Hei, vakar bija mana dzimšanas diena (neteikšu kura pēc kārtas), bet vakar bija arī vēl viena nozīmīga diena manā un Ērika dzīvē - tieši 100.diena, kad mums mājās vairs nav televizora tā klasiskajā izpratnē. Tas ir, LED ekrāns diezgan paliels mums viesistabā ir, bet tajā nemājo televīzija. Atzīšos, viena fantastiska izvēle mūsdienās.
Pantoņi ir ierasta lieta visiem, kuri darbojas ar kādu no grafiskajām programmām, zīmē maketus, ilustrācijas, apstrādā attēlus. Tāpat katrs sevi cienošs uzņēmums vai vismaz tā uzņēmuma mārketinga speciālists zina korporatīvos pantoņu kodus no galvas. Līdz šim nebiju sekojusi šīm oficiālajām gada krāsām, bet vadījusies pēc principa “patīk-nepatīk”, “saskaņojas-nesaskaņojas”, “nolasās-nenolasās”. Taču nekad nav par vēlu uzzināt kaut ko jaunu, vai ne?
Dzejolis, kuram nevajag nosaukuma. Foto: Boļševička, 2014.gada 13.septembris
Šo trešdien Rīgā viesojās ESPA zīmola dibinātāja Sjūzana Harmsvorta. Šarmanta 72 gadus jauna dāma pilna vitalitātes un reizē pārdomātas un gadiem uzkrātas dzīvesziņas. Viņas filozofija, kas atspoguļojas ESPA viesnīcās visās pasaules malās, ir apzinātība (mindfulness). Ko tas īsti nozīmē un kā tas saistās ar izskatu?
Nu jau veselu nedēļu nav radusies ne kripatiņas iedvesmas neko uzrakstīt blogam, tikai vajadzīgie teksti darbam. Šorīt pamodos ar zināmu īgnumu, - kur pazudusi iedvesma? Skatos pa logu - viss jau sazaļojis, bet debesis apmākušās, pēkšņi līdz ar lietus lāsēm no debesīm sāk krist lielām pārslām sniegs. Lielisks fons tam, lai ielīstu atpakaļ gultā, pārvilktu segu pār galvu un neko nepasāktu.
Kustība vairs nav tauriņveida. Visi lido kāšos. Bara instinkts. Surikāti un pingvīni cenšas saspiesties ciešāk kopā, lai nenosaltu. Laiks atvadīties, šķirties, kādu pamest vai tikt pamestam. Ideāls laiks, lai skumtu.
Kopš šodienas esmu kļuvusi par meiteni ar saules tetovējumu. Tā ideja atnāca pie manis pēkšņi, kad kolēģi apjautājās, vai ir kāda īpaša vēlme, ko es vēlētos saņemt dāvanā dzimšanas dienā. Saules tēlu uztaustīju ļoti viegli, taču ilgi rakos internetā pirms uzgāju īsto sauli, kuru ar melnu flomāsteri rūpīgi pārzīmēju uz balta papīra, piešķirot tai ar ēnām mazliet individuālisma.
Šī sanāks tīri meiteņu saruna (puiši, sorry), kad draudzenes iekārtojas ērtāk pie spoguļa galdiņa un sākt izcilāt kosmētikas lādītes vai somiņas, lai padalītos pieredzē, kurš kosmētikas produkts ir īsts atradums. Lūk, daži kosmētikas produkti, kas man šķiet gana kvalitatīvi, lai par tiem parunātu un pat ieteiktu citām.
Šķiet pavasaris šogad neliks sevi ilgi gaidīt. Bet līdz ar pirmajām saulainajām dienām, kas mijas ar pelēcīgām un lietainām, atnāk arī pavasara nogurums. Kā pārvarēt šo pārejas posmu un saglabāt iekšējo enerģiju un dzīvesprieku? Turpmāk gribu padalīties ar dažiem ieteikumiem, ko varētu darīt lietas labā.
Sarkandaugavieši, Tvaika ielas braucēji un gājēji nu jau pāris nedēļas var vērot kā uz Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra sienas top zīmējumi. Pareizāk sakot, tie ir vārdi, burti, zilbes, kuras paskaidro melnbalti tēli – ziedi, putni, sejas.