Rudens dzejnieki – novembris - Vācietis

Vācieša dzeju lasījām nevis omulīgi saritinoties dīvānā (kā bija ar Čaku), bet izejot ārā, rudenī, apsēžoties jau sarmas klātajā zālē, sajūtot jau griezīgo ziemeļu vēju gar vaigiem, pakavējoties vēl blāvajos, bet mīlīgajos rudens saules staros kā mātes glāstā. Aicinu to darīt arī Tevi!

Novembrī pie mums atnāca Vācietis, tik patiess dzejā kā laikmeta sirdsapziņa, tik dziļš kā antracīts. Bez pseidonīma, bez pozas, parasts padomju cilvēks lietusmētelī un beretē, bet vai parasts. Neparastam būt toreiz bija īpaši grūti. Bet viņš bija – viens Dons Kihots klājā laukā, kur cik vien uziet dzirnavas. Šogad Vācieti godināja īpaši ar vairākiem rakstiem presē, koncertiem, no kuriem viens pat iekrita 13.novembrī un  sakrita ar Dailes mūzikas nama atklāšanu Kr.Barona ielā bijušā kinoteātra Daile vietā.

Ojārs Vācietis dzimis 1933. gada 13. novembrī Latvijā Z Vidzemē Igaunijas pierobežā, miris 1983. gada 28.novembrī Padomju Savienībā Rīgā.

Kad dzīvei aptrūkst savu zīlnieku,
vairs nelūdz dievu mošejās un pagodās,
tad ņem no dzīves vidus ķīlniekus
un ņem tos pirmos, kuri pagadās.

Ticu, ka katra vieta un māja nes savu enerģētiku. Vācieša Rīgas mājas stāsts īpašs, tāpēc pievienoju zemāk atrasto aprakstu. Mūsdienās ciemojoties tajā var sajust mājas neparasto mieru, kas izaudzis no gadiem krātās pieredzes un garā bagātu cilvēku enerģijas.

 

Foto [1] no zudusilatvija.lv, pagājušā gadsimta pats sākums. 18. gadsimta otrajā pusē celtā "Villa Robinson" L. Altonavas ielā 13 (tagad nr. Ojāra Vācieša ielā 19) nosaukta pēc tās kādreizējā īpašnieka, Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa direktora, angļa H. Robinsona, kurš ēku iegādājies 1858. gadā. Agrākais īpašnieks tirgotājs J. H. Šrēders, kura laikā ēka dēvēta par “Šrēdermuižiņu", vēl agrāk tur atradies "Jeruzalemes" traktieris un viesnīca. 20. gs. sākumā gruntsgabala īpašnieks K. Haberkorns, 30. gados īpašnieks V. Staņislavskis – mākslīgās apūdeņošanas aparātu "Hudor" pārstāvis Latvijā (gruntsgabalā atradās arī aparātu demonstrējumu laukums). 20. gados namā darbojās E. Boša fotodarbnīca. 20., 30. gadu mijā tur dzīvoja aktieris un rakstnieks Arveds Mihelsons (Rutku tēvs) un viņa kundze, aktrise Otīlija Mihelsone-Ķirkuma, 30. gadu sākumā rakstnieks un žurnālists Ernests Arnis-Runcis, no 1960. gada līdz 1983. gadam tur dzīvoja dzejnieks Ojārs Vācietis. Tagad namā darbojas Ojāra Vācieša memoriālais muzejs. [2] Foto no vaciesamuzejs.asp.lv

Vācieša dzeju lasījām nevis omulīgi saritinoties dīvānā (kā bija ar Čaku), bet izejot ārā, rudenī, apsēžoties jau sarmas klātajā zālē, sajūtot jau griezīgo ziemeļu vēju gar vaigiem, pakavējoties vēl blāvajos, bet mīlīgajos rudens saules staros kā mātes glāstā. Aicinu to darīt arī Tevi!

Izmantoti dzejoļi no krājuma Ojārs Vācietis. Ex Libris – Rīga: Liesma, 1988

Dalies:
Novērtē: 4 (5)
Skatīts: 3905

komentāri



Ko lasa citi?