Pārlasot Journal d'un génie – Dalí

Tikai manas unikālās personības dēļ kādā jaukā dienā ļautiņi būs spiesti interesēties arī par maniem darbiem. Tas ir daudz iedarbīgāk nekā, taustoties cauri mākslinieka daiļradei, meklēt viņa personību. /Salvadors Dali/

Inspirējoties no mākslas filmas „ Little Ashes” un daudzajām spāņu mākslinieka Salvadora Dali darbu reprodukcijām, iegādājos Jumavā latviešu valodā atkārtoti izdoto „ Ģēnija dienasgrāmatu” un pāris nedēļu dzīvoju tās iespaidu varā. Tā ir publiska dienasgrāmata, kurā Dali apraksta dažas dienas no savas dzīves laika posmā no 1952. līdz 1963.gadam, atbildot uz vairākiem publiku interesējošiem jautājumiem – kāds ir ģēnija radošais process? Kas ir sirreālisms un kādas bija Dali attiecības ar sirreālistu kopienu? Kā izpaudās Dali paranoidāli kritiskā metode? Kā vairumu no saviem darbiem, tā arī šo dienasgrāmatu viņš velta savam ģēnijam, savai sievai un mūzai Galai.

Dienasgrāmata, vai nu tā būtu slepeni rakstīta un nekad nepieejama svešajām acīm, vai nu apzināti eksponēta, atklāj dziļas personības iezīmes, pārdzīvotos ieguvumus un zaudējumus, slāpes un sāpes, mīlu un naidu, ikdienu un īpaši svinīgus, nozīmīgus notikumus. Šeit turpmāk daži izraksti no šīs ģēnija dienasgrāmatas, kas subjektīvi likās saistoši un uzrunājoši .

Foto: Jean Dieuzaide

• Es nekad neesmu pratis būt viduvējs skolnieks. Lāgiem es šķitu noslēdzies pret jebkuru izglītošanos, izrādīdams vistrulāko prātu uz zemeslodes, lāgiem es aizrautīgi metos mācībās ar pacietību un tik lielu vēlēšanos mācīties, ka ikvienu varēja izsist no sliedēm.

• Vienīgā atšķirība starp trako un mani ir tā, ka es neesmu traks.

• Voltērs „Filozofiskā vārdnīcā” man katrā lappusē piegādāja juridiskus argumentus, kas neapstrīdami liecināja par Dieva neesamību. Kad es pirmo reizi atvēru Nīčes grāmatu, es biju dziļi šokēts. Ar melnu uz balta viņš pārdroši apgalvoja: „Dievs ir miris!” Es tikko biju mācījies, ka Dieva nav, un tad man kāds paziņo par tā galu! Manī sāka rasties pirmās aizdomas.

• Es uzskatīju Hitleru par visīstāko mazohistu, kuru apsēdusi uzmācīga ideja izraisīt karu, lai pēc tam to varonīgi zaudētu.

• Sirreālisms tas esmu es!

• Mani vienmēr ir žilbinājis zelts, lai kādas būtu tā izpausmes. Visvienkāršākais veids, kā noraidīt jebkādu piekāpšanos zeltam, ir iegūt to sev pašam.

• Kļūdas gandrīz vienmēr ir svētas savā būtībā. Nekad nemēģini tās labot. Rīkojies pretēji: nopamato tās, izproti tās līdz galam. Pēc tam tu spēsi tās cildināt.

• Norīšana notiek, lai pilnīgi un absolūti identificētos ar mīļoto būtni.

• Tikai manas unikālās personības dēļ kādā jaukā dienā ļautiņi būs spiesti interesēties arī par maniem darbiem. Tas ir daudz iedarbīgāk nekā, taustoties cauri mākslinieka daiļradei, meklēt viņa personību.

• Lai gūtu uzvaru, izskatam ir būtiska nozīme. Ļoti reti ir tie gadījumi manā dzīvē, kad esmu nolaidies līdz civilapģērbam. Es vienmēr esmu tērpts Dali uniformā.

• Katru dienu ēst pupas un maizi, tas maksā ļoti dārgi. Lai to nopelnītu, jāstrādā nepārtraukti un bez mitas. Un otrādi, ja jūs pierodat dzīvot no kaviāra un šampanieša, tas nemaksā neko.

• Nebīstieties no pilnības. Jūs nekad to nesasniegsiet.

• Es domāju, ka vissaldākā brīvība, kāda vien cilvēkam var būt zemes virsū, ir iespēja dzīvot, ja viņš tā grib, nejūtot vajadzību strādāt.

• Ja jūs atsakāties studēt anatomiju, zīmēšanu un perspektīvas mākslu, estētikas matemātiskos likumus un krāsu mācību, tad es atļaušos teikt, kas tas liecina par slinkumu, nevis par ģenialitāti.

• Kad laika ir vismazāk, ir tik liela bauda nedarīt neko!

• Laiks bez telpas nav iedomājams.

• Septembris iesāksies septembrī.

• Vienīgais, kā pasaulē nekad nebūs pārāk daudz, ir pārspīlējumi.

• Eņģeļiem viss ir „ārpusē”. Tos uztver tikai pēc viņu „ārpuses”.

• Vislabāk izdevušās ir tās balles, par kurām vairāk runā nekā tās apmeklē. Ola uz pannas bez pannas, balle bez Dali – tas ir Dali.

• Es esmu pastāvīgās intelektuālās erekcijas stāvoklī, un visi atbalsta manas vēlmes.

• Kritika ir cēla lieta. Tā ir vienīgi ģēniju cienīga.

• Nebūtu slikti mazliet pievērst uzmanību abstraktajai glezniecībai. Jo abstraktāka tā kļūst, jo tuvāk abstrakcijai ir arī tās naudiskā vērtība.

• Ir grūti noturēt pasaules uzmanību saspringtu ilgāk par pusstundu. Man tas ir izdevies divdesmit gadu, turklāt diendienā.

• Nekad, nekad, nekad, nekad pārmērīgi daudz naudas, pārmērīga reklāma, panākumi vai popularitāte nav man radījusi vēlēšanos izdarīt pašnāvību ... gluži otrādi, man tīk šī jezga.

• Kas ir mode? – Tas, kas kļūst vecmodīgs!

• Glezniecība ir iemīļotais tēls, kas ienāk tevī pa acīm un iztek pa otas galiņu, - tāda pati ir mīlestība!

Dalies:
Novērtē: 5 (2)

komentāri

Ēriks

jautrs džeks bija (boss)

Jūlija

Visi cilvēki kā cilvēki, tikai es kā Dievs (scream)

Jūlija

Visi cilvēki kā cilvēki, tikai es kā Dievs (scream)



Ko lasa citi?