.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Lasot šo grāmatu, lika aizdomāties par indivīda vērtību un tā lomu sabiedrībā, kā arī to, ka atsevišķi paņemta cilvēka vērtība mūsdienu sabiedrībā tiek krietni vien pārspīlēta. Taču, kāpēc autors izvēlējās kā otra plāna varoni tieši pingvīnu, lika aizdomāties vēl vairāk.
Ķermeņi mijas, steidzīgi soļi iet garām, nemitīgi garām pa peļķēm, nejauši neko nepamanoši skatieni. Vai esmu viens šai pilsētā, šai pasaulē, vai arī ar mani vienmēr ir kāds, kas mani sargā? Kāds iekšējs spēks, kāda gaisma, kas ļauj kūniņai pārdzimt taurenī. To var nosaukt arī par Dievu. Kad esi atradis to sevī, iemīlējis sevi, tad vari pacelt acis uz otru un iemīlēt Dievu otrā cilvēkā. Taureņi tiecas uz gaismu, cilvēki uz mīlestību.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Cilvēks sabiedrībā – struktūras daļa, kas iekļaujas vēl sīkākos struktūrveidīgos veidojumos – ģimene, darba kolektīvs, draugu loks, pudeles brāļu kompānija u.tml. Turklāt katrai sistēmai pastāv likumsakarības, kuras katrs indivīds bezierunu ievēro, lai būtu „savējais”. Jebkura nepakļaušanās sistēmai ir protests, pret kaut ko šīs sistēmas ietvaros.