Mobilo telefonu un viedtālruņu starojums

Jebkura elektroniskā ierīce, arī mobilais telefons, izstaro elektromagnētisko starojumu. Tiesa gan, atšķirībā no citām ierīcēm tālrunis bieži vien atrodas tuvu ķermenim – tas tiek nēsāts kabatā, sarunājoties tiek piespiests cieši ausij. Šis apstāklis licis daudziem aizdomāties, cik patiesībā ir kaitīga vai varbūt nekaitīga ir mobilo sakaru ierīču lietošana.

Jebkura elektroniskā ierīce, arī mobilais telefons, izstaro elektromagnētisko starojumu. Tiesa gan, atšķirībā no citām ierīcēm tālrunis bieži vien atrodas tuvu ķermenim – tas tiek nēsāts kabatā, sarunājoties tiek piespiests cieši ausij. Šis apstāklis licis daudziem aizdomāties, cik patiesībā ir kaitīga vai varbūt nekaitīga ir mobilo sakaru ierīču lietošana. Zinātnieki, veicot metodiski atšķirīgus pētījumu ir nonākuši pie dažādiem secinājumiem un tā vien šķiet, neapgāžamu pierādījumu tam, ka ierīces lietošana būtu kaitīga – nav. Ir zināmi atsevišķi tiesas spriedumi (galvenokārt ASV), kur tiesa izvērtējot savāktos pierādījumus lēma, ka tieši mobilā telefona lietošana radījusi tās vai citas slimības saasināšanos. Biežāk minētā saslimšana ir vēzis, kas jāteic, ir visai nopietns veselības apdraudējums.

Ir daļēji pierādīta sakarība starp uzmanības deficīta sindromu (ADHD) bērniem un telefona lietošanu mātes grūtniecības laikā. Telefona lietošana var bērniem izraisīt atmiņas pasliktināšanos, miega traucējumus un galvassāpes. Ne mazāk interesants bērnu ārstu secinājums, ka skārienjūtīgās ierīces pārmērīga un regulārā lietošana pavisam maziem bērniem var radīt pirkstu mugurkaula deformāciju, tas tiesa gan saistīts ar vienveidīgām darbībām un pozu, kādā bērns atrodas lietojot šāda tipa ierīces.

Nenosliecoties par labu ne vienam, ne otram viedoklim, jāsaprot, ka:

  1. mobilo telefonu industrija pieliek lielas pūles, lai ar zinātniskām metodēm atspēkotu bažas par mobilo telefonu kaitīgumu;
  2. tajās dažās lietās, kad ASV tiesas lēma par labu cietušajam, mobilā ierīce tika lietota pārmērīgi ilgu laiku, piemēram, astoņas stundas, piecas darba dienas nedēļā.

Starojuma absorbcijas līmenis jeb SAR

Starojuma absorbcijas līmenim ir normatīvi, attiecīgi ASV pieļaujamā vērtība ir 1.6 W/kg, Eiropā, to skaitā arī Latvijā – 2 W/kg. ASV un Eiropā atšķiras metodoloģija, līdz ar to nevar apgalvot, ka ASV pieļaujamās normas būtu mazāk kaitīgas nekā Eiropā.

Interneta vietne, kurā varat noskaidrot kāds ir SAR līmenis jūsu tālruņa modelim ir šeit:
http://sarshield.com/radiation-chart/

Daži piemēri:
iPhone 5s - 1.0 W/kg,
Gigabyte Aku a1 - 0.338 W/kg.
Samsung Galaxy S4 - 0.28 W/kg

Par mobilo tālruņu un viedtālruņu starojumu

Tā labā ziņa, ka starojuma intensitāte nav pastāvīga. Lielākais starojums tiek emitēts brīdī, kad ierīcei jāsazinās ar mobilo sakaru torni. Tiklīdz šāds savienojums ir izveidots, intensitāte tiek regulēta atkarībā no signāla stipruma un sakaru kvalitātes. Līdz ar to, ja sakaru tornis atrodas netālu, starojums sarunas laikā var būt pavisam niecīgs. Savukārt, ja saruna notiek telpā, turklāt kurā rodas signāla vājināšanās (eng – attenuation, rus – затухание), tad sakaru tornis var pieprasīt ierīcei raidīt ar pilnu jaudu.

Bez GSM raidītāja, viedtālruņos vēl ir arī WiFi un Bluetooth raidītāji.

Mīti un patiesības

Kāpēc sarunas laikā uzkarst galva?

Īstenībā, sarunas laikā, ņemot vērā, ka notiek intensīva datu apmaiņa, uzsilst tālrunis nevis galva. Turklāt ņemot vērā, ka sarunas laikā tālrunis tiek turēts plaukstā, siltuma izkliede pasliktinās. Tas ir apmēram tas pats, kas pie auss turēt gludekli.

Ir arī fizikāls pamatojums tam, ka no radītā elektromagnētisko viļņu starojuma galva neuzkarst. Pieņemsim, ka tālrunis raida ar jaudu 0.25 W. 1 stundas laikā tiek izdalīta enerģija 150 J. Šādas enerģijas pietiks, lai par vienu grādu uzsildītu 35.82 gramus ūdens. Pieņemot, ka galva ekvivalenta 4 litriem ūdens, tad stundas laikā galva uzsils ne vairāk par 0.01 grādu.

Meklējot tīklu tālrunis patērē daudz enerģijas

Tā labā ziņa, ka tālrunis neraida ar pilnu jaudu, lai pievērstu sakaru torņa uzmanību. Tā vietā, tālrunis “klausās” meklējot torni. Brīdī, kad torņa signāls uztverts, mēģina ar to izveidot sakarus. Tiesa gan, ja sakaru tornis nav īstais vai signāls vājš, šāda darbība ir ievējojami intensīvāka, nekā tad, ja sakari ar torni būtu nodibināti. Savukārt vietās, kur vispār nav signāla (pazemē), tālruņa raidītājs neko neraida.

Uzlīmes, kas pasargā no “sliktā” starojuma

Mīts. Pat ievietojot tālruni slēgtajā metāla bundžā ar mazu caurumiņu, radio viļņi spēs izlauzties vai pat izveidot savienojumu ar torni. Līdz ar to jāsaprot, ka starojums pastāv. No fizikas viedokļa šādām uzlīmēm nav racionāla skaidrojuma, taču ja šai lietai pieiet no ezotērikas viedokļa, tad ar tādiem pašiem panākumiem var valkāt folija cepuri, cerībā ka tas kaut kā aizsargās galvu no radio viļņu starojuma.

 

Avoti:

[1] http://en.wikipedia.org/wiki/Mobile_phone_radiation_and_health
[2] http://habrahabr.ru/company/beeline/blog/202216/

 

Dalies:
Novērtē: 5 (3)

komentāri



Ko lasa citi?