu mīļāko finansiāla atbalstītāja. Viņa, kas zārkā tika guldīta sarkanā Christian Dior kleitā. Viņa – mūza, iedvesmotāja, Dalī posts un glābiņš.

 

Kur slēpjas Dalī ģenialitāte?

Savā „Ģēnija dienasgrāmatā” (Jumava, 1999) viņš to skaidro ar sevdabīgu metodi: „Ikviens visā pasaulē, īpaši Amerikā, grib zināt slepeno metodi, ar kuras palīdzību gūti tik lieli panākumi. Šāda metode patiešām pastāv. Tā saucas "paranoidāli kritiskā metode". Nu jau būs pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, kopš es to izgudroju un veiksmīgi lietoju, lai gan joprojām vēl nezinu, uz ko tā balstās. Vispār runa ir par vismurgaināko parādību un matēriju visstingrāko loģisko sistematizāciju, lai manas apmāti bīstamās idejas padarītu ievērojami radošākas. Šī metode darbojas tikai ar noteikumu, ka tev ir dievišķās izcelsmes maigais motors, kāda dzīvā lode, kāda Gala, - bet viņa ir viena vienīgā visā pasaulē.

 

Mani tieši fascinē Dalī spēlēšanās ar skatītāju, mākslas uztvērēju. Ko jūs īsti redzat? Tās ir lūpas, bet varbūt tomēr pufīgs sarkans dīvāns? Tās ir nāsis, bet varbūt tas tomēr ir kamīns ar kvēlojošām oglēm? Skaidri zinat, ka tie ir pakāpieni, bet varbūt jūs kāpelējat pa populāras aktrises dubultzoda krunkām? Gribat ieskatīties, kas notiek šīs aktrises galvā? – Lūdzu!

 

Staigājot pa muzeju neviļus atceries kaut ko freidisku – sapņi, murgi, dziņu sublimācija, zemapziņas radītu tēlu kolāžas. Zināms iespaids mākslinieka daiļradē acīmredzot palicis arī no Dalī pazīšanās ar Z.Freidu.

 

Starp citu domās pārceļojot uz Freida dzimteni, Vīnē arī apskatāmi Dalī oriģināldarbi – Palais Surreal – Josefspaltz 5. Vieta uzejama dodoties virzienā no Staatsoper, gar Nationalbibliotek, netālu no Hofburg.

Vīnē esmu iegādājusies arī pāris labas grāmatas par Dalī ar daudzām mākslinieka darbu reprodukcijām. Interesentiem varu ieteikt Frank Weyers „Salvador Dali. Leben und Werk.” (Koln) - mākslinieka dzīvesstāsts, biogrāfiskas ziņas pretstatītas faktiem no sociālpolitiskās situācijas Eiropā, reprodukcijas. Pilnu Dalī darbu apkopojumu 2.sējumu izdevumā Robert Descharne, Gilles Neret „Salvador Dali.Gemalde.” (Taschen, Koln, 2004)

Visur Figuerā teātrī-muzejā jūtama Dalī klātbūtne. Reizēm pat liekas, ka pats mākslinieks kaut kur no mansarda vēro apmeklētājus ar zināmu smīnu uz lūpām. Tomēr mūža īslaicīgumu apliecina muzeja pagrabstāvā esošais Dalī apbedījums un piemiņas plātne.

 

„Kļūdas gandrīz vienmēr ir svētas savā būtībā. Nekad nemēģini tās labot. Rīkojies pretēji: nopamato tās, izproti tās līdz galam. Pēc tam tu tās spēsi cildināt.” (Salvadors Dalī. Ģēnija dienasgrāmata.)

Ekskursija Dalī muzejā:

Dalies:
Novērtē: 5 (13)

komentāri

x-is

To, ka Dalī savā dzīves laikā tikās ar Freidu biju palaidis garām...
Esmu bijis tanī muzejā un varu ieteikt obligāti paņemt karti (netaceros, tā bija par brīvu vai par naudu), jo lai vai kā, mēs rūpīgi izstaigājām visas (mūsuprāt) telpas, vēlāk izrādījās, ka palika vesels kambaris ar rotaslietām.
Ak jā, atcerējos - ieeja tanī bija pa citām durvīm..
Prikoļnais džeks :)

Skolnieciņš no svētakmens

Tuvojas valsts svētki – Lāčplēša diena. Šajā laikā atcerēsimies mūsu tautas varoņa Lāčplēša varoņdarbus, kā Lāčplēsis varonīgi cīnījās pret iebrucējiem – krustnešiem un kristīgajiem misionāriem. Katrā no mums dzīvo Lāčplēsis (izņemot baznīcēnus, jo tie skeptiski raugās uz pagāniem). Lāčplēsis ir mūsu brīvības alku un latvietības iemiesojums. Lāčplēsis ir īstens Latvju Dievu dēls. Lāčplēsis ir visas latvju tautas aizsargs. Godinot mūsu senču spēku, iedegsim svecītes pie loga. Divas asins sarkanas un vienu baltu. Šajā laikā būsim pateicīgi katram tautietim, kurš ar saviem darbiem un vārdiem aizstāv latvietību un latviešu tautu. Noliksim mežā uz svētakmeņa rupjmaizes klaipu un alus kausu par godu mūsu aizgājušo karavīru dvēselītēm. Ziedosim sauju monētu ugunskurā par godu Lāčplēsim – mūsu tautas aizstāvim! Piedosim mūsu valdībai tās kļūdas un noziegumus pret tautu. Aizmirsīsim aizvainojumu pret savu valsti. Nedzīvosim pagātnē, raudzīsimies nākotnē. Domāsim par mūsu valsts attīstību un labklājību nākamajos gadu simteņos. Leposimies ar savu latvietību, brīvību un senču gudrību. Turēsim cieņā senlatvju spēka zīmes. Lūgsim Latvju Dievus par savu labklājību, valsti un cilvēkiem. Lūgsim Pērkonu – Debesu Tēvu – lai Pērkons aizsargā mūsu mīļās zemītes cēlās robežas! Pateiksimies Latvju Dieviem par mūsu burvīgo valsti! Latvija ir Latvju Dievu dāvana mums. Lai slavēti Latvju Dievi mūžīgi mūžos!
Ar patiesu gādību un cieņu pret Latviju , Skolnieciņš no svētakmeņa
[Latvju Skaudības Dievs]
[Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
#Latvija #11.novembris #patriotisms #Lāčplēsis #LāčplēšaDieva #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #saticība #mīlestība #iecietība



Ko lasa citi?