No kurienes Lieldienu zaķis?

Domājams Lieldienu zaķa (agrāk truša) pirmsākumi rodami seno ģermāņu tradīcijās un uzskatos par pavasara saulgriežiem. Leģenda par Lieldienu zaķi pirmo reizi Eiropā dokumentēta jau 16.gadsimtā, taču konkrēts avots nav zināms. Vieta, kur Lieldienu zaķi bija sastopami vairumā ir Vācijas pilsēta Minhene, kur par godu viņiem 1991.gadā tika dibināts Lieldienu zaķu muzejs.

Domājams Lieldienu zaķa (agrāk truša) pirmsākumi rodami seno ģermāņu tradīcijās un uzskatos par pavasara saulgriežiem. Ģermāņu pavasara dievietes Ostaras pavadonis bija trusis, kas simboliski atspoguļoja auglību.

Leģenda par Lieldienu zaķi pirmo reizi Eiropā dokumentēta jau 16.gadsimtā, taču konkrēts avots nav zināms. Savukārt 1680.gadā publicētais stāsts, kur figurēja šis omulīgais dzīvnieciņš, skaidri vēstīja, ka zaķis ir olu nesējs un slēpējs dārzā. Viņa ierašanos bērni gaidīja ar tikpat lielu nepacietību kā Ziemassvētku vecīša ierašanos.

18.gs. vācu ieceļotāji Amerikā atnesa līdzi šo leģendu, kas pārvētās tradīcijā izgatavot un Lieldienās  dāvināt bērniem marcipāna zaķu figūriņas. Vēlāk zaķus sāka gatavot arī no šokolādes.

Vieta, kur Lieldienu zaķi bija sastopami vairumā  ir Vācijas pilsēta Minhene, kur par godu viņiem 1991.gadā tika dibināts Lieldienu zaķu muzejs. Kolekcionāra Manfreda Klauda kolekcija, kas pārsniedz 1000 eksponātu, ierakstīta Ginesa grāmatā. Te bija apskatāmas koka, porcelāna, keramikas, lupatu, vaska, cukura un citu materiālu zaķu figūriņas. Diemžēl piecus gadus pēc paša kolekcionāra nāves (2005.gadā) muzejs tika slēgts.

Dalies:
Novērtē: 4 (2)
Skatīts: 1164

komentāri

Kārlis

Hehh, ideja tiešām laba!

Skolnieciņš no svētbirzs

Nemanot tuvojas Lielā diena jeb Lieldienas. Šie pavasara saulgriežu svētki mūsu tautai ir loloti un svēti. Šogad Lieldienas būs svētdien, 4. aprīlī. Lai arī Lieldienas ir līksmi gadskārtu svētki, tomēr šogad Lieldienu svinēšanu apbēdina ārkārtējais stāvoklis, kas izsludināts visā Latvijas Republikas teritorijā līdz 6. aprīlim. Būsim piesardzīgi un ievērosim epidemioloģiskās drošības prasības. Nevazāsimies pa baznīcām, bet gan paliksim mājās. Pavadīsim šos svētkus ar ģimeni pie dzīru galda. Iedegsim krāsainas svecītes uz galda par godu Latvju Dieviem. Iedegsim gaiši zaļu svecīti skaistā, māla svečturī par godu Dabas Mātei – mūsu Dievietei. Iedegsim dzeltenu svecīti skaistā, māla svečturī par godu likteņa Dievietei Laimai. Iedegsim pelēku svecīti skaistā, māla svečturī par godu Veļu Mātei – Nāves Dievietei. Iedegsim tumši zilu svecīti skaistā, māla svečturī par godu Pērkonam – Debesu Tēvam. Sadosimies rokas pie dzīru galda. Un lūgsim Latvju Dievu svētību sev un savai dzimtai. Svinēsim Lieldienas apzinīgi, godinot Latvju Dievus. Lai pavasaris ir ne tikai dabā, bet arī mūsu sirdīs un domās! Lai izdodas viss, kas iecerēts! Lai Dabas Māte mūs svētī! Lai Dabas Māte pasargā mūs no ļauna!
Ar Dabas Mātes viedumu, Skolnieciņš no svētbirzs [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#kovid-19 #covid-19 #pandēmija #Lieldienas #PavasaraSaulstāvji #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #DabasMāte #LatvjuDievuSvētība #auglība #bagātība #pārticība #veiksme #Skolnieciņš #svētbirzs



Ko lasa citi?