Ātruma sodu "atdeve" Latvijā un citās valstīs

Bez ievērības nav palikusi pēdējā laikā ar vien biežāk izskanējusī ziņa par ieceri palielināt sodu par dažādiem CSN pārkāpumiem, to skaitā ātruma. Sodam jābūt taisnīgam, samērīgam un pats galvenais - visiem vienādam. Bet... Dažādās valstīs sodi ir dažādi. Tieši tāpat, kā dažādās valstīs atšķiras vidējā alga.

Bez ievērības nav palikusi pēdējā laikā ar vien biežāk izskanējusī ziņa par ieceri palielināt sodu par dažādiem CSN pārkāpumiem, to skaitā ātruma. Grozījumi APK nodoti skatīšanai Saeimas juridiskai komisijai [2], kas savukārt nozīmē, ka tie ir tuvu tam, ka pavisam drīz tiks pieņemti. Pats par sevi saprotams, grozījumiem ir arī mērķis: "uzlabot satiksmes drošību".

Jāatzīmē, ka ideja "uzlabot satiksmes drošību" ar sodiem nav jauna. 2011. gadā L.Mūrnieces (V) ministrēšanas laikā IeM  tika ieviesti fotoradari, kuri, lai arī kopumā neuzlaboja satiksmes drošību, toties ļāva papildināt valsts kasi. Ideja par naudas pumpīti tik ļoti iepatikās valsts vīriem, ka fotoradaru "peļņa" pat tika iekļauti nākošā gada budžetā. Taču pumpītis darbojās neilgi un iespējams Krājbankas krahs fotoradaru ieviesējiem, starp kuriem figurē arī Rīgas mēra N.Ušakova (SC) draugs Teilāns, par laicīgi nepaveiktiem darbiem 2012. gada rudenī tika lauzts. Pēc episkas fotoradaru sāgas izgāšanās, dedzīgajam fotoradaru flagmanim un aizstāvim, Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšniekam E.Zivtiņam atradās silta vietiņa... Rīgas Satiksmē.

Arī autovadītāji ar jaunieviestiem fotoradariem nebija mierā, jo ierastā sodu kārtības punkts "ātrums līdz 20km/h" no radaru ieviesējiem (neba jau bez IeM akcepta) tika interpretēts tā, ka arī par 3km/h pārsniegumu varēja piesūtīt 10 Ls (15 Euro) sodu. Fotoradaru pumpītim vajadzēja darboties ar maksimālo atdevi, tamdēļ tie tika uzstādīti nevis bīstamākajās vietās, bet gan vietās, kuras ir labi pārredzamas un no vadītāja viedokļa pietiekami drošas, lai autovadītāji atļautos vaļību uzlikt smago kāju gāzes pedālim mazliet spēcīgāk. Bet arī to vēl varētu pieciest, tomēr radaru ieviesēji, lai vadītājos sods neradītu audzinošās pārmaiņas, soda kvītis sāka piegādāt pēc diviem, trijiem mēnešiem un pat ilgāka laika. Kāda tur varbūt nožēla par pārkāpumu, ja autovadītājs (atsevišķos gadījumos - auto īpašnieks!) pat nespēja atcerēties pārkāpuma izdarīšanas brīdi un apstākļus?

Dzirdīgās ausis autovadītāji atrada P.Timrota (Zebra) personā, kurš rosināja ieviest noteikumu, ka fotoradari fiksē tikai sākot ar 15 km/h. Kampaņas laikā tika savākti 10'000 parakstu. Taču nekā. Plašai publikai mazzināmie "drošības eksperti" tikmēr mērķtiecīgi bīdīja bargāku sodu likumprojektu.

Kopš 2003. gada līdztekus naudas sodiem darbojas arī sodu punktu sistēma.

Jaunā un vecā sodu kārtība

 

Apdz vietā

Ārpus apdz. vietas

 

līdz šim

plānots

līdz šim

plānots

< 10

 

10

 

10

11 - 20

Brīdinājums vai 15 euro

30

Brīdinājums vai 7 euro

20

21 - 30

40

55

30

40

31 - 40

85

100

55

70

41 - 50

120 - 140

120 - 140

85

85

51 - 60

140 - 210

250 – 300, tiesības uz 3 -6 mēnešiem

120 - 140

200 – 250, tiesības uz 3 - 6 mēnešiem

> 60

350 – 570, tiesības uz 3 – 6 mēneši

650 – 850, tiesības uz 12 – 18 mēneši

210 – 430 tiesības uz 3 – 6 mēnešiem

350 - 650, tiesības uz 6 – 12 mēnešiem

 

Citās valstīs?

Jebkuram sodam ir divi mērķi - a) sodīt par izdarīto un b) preventīvais. Taču no audzinošās nozīmes, sodam jābūt - a) neizbēgamam un b) tam jāiestājas iespējami ātri pēc pārkāpuma, lai pārkāpējs varētu izvērtēt un nožēlot pārkāpumu.
Neatrisinātais jautājums par soda apmēru. Piemēram, pensionāram 10 Euro būs ievērojams sitiens pa maku, kamēr "biezajam" visi 100 Euro izrādīsies tāds nieks. Taču sodam jābūt taisnīgam, samērīgam un pats galvenais - visiem vienādam. Bet...

Dažādās valstīs sodi ir dažādi. Tieši tāpat, kā dažādās valstīs atšķiras vidējā alga. Līdz ar to "zaudējums" samaksājot sodu var izrādīties dažādās valstīs - dažāds. Attēlā 1. apkopots ātruma pārsnieguma līdz 20 km/h, ja tas izdarīts apdzīvotajā vietā, salīdzinājums ar vidējo neto gada algu. Pieņemot, ka vidusmēra vadītājs gada laikā izdara vienu ātruma pārkāpumu, vai arī gada laikā tiek vienreiz pieķerts. :)

Vidējā alga tika ņemta no International Labour Organisation (ILO) [4] aprēķiniem. Lai arī iegūtie dati var atšķirties no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātiem, tomēr ILO izmantotā metodika visām valstīm (cerams) ir vienāda, līdz ar to, lai arī absolūtā vērtība var būt neprecīza, tomēr proporcija (sods/alga) starp dažādām valstīm ir salīdzināma.

Piemēram, Latvijā vidējā alga pēc ILO ir 790 Euro (CSP 2013.gadā - 504 Ls), soda par ātruma pārsniegšanu līdz 20 km/h - 15 Euro, sods pēc APK grozījumiem - 30 Euro. Attiecībā pret gada algu, šis sods pašlaik veido 0.16%, bet ieviešot lielāku sodu - 0.32%, kas ierindos Latviju gandrīz vidū starp citām EU valstīm. Jāatzīmē, ka sods par iepriekš minēto ātruma pārsniegumu: Igaunijā ir 115 Euro, bet Lietuvā - 100 Euro! [3]

Attēls 1. Sods (līdz 20km/h) pret vidējo algu

Atsauces:

[1] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss - http://likumi.lv/doc.php?id=89648
[2] Priekšlikumi grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā - http://www.csdd.lv/lat/noderiga_informacija/normativie_dokumenti/dokumentu_projekti_un_diskusiju_dokumenti/?doc=2246
[3] Atļautais braukšanas ātrums un soda naudas Eiropas valstīs - http://www.apollo.lv/zinas/atlautais-brauksanas-atrums-un-soda-naudas-eiropas-valstis/285801
[4] List of countries by average wage  - http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_average_wage

Dalies:
Novērtē: 5 (2)
Skatīts: 1852

komentāri

Xxx2

Un sodu efektivitāte no satiksmes drošības viedokļa? Vai Spānijā ir 7 reizes mazāk avāriju kā polijā?

Kaut top gear jau pierādīja izmantojot anglijas statistiku, ka no fotoradaru ieviešanas nekāda labuma satiksmes drošībai nav, tik palielinās budžeta ieņēmumi. Tas jau arī visticamākais ir sodu pacelšanas mērķis.

Es ceru ka tiks pieņemts arī likums kurš ļaus deputātus arī sodīt par pašu izdomāto csn pārkāpumiem. He he he...



Ko lasa citi?