Pastaigu dabas takas Vidzemē

Katrs Latvijas reģions ir ar savu bagātību un ar savu raksturīgo dabas ainavu. Ja kādreiz likās, ka izbrauciens 100 – 200 km attālumā no Rīgas ir kāds īpašs notikums, tad tagad viss šķiet tik kompakts, pārskatāms un sasniedzams nieka 1-2 stundās. Piecelies sestdienas vai svētdienas rītā, iemalko kafiju, iemet Google Maps pāris atslēgvārdus, lec automašīnā iekšā un uz priekšu.

Ogres zilo kalnu pastaigu taka

(attēli 1. - 9.)

Tā ir zemes pastaigu taka apkārt Dubkalnu ūdenskrātuvei jeb karjeram. Auto var novietot diezgan plašā stāvlaukumā. Te ir peldēšanās un piknika vietas. Visfantastiskākais skats uz ūdeņiem un apkārtni paveras no izbūvēta skatu laukuma, kurš atrodas tālākajā ūdenskrātuves galā. Vieta, kur forši atbraukt un izbaudīt dabu jebkurā gadalaikā (esam bijuši gan ziemā, gan vasarā).

Dziļāk mežā palielā paugurā stāv augsts skatu tornis – veseli 30m pretī debesīm. Uzkāpt der, lai pārbaudītu savu fizisko izturību. Pats skats, subjektīvi spriežot, varēja būt arī labāks. Vienīgo, ko redz, ir mazliet virs koku galotnēm apkārt esošo meža masīvu.

Lielie Kangari

(attēli 16. - 24.)

Pastaiga “Lielie Kangari” dabas liegumā ļauj izbaudīt gan meža ainavu, gan purvu, gan skatu uz Kangaru ezeru. Takas sākumā ir paliels skatu tornis (33m), tad seko zemes taka jeb veselības maršruts, kurā var, sekojot norādēm uz informatīvajiem dēļiem, izvingroties gan fiziski, gan patrenēt smadzenes. Pie ieejas našķu busiņš, ar iespēju vēsā laikā sasildīties ar krūzīti tējas vai kafijas vai arī uzēst siltu zupu.

Tad seko izvēle, ja iesi pa kreisi, ceļš vedīs gar ezera krastu, ja pa labi, tad uz purva taku. Abos gadījumos tā ir kvalitatīva un diezgan plata koka laipa, kuru vienā brīdī gribas nosaukt par koka lielceļu purva vidū. Takas garums neliels – tikai 2km. Auto novietošana pie takas ir uz grants ceļa, kurš agrā pavasarī vai lietainā laikā ir diezgan dubļains, jārēķinās, ka pēc izbrauciena būs jāved braucamais uz autodušu.

Forša apmešanās vieta – Kupolmāja “Ārpus laika” (attēli 10. - 15.)

Lai nemulsina vietas lokācija, kas Booking.com atzīmēta pie Tīnūžiem, galīgi tur nav, pat cits novads  - Salaspils nevis Ikšķiles. Blakus Pilkanes ciemam un Vācu kalniem. Taču pati vieta un tās apkārtne forša. Pilngvīnmājiņām līdzīgas koka energoefektīvās celtnes, kurās ir divas unikāli iekārtotas istabiņas. Mēs apmetāmies sirreālisma guru Dali istabā. Interjers apbilstošs – spilgtās krāsas, virvēs iekārta gulta, mīkstais pukstenis, pūkainais skapis un eklektika detaļās.

Kupolmāju projektējis, būvējis pats saimnieks, kurš izrādās ir arī talantīgs pavārs, jo brokastis bija fantastiskas. Viesus uzņem saimniece un viņas četrkājainie draugi, palieli šķirnes suņi. Apkārt neizsakāms miers un klusums. Vieta, kur aizbēgt divvientulībā no visa un visiem.

Lielezera dabas taka

(attēli 25. - 33.)

Tā ir koka pastaigu taka gar Lielezeru Limbažos. Sākas izbūvētā un labiekārtotā ezera pludmalē ar ezera laipām un turpinās gar ezera vienu krastu. Galā neliels koka skatu tornis – ezera putnu vērošanas vieta. Pa vidu takai tiltiņš, no kura skatoties var ūdenī vērot zivju bariņus. Virs galvas sajust kaiju spārnu švīkstoņu un skaņos saucienus.

Takas garums tikai 2,3 km vienā virzienā. Jārēķina reiz divi, jo atpakaļ jāiet pa to pašu taku, lai tiktu uz automašīnu stāvlaukumu. Ejot acis var mielot ar ezera krastā augošo koku atsegtajiem sakņu mudžekļiem, kurus paver apskatei nelielas zemes kritenes. Rimtai un vieglai pastaigai noder.

Vilšanās ir par divām citām dabas takām, kuras atzīmētas kartē kā vērtīgi apskates objekti – Ģīmes dabas taka Valmierā (attēli 38. - 39.) un Zaķumuižas dabas taka. Takas it kā ir, bet redzēt nav ko.

Dalies:
Novērtē: 0 (0)

komentāri



Ko lasa citi?