Kā valsts 90.dzimšanas dienu svinējām

Vakar tieši svinību priekšvakarā Rīgā sagaidījām pirmo sniegu. Šodien, kaut gan daži grādi mīnusos un sarma uz zemes, sadūšojāmies doties uz 11.novembra krastmalu skatīties karaspēku parādi. Atstājuši mašīnu pie mājas, aizsoļojām uz tramvaja pieturu, lai izmantotu piedāvāto iespēju svētku dienā par velti aizbraukt uz centru ar sabiedrisko. Pēc 20 min mīņāšanās pieturā sākām lēnām atskārst, ka tramvajs negrasās nemaz nākt. Aizdomas apstiprināja garām ejošās krievu tantes teiktais, lai negaidot, jo šodien 5.tramvajs nemaz nekursē līdz centram. Esot pieturu iepriekš redzējusi paziņojumu uz lapiņas, kura acīmredzot mūsu pieturā bija kāda labvēļa norauta. Nu neko, šķendēdamies par „lielisko” pārvietošanās organizētību no Rīgas Satiksmes puses, skriešus devāmies atpakaļ pie auto, jo līdz parādei bija atlikušas 15 minūtes.

Krastmala bija pilna ar skatītājiem. Aukstais vējš pluinīja atnācēju svārkus. Dažiem rokās sarkanbaltsarkani karodziņi, citiem kameras, fotoaparāti. Visi snaikstījās, lai kaut ar acu kaktiņu redzētu brašos tēvijas sargus maršējam pavadošā pūtēju orķestra svētku marša taktīs. Te nu viņi nāca ...

 Ne tikai Latvijas armijas rotas, bet arī sabiedrotie no Lielbritānijas, ASV, Grieķijas, Francijas, Norvēģijas, Vācijas, Kanādas.

Parādi Daugavas krastā uzstādītajā tribīnē, protams, vēroja valstsvīri un virspavēlnieki.

Vislielāko sajūsmu skatītāju vidū radīja 3 helikopteri, kas debesīs nesa valsts karogu. Tiem gaisā piebiedrojās 2 NATO patruļas lidmašīnas, kā arī bruņu tehnika uz zemes un militārie kuģīši Daugavā.

Ejot garām Rīgas pils tornim, neviļus iešāvās prātā kadri no filmas „Rīgas sargi” (2007) un doma – cik labi, ka tomēr toreiz – 1919.gada novembrī - karoga masts nepieredzēja balto karogu, bet gan paturēja tiesības uz sarkanbaltsarkano, kas arī šodien plīvo dzestrajā novembra vējā.

Atskanot himnai, vīri noņem cepures, pūlis dzied līdzi korim gan krastmalā, gan Nacionālā teātra zālē, gan pie Brīvības pieminekļa. Priecē tas, ka vismaz valsts svētkos tauta var būt vienota savā priekā, lūgšanās, piemiņā.

Jāatzīst svētku pārējos pasākumus, laikam kā lielākā daļa Latvijas, skatāmies LTV1 tiešraidēs un dziedam līdzi vecajām labajām dziesmām, kas ilgus gadus bija vienīgā protesta un nacionālās pašizpausmes forma.

Daži interesanti fakti par karogu, kas šodien plīvo visur Latvijā –

Latvijas karogs ir tumši sarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā. Tas radīts pamatojoties uz seno letu vai letgaļu 13.gs. karoga aprakstu Atskaņu hronikā, tādejādi tas uzskatāms par vienu no senākajiem, mūsdienās izmantotajiem, karogiem pasaulē. 19. gs vidū Tērbatas universitātes profesors Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš pētot Atskaņu hroniku uzgāja šo atsauci un to sāka lietot Tērbatas latviešu studenti. 1917. gadā Ansis Cīrulis kopā ar Valdemāru Toni un Konrādu Ubānu izstrādāja karoga mūsdienu versiju. Ar Satversmes sapulces lēmumu 1921.gada 15.jūnijā karogs tika pasludināts par Latvijas Valsts karogu, tā status tika nostiprināts arī Satversmē. Padomju okupācijas laikā karogu izmantot bija aizliegts, taču tas tika plaši lietots atmodas laikā un tā, kā valsts karoga, statuss tika atjaunots 1990. gada 27. februārī.

Par karogu - http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Republikas_karogs

Par filmu „Rīgas sargi” - http://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_sargi

Svētku pasākumu programma un dienasgrāmata - http://www.lv90.lv/

Par gaismas festivālu „Staro Rīga” - http://www.staroriga.com/