Katrs Latvijas reģions ir ar savu bagātību un ar savu raksturīgo dabas ainavu. Ja kādreiz likās, ka izbrauciens 100 – 200 km attālumā no Rīgas ir kāds īpašs notikums, tad tagad viss šķiet tik kompakts, pārskatāms un sasniedzams nieka 1-2 stundās. Piecelies sestdienas vai svētdienas rītā, iemalko kafiju, iemet Google Maps pāris atslēgvārdus, lec automašīnā iekšā un uz priekšu.
Pirms stāstu par citu zemju pazemi, domāju, ka jāuzraksta par pazemi tepat Vidzemē. Pieļauju, ka dažās no šīm smilšu alām jūs jau esat pabijuši, bet citas rakstā pieminētās vietas būs patīkams atklājums. Jebkurā gadījumā labprāt padalos ar iespaidiem no vienas dienas izbrauciena un nostaļģiju pēc jaunības vingruma, kad ikvienā zemes caurumā nebija grūti nedz ielīst, nedz izlīst, nedz apgriezties desmit reiz ar savu asi.
Pateicoties draugu uzaicinājumam uz puikas dzimšanas dienas svinībām, atklājām jaunu vietu aizraujošai nedēļas nogalei gan pieaugušajiem, gan bērniem. Beverīnas koka skulptūru parks un vairāki labirinti brīvā dabā 11km attālumā no Valmieras, braucot Valmieras-Smiltenes virzienā pa P-18 šoseju.
Lūk, vēl viens galamērķis ap 100 km attālumā no Rīgas izbraucienam divatā, ar draugiem vai ģimeni nedēļās nogalē. Rauna - maza, klusa, sakopta pilsētiņa ar centru, ko iezīmē trīs galveno ielu - Vidzemes, Rīgas, Cēsu - krustojums un parks ar apskates objektiem. Raunā un tās tuvumā pabijām četrās ievērības cienīgās vietās.
Svētdienas pēcpusdienā kopā ar draugiem nolēmām izmest loku pa Vidzemi un iegriezties divos sen nolūkotos objektos. Šoreiz uz Amatas novadu netālu no Cēsīm, kā sacīt jāsaka, uz seno latgaļu zemi. Iespējams iedvesmošu kādu nākamajās brīvdienās sēsties automašīnā un doties paceļot tepat pa Latviju.
Pavisam drīz jau šo sestdien – 14.maijā Rīgas un visas Latvijas muzeji tiks atvērti īpašai nakts ekspozīcijai. Muzeju nakts pie mums jau notiek septīto reizi un esmu gaužām priecīga par šo tradīciju. Šī gada pamattēma jeb devīze – Kaimiņi. Cik noprotu, tēma tiks attīstīta gan šaurākā nozīmē par kaimiņiem, kas mīt tepat aiz sienas, gan kaimiņi globālā mērogā – kaimiņvalstis. Lai izlemtu, uz kuru pusi doties kaimiņu būšanu lūkoties, zemāk pasākumu programmas.
Vakar bija tiešām jauka diena – saulaina un silta. Labs iemesls, lai atstātu datoru mājās un dotos garākā pastaigā pa jūras krastu. Šoreiz aizbraucām uz Vidzemes jūrmalu un pavadījām tur, ejot gar krastu un peldoties nu jau sasilušajā jūras ūdenī kādas četras stundas. Nogājām strēķīti no Tūjas līdz Ķurmragam (apmēram 7 km uz vienu pusi). Jūras skati bija to vērts, lai tos iemūžina fotogrāfijās.
Tas bija īsts atklājums priekš manis un patiess baudījums šovasar paplunčāties Aiviekstes HES aizsprosta pakājē un pastāvēt zem ūdens spiediena radītā spēcīgā ūdenskrituma. Turklāt Aiviekstes upe paredz ūdens priekus dažādu dziļumu piekritējiem, sākot no „ūdens līdz potītei” un beidzot ar „vairs nestāvu kājās”. Aiviekstes HES izrādās ir ne tikai gleznaina vieta, bet arī savulaik lielākā elektrostacija Latvijā.
