Tetovējums uz pleca

Kopš šodienas esmu kļuvusi par meiteni ar saules tetovējumu. Tā ideja atnāca pie manis pēkšņi, kad kolēģi apjautājās, vai ir kāda īpaša vēlme, ko es vēlētos saņemt dāvanā dzimšanas dienā. Saules tēlu uztaustīju ļoti viegli, taču ilgi rakos internetā pirms uzgāju īsto sauli, kuru ar melnu flomāsteri rūpīgi pārzīmēju uz balta papīra, piešķirot tai ar ēnām mazliet individuālisma.

Kopš šodienas esmu kļuvusi par meiteni ar saules tetovējumu. Tā ideja atnāca pie manis pēkšņi, kad kolēģi apjautājās, vai ir kāda īpaša vēlme, ko es vēlētos saņemt dāvanā dzimšanas dienā. Es nedomājot atbildēju – tetovēšanas salona dāvanu karti. Tad divas nedēļas pirms dāvanas saņemšanas 8.aprīlī auklēju prātā ideju un domās pieradu, ka man uz labā pleca sēdēs stilizēta saulīte.

Saules tēlu uztaustīju ļoti viegli, taču ilgi rakos internetā pirms uzgāju īsto sauli. Tas nebija zīmējums, bet kāda fotogrāfija ar tetovējumu, kuru ar melnu flomāsteri rūpīgi pārzīmēju uz balta papīra, piešķirot tai ar ēnām mazliet individuālisma.

Izlasīju arī visus iespējamos saules simbola skaidrojumus. Visās kultūrās saules tetovējums nozīmē, ka īpašnieks  ir  gaišu domu cilvēks, kurš nes pasaulē pozitīvu enerģiju. Saules simbols tetovējumā kalpo par zināmu talismanu aizsardzībā pret tumsas spēkiem, kā arī piešķir papildus enerģiju un izdošanos visos aizsākumos.

Ieejot salonā „Vadim Tattoo”  Kr. Barona ielā, mani sagaidīja jauns puisis, ar kuru telefoniski biju vienojusies par ierašanās laiku. Viņš uzreiz noprasīja, vai ir līdzi paņemtais zīmējums. Tad no blakus telpas iznāca meistars, kurš bija vīrietis labākos gados, mazliet iesirmiem matiem un brillēs ar melniem ietvariem. Viņš paņēma zīmējumu, lika uzgaidīt un pāris minūšu laikā izgatavoja novilkumu no zīmējuma. Tad uzaicina mani apstāties, pilnībā atbrīvot roku, pārnesa uz pleca zīmējumu un lika novērtēt to spogulī. Kad biju akceptējusi, tad ķērās pie darba.

Apsēdos palielā krēslā ar nosaitētu rokturi pie meistara galda. Viņš izvilka jaunu pagaru adatu un ielika tetovēšanas ierīcē. Vairs neskatījos, jo nebija īpaši ērti, arī īstenībā baidījos, ka ļoti sāpēs, kad ar adatas palīdzību tiks iestrādāta tinte ādā. Būtībā visvairāk baidījos pirmā adatas pieskāriena, kas dotu priekšstatu, cik turpmāk sāpīgs būs viss zīmēšanas process.

Pēc mirkļa atviegloti uzelpoju, ka sajūta bija samērā paciešama un man nebija jādomā par sāpēm, bet varēju vērot tetovējumu zīmējumiem apgleznotās sienas, kāda svētā ikonu uz palodzes, klientu atstātās atsauksmes uz pretējās sienas u.tml. Tad telpā ienāca tas jaunais čalis ar kādu pusaudzi, kura vēlējās  uztaisīt pīrsingu. Saskatījāmies un uzsmaidījām viena otrai, it kā būtu kādas paziņas.

Ja vajadzētu noraksturot sāpes amplitūdu, tad jāsaka – jaunās augstpapēžu kurpes, kas noberž papēžus līdz asinīm, bet tev vēl jāiet kādi trīs, četri kvartāli līdz tuvākajam transportam, lūk, tas ir daudz sāpīgāk.

Kopumā tetovēšana aizņēma tikai 20 minūtes, kas mani pārsteidza. Meistars strādāja tiešām ļoti ātri un prasmīgi. Pusaudze atzinīgi novērtēja gatavo tetovējumu – skaisti! Skaisti! – es piekritu. Tad manu roku pie pleca aptina ar caurspīdīgu pārtikas plēvi un piekodināja, lai es sadzīšanas laikā nelietoju raudzētos dzērienus – alu, šampanieti, vīnu, kvasu, kā arī nedrīkst iet vannā, saunā un sauļoties solārijā. Citādi nekādi piesardzības pasākumi nav vajadzīgi. Ak jā, 2-3 reizes dienā tetovētā vieta jāsmērē ar krēmu BEPANTHEN PLUS (tuvākajā aptiekā tas maksāja mazliet pāri 5 EUR).

Pats tetovējums (melnbalts, apmēram 8 cm diametrā) man izmaksāja tieši 50 EUR, kolēģi ar karti bija trāpījuši vienkārši desmitniekā. Pēc divām nedēļām jānāk atkārtoti uz salonu atrādīties, vai viss labi sadzijis.

Dalies:
Novērtē: 5 (7)
Skatīts: 1541

komentāri

kuku

...bet kur pats tetoveejums? :/



Ko lasa citi?