10. novembris – Mārtiņdiena

Mārtiņi latviešu gadskārtu paražās iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Tie ir arī līksmi svētki, jo šajā laikā beidzas klusais veļu laiks un sākas ķekatās jeb budēļos iešana. Mūsdienās pilsētvidē gaili diez vai kausim, bet vistas vai zoss cepeti varam pagatavot gan.

Mārtiņi latviešu gadskārtu paražās iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Nenoliedzami svinamās dienas vienmēr ir bijušas ciešā sakarā ar zemkopju darba ciklu, kuru noteica attiecīgais gadalaiks un pārmaiņas dabā. Mārtiņi būtībā noslēdza garu un smagu darba posmu, kurš sākās ap Jēkabiem ar rudzu pļauju un tad turpinājās pēc Miķeļiem, padarot atlikušos rudens darbus, kamēr zeme nav sasalusi un dzīvā radība nav devusies ziemas miegā.


Attēls no amulets.lv

Mārtiņdiena ir arī līksmi svētki, jo šajā laikā beidzas klusais veļu laiks un sākas ķekatās jeb budēļos iešana. Iecienītākās maskas – lācis, dzērve, kaza, nāve, garā sieva, īsais vīrs un čigāns, kuru ierašanās sētā nes auglību un svētību. Agrāk ķekatnieki gāja dziedādami un dejodami no sētas uz sētu un bija laipni gaidīti katrā mājā. Ja dūšīgi dejots, dziedāts un rotaļās iets, tad Mārtiņš priecīgs, un nākamajā gadā darbi labi padodas un klēts allaž pilna ar bagātīgu ražu.

 


Kristīgā baznīca Mārtiņa dienu saista ar Tūras bīskapa Mārtiņa (336-401) vārdu, kurš tiek uzskatīts par vissenākā klostera dibinātāju Gallijā un pēc nāves tika iecelts svēto kārtā.

Mārtiņdienas ticējumi

Arī par laika vērojumiem Mārtiņdienā stāsta daudzi ticējumi.

• Ja Mārtiņos jau sniegs uz jumtiem, būs gara ziema.
• Ja Mārtiņdiena ir miglaina, tad ziema būs silta.
• Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemsvētkiem būs silts laiks.
• Ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.
• Ja Mārtiņdienā koku zaros ir sarma, tad nākamgad būs daudz augļu.

Mārtiņa zīme

Mārtiņa zīme stilizēti, attēlo divus gaiļus – gaismas vēstnešus, un ir atvasinājums no tālāk pārveidotas Jumja zīmes. Saritinot Jumja zīmes galus, iegūstam Mārtiņa zīmi. Ziemā dzīvības spēks glabājas saknēs. Šī zīme stāsta par zemes spēku, kas līdz ar pavasari modīsies un cilvēkiem dāvās labklājību.

 

Mārtiņdienas mielasts

Mārtiņdienas galvenais ēdiens ir gaiļa vai vistas cepetis. Sākot no XVIII gadsimta, to izkonkurējis pildītas zoss cepetis, kuru esam aizguvuši no vācu virtuves līdzīgi kā Lieldienu zaķi. Saistībā ar Saules ritējumu vēlamas apaļas formas, piemēram, zirņu pikas jeb pītes. Galdā obligāta arī baltmaize, pīrāgi un alus.

 

Mūsdienās pilsētvidē gaili diez vai kausim, bet vistas vai zoss cepeti varam pagatavot gan.

Zoss cepeša recepte

Nepieciešams:
zoss; 1 kg skābētu kāpostu; 2 sīpoli; 8 āboli; 6 burkāni; 8 kartupeļi; garšvielas – sāls, cukurs, malti melnie pipari.

Pagatavošana:
Zoss ķermeni no abām pusēm ieberzē ar sāli un melnajiem pipariem. Pildījumam sagriež sīpolu un kopā ar skābajiem kāpostiem sasautē. Pieber cukuru, sāli un pievieno 3 daiviņās sagrieztus ābolus. To visu mazliet vēl pasautē. Ņemam ietaukotu cepamo plāti, liekam uz tās zosi. Kāpostu un ābolu pildījumu pilda zoss vēderā. Kad tas izdarīts, zosi aizšujam ar diegu vai sasienam ar aukliņu. Zosi pagriežam uz vēdera, pielejam nedaudz ūdeni un liekam cepeškrāsnī. Sākumā cepam 200 grādos apmēram 2 stundas. Neilgi pirms cepšanās beigām apkārt zosij kārto atlikušos sagrieztus ābolus. Pasniedz ar ceptiem kartupeļiem un burkāniem.
 

Mārtiņš Rītiņš gatavo Mārtiņdienas zosi

Dalies:
Novērtē: 4 (28)

komentāri



Ko lasa citi?