Rudens dzejnieki – decembris - Ziemeļnieks

Decembris pieder Ziemeļniekam. Jau ir salnas, sniegs un pelēcīgums mijas ar bezjūtīgo balto, bet cilvēkiem vēl nav aizmirsies rudens dāsnums, ķirbju oranžums, ābolu sarkanums, kāpostgalvu apaļums. Vēl visa gana, visa papilnam un var svinēt saulgriežus. Ziemeļnieka dzeju var lasīt daudz, tā tik melodiska, bet … gribu atgādināt tikai vienu dzejoli, kas, manuprāt, ir pārlaicīgs.

Decembris pieder Ziemeļniekam. Jau ir salnas, sniegs un pelēcīgums mijas ar bezjūtīgo balto, bet cilvēkiem vēl nav aizmirsies rudens dāsnums, ķirbju oranžums, ābolu sarkanums, kāpostgalvu apaļums. Vēl visa gana, visa papilnam un var svinēt saulgriežus.

Jānis Ziemeļnieks jeb Jānis Krauklis dzimis 1897. gada 25. decembrī Krievijas Impērijā Vidzemes vidienē pie Smiltenes, miris 1930. gada 18. Jūlijā Latvijā Rīgā. Decembra sals ir viltīgs, spējš un nežēlīgs, ieraksta liktenī pāragro aiziešanu pašā vasaras plaukumā, pašā pilnbriedā, 32 gadu vecumā, kad vairs opija deva vai nervu zāles nepalīdz.

 

Foto [1] no zudusilatvija.lv, 1923.gada pastkartīte. [2] Foto darbnīca Strenčos. Otrā stāvā strādājuši fotogrāfs Dāvis Spunde un viņa skolnieks Jānis Krauklis (Jānis Ziemeļnieks). Pēdējais tepat arī dzīvojis. 

Ziemeļnieka dzeju var lasīt daudz, tā tik melodiska, ka tiek arī komponēta, bet … gribu atgādināt tikai vienu dzejoli, kas, manuprāt, ir pārlaicīgs. Vienalga, vai tas ir 19., 20., 21.gs. – cilvēka daba paliek nemainīga.


***
Tu, lielais dievs, aiz zvaigžņu upēm zvīļām,
Vai tik vien laimes cilvēkam Tu devis
No savas sirds, no savām rokām mīļām?! …
Vai tāda vien tā līdzība no Tevis?

Lūk, kā viņš lien, pret nāvi seju griezdams,
Un, tukšo dzīvi nēsājot kā trumu,
Drīz skumjās nīkst, drīz atkal trako ciezdams
Un skaļiem smiekliem pārkliedz izmisumu.

Kā vergs viņš grēko, baiļu sviedrus svīzdams,
Kā vergs tas lūdz no debess viena smaida
Un, šaubu mocīts, gļēvi piedod nīzdams,
Bet mīlot nokauj, nepazīdams naida …

Tu, lielais dievs, aiz tālēm apmirdzētām,
Vai tik vien laimes Tu mums mīlot devi
No savas sirds, no savām rokām svētām,
Vai tāda vien mums līdzība ar Tevi?

Dzejolis no grāmatas J.Ziemeļnieks. Lai mīlestības nepietrūktu … Rīga: Liesma, 1987.

Dalies:
Novērtē: 5 (3)
Skatīts: 2044

komentāri



Ko lasa citi?